“Aizsardzības finansēšanai jāmeklē risinājumi, kas nerada strauju parāda pieaugumu,” sacīts Fiskālās disciplīnas padomes Uzraudzības ziņojumā par valsts budžetu 2026. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. Kā to panākt? Par to “nra.lv” saruna ar Fiskālās disciplīnas padomes vadītāju Innu Šteinbuku.
Vai plānotais 2026. gada budžeta deficīts 3,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) draud ar kādiem Eiropas Savienības (ES) pārmērīga budžeta deficīta novēršanas pasākumiem jeb sankcijām pret Latviju?
Visām ES dalībvalstīm ir atļauts budžeta deficīts, kas nepārsniedz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču sakarā ar to, ka prioritāte visai ES ir aizsardzība, un, ņemot vērā, ka dalībvalstīm ir grūtības atrast papildu finansējumu, tagad ir atļauts palielināt budžeta deficītu par 1,5%. Tātad, ja līdz šim “griesti” bija 3%, tagad tie ir 4,5%. Bet tas ir maksimums, kas ir atļauts - tas nenozīmē, ka dalībvalstīm jāpalielina deficīts līdz 4,5% no IKP.
Katra dalībvalsts izvēlas savu taktiku un savu izdevumu struktūru, un pieļaujamo deficītu atkarībā no savām iespējām.
Latvijai pašlaik nekādas sankcijas ne tuvu vēl nedraud, un gan budžeta deficīts, gan valsts parāds atbilst gan Latvijas fiskālās disciplīnas nosacījumiem, gan ES uzstādījumiem.
Ir vēl otrs kritērijs - 60% parāda attiecība no IKP, bet šķiet, ka Latvija to negrasās pārkāpt...
Arī to Latvija nav pārkāpusi - mums ir mazāk par 50%. Tas ir apmierinoši. Esmu rakstījusi, ka ir valstis, kurām parāds ir daudz lielāks un pārsniedz ne tikai 60%, bet pat 100% - pārsniedz visu IKP apjomu un pat vairāk. Liels parāds ir Grieķijai un vēl citām valstīm. Bet par Latviju šajā brīdī nevaram teikt, ka situācija būtu dramatiska.
Taču, ņemot vērā, ka Latvijas parāds pakāpeniski pieaug un tie griesti, kas pašlaik ir virs normālajiem, būs spēkā tikai līdz 2028. gadam, rodas jautājums, no kādiem līdzekļiem pēc tam finansēsim aizsardzību un citas vajadzības.
Tāpēc ir nepieciešams atrast tādu ilgtspējīgu politiku, kura mums ļautu turpināt finansēt ne tikai aizsardzību, bet arī daudzas citas vajadzības, kas arī ir svarīgas - veselības aprūpi, izglītību un vēl 101 pozīciju, kuru arī ir nepieciešams finansēt. Un ir jāatrod, kādā veidā to var darīt.
Kādi var būt veidi? Vai milzīgs sasniegums ir palielināt izdevumu pieaugumam 804 miljonu apmērā samazinājumu par 171 miljonu eiro?
Ir virkne veidu, kā palielināt budžeta ieņēmumu apjomu. Pirmais ir cerēt, ka mums būs straujāka ekonomikas izaugsme. Jo budžeta ieņēmumi tiešā veidā korelējas ar IKP - jo lielāks ir IKP, jo lielāki budžeta ieņēmumi. Tad no budžeta var paredzēt vairāk līdzekļu, lai atbalstītu perspektīvus uzņēmumus, kas būs eksportspējīgi.
Prioritāte ir aizsardzība, un tā ir saistīta ar militāro industriju. Ja Latvijā straujāk attīstīsies militārā industrija, palielināsies arī nodarbinātība, palielināsies arī eksports, jo dronus vai munīciju eksportēs arī uz citām valstīm.
Arī “zaļo ekonomiku” var attīstīt, ieguldot savos uzņēmumos, ražojot, piemēram, ūdeņradi. Budžets var būt orientēts uz izaugsmi. Protams, nepieciešamas investīcijas, efektīvi jāizmanto Eiropas struktūrfondu iespējas.
Otrs paņēmiens ir kaut ko darīt ar nodokļiem. Tas ir ļoti nepopulāri, bet, piemēram, Igaunijā izvēlējās palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN), lai varētu iegūt vairāk līdzekļu aizsardzības jomai.
Nodokļu palielināšana nav populāra, un pašlaik Latvijas valdība to negatavojas darīt. Pašlaik uz to var raudzīties tikai kā uz teorētisku iespēju.
Trešā iespēja, kas ir ļoti aktuāla - racionalizēt budžeta izdevumus. Tas nozīmē atrast tādas jomas, kuras varbūt nevajag finansēt no valsts budžeta. Tam nepieciešams padziļināts valsts funkciju audits.
Liela cerība ir arī uz jauno iepirkumu likumu, kas pašlaik top, un tas arī varbūt palīdzēs atrast, kur ietaupīt līdzekļus, mazinot varbūtību, ka iedzīvotāji pārmaksā par iepirkumiem.
Uzskatu, ka ļoti svarīgi ir ne tikai ietaupīt, bet arī racionalizēt un efektīvāk izmantot budžeta naudu.
Jūs pieminējāt Igaunijas nepopulāro soli paaugstināt PVN, taču nupat pirms budžeta virzīšanas uz Rīgikogu (parlamentu) valdība pārdomāja un atteicās no iepriekšējās ieceres paaugstināt iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumu nodokļus...
Igaunija visu laiku, visus iepriekšējos gadus ir bijusi ārkārtīgi fiskāli disciplinēta - viņiem valsts parāds ir divreiz mazāks nekā Latvijai. Igaunijai drošības spilvens attiecībā uz parādu ir daudz lielāks nekā mums. Tagad arī Igaunija plāno palielināt valsts parādu līdz 4% no IKP un acīmredzot ir izrēķinājusi, ka šos nodokļus tad pašlaik var necelt.
Vai ir viedi tādi taupības pasākumi kā masveida štatu samazināšana Valsts ieņēmumu dienestā?
Viss jādara prātīgi - nevar cilvēkus atlaist atlaišanas pēc. Ja, piemēram, tiks atlaista puse no statistiķiem, kas notiks ar mūsu statistiku?
Es domāju, ka vajag pieiet no otra gala - nevis cik cilvēku atlaist, bet izvērtēt, no kādām funkcijām var atteikties, nepasliktinot kopējo situāciju valstī.
Protams, ka var arī paziņot uzstādījumu, ka katrā ministrijā jāsamazina darbinieku skaits par, piemēram, 10%, taču nav pareizi tā darīt. Ir jāizvērtē, kādas funkcijas varbūt var vispār neveikt vai veikt efektīvāk, ar mazākiem resursiem. Un pēc tam domāt, cik cilvēku var atlaist.
Katrā ģimenē, ja trūkst naudas, izvērtē, no kādām lietām var atteikties. Droši vien nevar atteikties no zālēm, maizes un piena, bet var nepirkt kādas luksuspreces. Tāpat ar budžetu jārīkojas arī valstij.
