Jaunais novadu dalījums nodrošinās lielāku ekonomisko vienlīdzību

 
©f64.lv, Kaspars Krafts

Administratīvi teritoriālā reforma un jaunais novadu dalījums nodrošinās lielāku ekonomisko un sociālo vienlīdzību visā Latvijas teritorijā, liecina Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) un Latvijas Mobilai Telefons (LMT) pētījums.

Arī Covid-19 pandēmija būtiski ietekmējusi iedzīvotāju uzvedību un ekonomisko aktivitāti, atslogojot Rīgu un palielinot aktivitāti Latvijas reģionos un lauku teritorijās.

"Mobilā tīkla statistikas analīze un mūsu izveidotās novadu ekonomiskās aktivitātes kartes uzskatāmi parāda, ka mazāku novadu apvienošana ir datos pamatots lēmums. Arvien vairāk novadu pēc apvienošanas ir iedalāmi Harmoniskajos, Mērenajos un Pašpietiekamajos novados, vairs nav kādreizējo Apātisko un Hedonistu novadu, maz arī izteiktu Ballētāju," uzsver LU BVEF dekāns prof. Gundars Bērziņš.

Analizējot jaunās pašvaldības ir svarīgi apskatīt situāciju pirms un Covid-19 pandēmijas laikā, jo tā būtiski mainījusi iedzīvotāju uzvedību un arī ekonomisko aktivitāti dažādās Latvijas pašvaldībās, tāpēc pētījuma ietvaros izstrādātas divas jauno novadu kartes.

Pirmā - 43 jaunveidojamās pašvaldības, balstoties uz 2018.gada datiem (pirms Administratīvi teritoriālās reformas). Otrā - 43 jaunveidojamās pašvaldības, balstoties uz 2020.gada datiem, kuros jau redzama Covid-19 pandēmijas ietekme.

"Pašlaik aktuālākais jautājums ir, vai Covid-19 ietekme saglabāsies arī pēc pandēmijas un aizvien vairāk cilvēku dzīvos un strādās tieši reģions. Jebkurā gadījumā šī krīze un attālinātais darbs ir unikāla iespēja reģioniem īstenot ilgtspējīgas novadu attīstības stratēģijas, lai piesaistītu sev iedzīvotājus ar labu izglītību un augstiem ienākumiem," norāda prof. G. Bērziņš.

Neraugoties uz būtisku aktivitātes kritumu Covid-19 laikā, 2020.gadā tikai Rīga ir saglabājusi Darbarūķa statusu. Savukārt 14 jaunie novadi ierindojami Harmonisko novadu sarakstā. Būtiski pieaudzis Pašpietiekamo novadu skaits - 16, skaidri iezīmējot tās pašvaldības, kurās iedzīvotāju migrācija notiek pārsvarā sava novada ietvaros. Tas nozīmē, ka cilvēki turpat strādā, mācās, dzīvo, iepērkas un atpūšas.

Jau kopš 2016.gada tiek analizēta mobilā tīkla notikumu statistika, lai noteiktu gan reģionu ekonomisko aktivitāti un iedzīvotāju mobilitāti, gan arī, piemēram, Covid-19 pandēmijā noteikto ierobežojumu ievērošanu. Pētījuma ietvaros ir izstrādāta pieeja automatizētai reāllaika datu apstrādei, kas sniedz ne tikai informāciju par aktuālo situāciju Latvijā, bet ļauj arī veikt apsteidzošas darbības un izteikt Lielajos datos balstītas prognozes. LU BVEF un LMT izstrādātā pieeja pilnībā atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) prasībām, bet vienlaikus ļauj precīzi novērtēt iedzīvotāju uzvedību, piemēram, konkrētas aktivitātes vietas, kustību un laiku.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!