Pēteris Apinis

Līdz ar termiņa beigām vadītāja amatu Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB) atstās Pēteris Apinis, "Neatkarīgajai" atzina pats LĀB vadītājs

Priekšvēlēšanas ir laiks, kad sportistam blakus nofotografēties, roku paspiest vai savā partijas sarakstā iekļaut steidz katrs politisks spēks. Ar Latvijas sporta sasniegumiem steidz palepoties premjers, kas neslēpti smēķē Ministru kabinetā, izglītības un zinātnes ministrs, kam nebija pa spēkam ieviest trešo sporta stundu bērniem un kura biroja darbinieki cenšas sporta federāciju vadītājus pārvērst par klusējošām marionetēm– amatpersonām, veselības ministre, kas pilnībā privatizējusi vai putinizējusi antidopinga komisiju, finanšu ministre, kuras nodokļu reforma vairākkārt samazinājusi finansējumu sportam. Valstiski nihilistiskā attieksme ir indikators pārskatīt attieksmi pret sportu Vislabākie Latvijas sasniegumi sportā ir, renes sporta veidos ziemā.

Veselības ministrija laipni paziņo, ka Latvijas iedzīvotāji tiks sadalīti divās grupās, un katrai no tām būs pieejama dažāda– labāka vai sliktāka veselības aprūpe. Ministre to nosauc par pilno un pamata pakalpojumu grozu. Grupas tiek veidotas pēc principa– maksā vai nemaksā sociālo nodokli. Tiem, kas maksā– pilnais grozs, tiem, kas nemaksā– pamata grozs. Ministrija uzskata, ka tas mazais grozs attiecas tikai uz kādiem 40 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tulkojumā tas nozīmē, ka sods par obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu neveikšanu ir iespējama pacienta nāve no sabiedrības veselību tieši neapdraudošām slimībām, piemēram, bronhiālās astmas, diabēta, asinsvadu slimībām, bet par soda izpildītāju ir izvēlēts ģimenes ārsts, kurš nodokļu nemaksātājam izskaidros mazā (pamata) groza saturu.

Vēlēšanas tuvojas. Valdība steidz rādīt labos darbus. Kopš seniem laikiem zināms, ka vislielākos plusus valdība var sasniegt, samazinot cenu alum un zālēm. Spriežot pēc visa, alus cenas valdībai samazināt neizdosies, tādēļ dots stingrs uzstādījums– vismaz uz priekšvēlēšanu laiku samazināt zāļu cenas, grozot 899. Ministru kabineta noteikumus.

Patlaban pārāk daudz tiek domāts par papīru lietām, bet pārāk maz par ārstēšanu un diagnostisku, īpaši par rehabilitāciju, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.

Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis vakar, 9.maijā, apmeklējis Uzvaras dienas pasākumu Rīgā.

Psihiatrija un psihiski slims ir visvairāk stigmatizētie jēdzieni Latvijas sabiedrībā. Visa sabiedrība ir gatava aplaudēt publicitātes akcijai, kad bariņš labus amatus ieņemošu, lielas algas pelnošu, ērtos krēslos un labi apgādātos kabinetos ikdienā kafijojošu rīdzinieku pēkšņi metas iznīcināt Ainažu bērnu psihiatrisko slimnīcu. Ar lielāko varbūtību šai akcijai bija mērķis vienkārši šo slimnīcu slēgt, un nav būtiski - vai tamdēļ, lai kāds iegūtu skaistu un modernu namu Ainažos (zinām taču Latvijas lauku skolas, kas, labi izremontētas par Eiropas struktūrfondu naudu, tiek slēgtas un atgūst savu seno funkciju - lauku muiža), vai tamdēļ, ka vienkārši bija nepieciešams ikmēneša publicitātes iznāciens.

Veselības ministrija nolēmusi, ka zāles jāpērk (jānozīmē) ierēdņiem, nevis ārstiem. Jo ministrija labāk par ārstiem zinās– cik, kuras un kāpēc zāles jāpērk. Un nav ko te runāt, ka katram vēža slimniekam vajag individuāli piemeklēt zāles– ierēdņi jau ir noteikuši, ka visas onkoloģiskās slimības turpmāk būs ārstēt ar 33 medikamentiem (medikamentu uzskaite raksta beigās, lai nenovērstu godātā lasītāja uzmanību).

Saeimā pilnā nopietnībā tiek izskatīts šāds piedāvājums (iesniegusi Vienotības frakcija, nediskutēsim, cik vienota savā pasaules skatījumā tā ir) vēl neesošajam veselības aprūpes finansēšanas likumam:

Šobrīd ir ieildzis ģimenes ārstu streiks, top jauns veselības finansēšanas likums. Tostarp tiek gatavots Latvijas ārstu kongress, kas sāksies 21. septembrī. Tie ir atsevišķi temati, kas faktiski apvienojas vienā: Latvijas iedzīvotāji ir satraukti par veselības aprūpi kā tādu. Par to šodien intervējam Latvijas Ārstu biedrības prezidentu Pēteri Apini.

Jau divas nedēļas presē un internetā īpaši intensīvi virmo viedokļi par un pret Rigvir. Šo rindu autors nekad nav nozīmējis šo medikamentu, vēl vairāk – mana specialitāte liek ļoti strikti sekot tieši pierādījumos balstītai medicīnai. Taču tas man neliedz ar cieņu un izpratni augstu vērtēt gan tos kolēģus, kas onkoloģijā precīzi ievēro starptautiskās vadlīnijas un ordinē tikai un vienīgi maksimāli pārbaudītus ķīmijterapijas preparātus, gan tos, kuri savam pacientam meklē arī citus palīdzības veidus. Katrā ziņā jautājums par Rigvir lietošanu vai nelietošanu ir ārstu, nevis politiķu vai ierēdņu jautājums. Es teiktu– tieši ārstējošā ārsta jautājums– tā, kurš konkrētajam pacientam nozīmē konkrēto medikamentu.

Pēteris Apinis ir skarbs: «Veselības aprūpei šobrīd vadības nav. Mēs varam teikt, ka veselības aprūpei ir seja, bet nav galvas. Seja zīmējas un sola, bet veselības aprūpe čubina kā sērdienīte bez mātes, mīlestības un naudas.»

Neatkarīgā uz redakciju aicinājusi cilvēku, kuru mēdz dēvēt par Latvijas medicīnas kardinālu. Ir pamats sarunai, jo šodien Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) pārvēlē prezidentu. Līdz šim astoņus gadus to vadījis Pēteris Apinis – bijušais ārsts, anesteziologs, kādreizējais veselības ministrs, Saeimas deputāts, grāmatu izdevējs un aktīvs komentāru autors interneta vidē. Viņš ir cilvēks, ar kuru daudzi nevēlas sakašķēties. Īpaši, ja strīdi izraisās par alkohola vai tabakas industrijas lobēšanu. Apinis pieder pie trakajiem, kas gatavs iziet cauri sienām (ignorējot visus matērijas likumus), lai panāktu nodomāto.

Latvijas Ārstu biedrība (ĀB) neatbalsta priekšlikumu aizliegt bērniem un jauniešiem tirgot enerģijas dzērienus, jo neredz tam īsti jēgu, aģentūru LETA informēja ĀB prezidents Pēteris Apinis.

Lai ierobežotu alkoholisma izplatību Latvijā un alkohola surogātu lietošanas radītās smagās sekas, galvenais uzdevums ir cīņa ar nelegālajām grādīgo dzērienu tirgošanas vietām jeb tā sauktajām točkām, norādīja Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.

Svētdiena, pulksten 8 no rīta, Kuivižos, Kapteiņa ostā, sākam savu ceļu uz Roņu salu ar slēpēm. Attālums ir 64 kilometri pa taisni, gaisa temperatūra –14 grādu pēc Celsija. Esam pieci: četri vecāki vīri – Jānis Nāgelis, Raimonds Lapiņš, Guntars Mankus un es, kā arī dzelzs meitene Lāsma Ozoliņa.