Pēteris Apinis

„Mūsu valdībai un fanātiskajiem panikas cēlājiem Pasaules veselības organizācijas (PVO) dokumenti būtu jālasa, lietojot smadzenes. Bet viņi lasa PVO dokumentus burtiski, rada drausmīgus ierobežojumus bērniem mācīties, slimniekiem – ārstēties, ražotājiem – eksportēt, bet pārējiem cilvēkiem – domāt. Visiem ir jānotic valdības hipohondriķiem un jāvelk maskas, it kā mums būtu jāiespiežas pārpildītā Honkongas metro vai Indijas starppilsētu vilciena vagonā,” spriež ārsts Pēteris Apinis. Šodien intervija ar viņu.

Vienīgā alternatīva visas nācijas depresijai, šķiršanās epidēmijai, naida sēšanai internetā ir iet no mājas ārā, ievērojot distancēšanos, un kustēties, pārliecināts ārsts, ekspolitiķis un aktīvā dzīvesveida piekritējs Pēteris Apinis, kurš nekad nav baidījies izteikt savu viedokli, lai arī tas būtu nepopulārs vai varai netīkams. Neatkarīgās intervija ar P. Apini par ārkārtas situācijas ierobežojumiem un to, kā iespējami veselīgāk pārdzīvot šo laiku.

Kariņš, Viņķele un Šuplinska mazgāja rokas stacijas tualetē un apsprieda, kā izvairīties no koronavīrusa SARS 2, slēgt vai neslēgt skolas un lidostu. Vēlāk šī publiskā aktivitāte tika iegrāmatota kā valdības 143. ārkārtas sēde, kurā tika pieņemts svarīgs lēmums – visiem mazgāt rokas.

Pērnā gada 31. decembrī, proti, gada pēdējā dienā Ķīna oficiāli ziņoja Pasaules Veselības organizācijai par jauna koronarovīrusa izraisītiem pneimonijas gadījumiem vienā no lielākajām Ķīnas pilsētām Uhaņā (Wuhan – 11 miljoni iedzīvotāju, kopā ar aglomerāciju– 24 miljoni iedzīvotāju), Hubei provincē. Šis vīruss tika nosaukts par 2019. gada jauno koronavīrusu (to latviski varētu tulkot arī par kroņa vai vainaga vīrusu – 2019 – nCoV).

Ilggadējais Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents, šobrīd šīs organizācijas valdes loceklis Pēteris Apinis intervijā Neatkarīgajai skaidro, kāpēc atbalsta mediķu arodbiedrības iniciatīvu parakstu vākšanai par 13. Saeimas atlaišanu un kā nonācis līdz šādam viedoklim.

Lielu sabiedrības sašutumu izpelnījās anesteziologa, reanimatologa un Latvijas Ārstu biedrības viceprezidenta Roberta Fūrmaņa ieraksts Facebook, kurā viņš atklāj, ka viņam jāaizvada 64 stundu gara maiņa. To mikroblogošanas vietnē komentējis arī Pēteris Apinis.

Protams, to var uzskatīt par nejaušību, bet katru gadu oktobrī un novembrī publiskajā telpā, īpaši interneta portālos, televīzijā un radio, tiek plaši apspriestas trīs tēmas – ārsti ņem kukuļus, ārstēšanās iespējas ir sliktas, ārstiem ir lielas algas. Vienmēr tas sakrīt ar budžeta pieņemšanas laiku, kad valdošā koalīcija, lai kāda nu tā arī būtu, stāsta, ka vairāk naudas medicīnai iedalīt nevar, jo visiem vajag, turklāt reducē naudu veselībai uz ārstu algām.

Veselības jomā viss pa vecam? Vai Latvijā šoruden veiks valsts apmaksātus laboratoriskos izmeklējumus? Vai ārstiem un medicīnas māsām kaut kas tiks no solītā algu pielikuma? Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild žurnāla Latvijas Ārsts galvenais redaktors Pēteris Apinis.

Stāstiņš par Ventspils koncertzāles atklāšanu

Jauno valdību gaida visi– cits ar bažām, cits ar cerībām, cits kā nenovēršamo likteni. Es gaidu jauno veselības ministru, jo veselība nudien ir joma, kurā ministra personībai, pasaules uztverei, zināšanām ir ietekme. Ierēdniecības institucionālai vēsturiskai atmiņai lielas nozīmes nav, jo Anda Čakša paspēja nomainīt trīs valsts sekretārus (pirms tam vēl vienu– Guntis Belēvičs), visu nozīmīgāko padotības institūciju vadītājus, pie kam dažus– vairākkārt. Andai Čakšai izdevies arī visus ārstus no ministrijas izsvēpēt: lai ar savām zināšanām nemaisās.

Ārkārtas stāvoklis Neatliekamās palīdzības dienestā, simtgades parāde, kurā gāja ugunsdzēsēji un policisti, bet nebija aicināts Neatliekamās medicīniskās palīdzības  dienests (NMPD), kā arī milzīga nekontrolēta ļaužu masu kustība pēc jubilejas salūta Daugavas krastmalā, kur policisti un simtgades svētku organizatori pat nenojauta, ko nozīmē pūļa reakcija vai pūļa panika.

Vislabāk par premjeru vēlētos redzēt Robertu Zīli, kurš ir nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK" premjera amata kandidāts, savukārt anesteziologs Roberts Spručs no partijas "KPV LV" noteikti būtu ļoti labs kandidāts veselības ministra amatam, norādīja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis.

Līdz ar termiņa beigām vadītāja amatu Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB) atstās Pēteris Apinis, "Neatkarīgajai" atzina pats LĀB vadītājs

Priekšvēlēšanas ir laiks, kad sportistam blakus nofotografēties, roku paspiest vai savā partijas sarakstā iekļaut steidz katrs politisks spēks. Ar Latvijas sporta sasniegumiem steidz palepoties premjers, kas neslēpti smēķē Ministru kabinetā, izglītības un zinātnes ministrs, kam nebija pa spēkam ieviest trešo sporta stundu bērniem un kura biroja darbinieki cenšas sporta federāciju vadītājus pārvērst par klusējošām marionetēm– amatpersonām, veselības ministre, kas pilnībā privatizējusi vai putinizējusi antidopinga komisiju, finanšu ministre, kuras nodokļu reforma vairākkārt samazinājusi finansējumu sportam. Valstiski nihilistiskā attieksme ir indikators pārskatīt attieksmi pret sportu Vislabākie Latvijas sasniegumi sportā ir, renes sporta veidos ziemā.

Veselības ministrija laipni paziņo, ka Latvijas iedzīvotāji tiks sadalīti divās grupās, un katrai no tām būs pieejama dažāda– labāka vai sliktāka veselības aprūpe. Ministre to nosauc par pilno un pamata pakalpojumu grozu. Grupas tiek veidotas pēc principa– maksā vai nemaksā sociālo nodokli. Tiem, kas maksā– pilnais grozs, tiem, kas nemaksā– pamata grozs. Ministrija uzskata, ka tas mazais grozs attiecas tikai uz kādiem 40 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tulkojumā tas nozīmē, ka sods par obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu neveikšanu ir iespējama pacienta nāve no sabiedrības veselību tieši neapdraudošām slimībām, piemēram, bronhiālās astmas, diabēta, asinsvadu slimībām, bet par soda izpildītāju ir izvēlēts ģimenes ārsts, kurš nodokļu nemaksātājam izskaidros mazā (pamata) groza saturu.

Vēlēšanas tuvojas. Valdība steidz rādīt labos darbus. Kopš seniem laikiem zināms, ka vislielākos plusus valdība var sasniegt, samazinot cenu alum un zālēm. Spriežot pēc visa, alus cenas valdībai samazināt neizdosies, tādēļ dots stingrs uzstādījums– vismaz uz priekšvēlēšanu laiku samazināt zāļu cenas, grozot 899. Ministru kabineta noteikumus.

Patlaban pārāk daudz tiek domāts par papīru lietām, bet pārāk maz par ārstēšanu un diagnostisku, īpaši par rehabilitāciju, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.

Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis vakar, 9.maijā, apmeklējis Uzvaras dienas pasākumu Rīgā.

Psihiatrija un psihiski slims ir visvairāk stigmatizētie jēdzieni Latvijas sabiedrībā. Visa sabiedrība ir gatava aplaudēt publicitātes akcijai, kad bariņš labus amatus ieņemošu, lielas algas pelnošu, ērtos krēslos un labi apgādātos kabinetos ikdienā kafijojošu rīdzinieku pēkšņi metas iznīcināt Ainažu bērnu psihiatrisko slimnīcu. Ar lielāko varbūtību šai akcijai bija mērķis vienkārši šo slimnīcu slēgt, un nav būtiski - vai tamdēļ, lai kāds iegūtu skaistu un modernu namu Ainažos (zinām taču Latvijas lauku skolas, kas, labi izremontētas par Eiropas struktūrfondu naudu, tiek slēgtas un atgūst savu seno funkciju - lauku muiža), vai tamdēļ, ka vienkārši bija nepieciešams ikmēneša publicitātes iznāciens.

Veselības ministrija nolēmusi, ka zāles jāpērk (jānozīmē) ierēdņiem, nevis ārstiem. Jo ministrija labāk par ārstiem zinās– cik, kuras un kāpēc zāles jāpērk. Un nav ko te runāt, ka katram vēža slimniekam vajag individuāli piemeklēt zāles– ierēdņi jau ir noteikuši, ka visas onkoloģiskās slimības turpmāk būs ārstēt ar 33 medikamentiem (medikamentu uzskaite raksta beigās, lai nenovērstu godātā lasītāja uzmanību).