5.feb 2019
Saeimā iesniegtajā likumprojektā Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesības noteiktas Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB). Uz šīm tiesībām pretendē arī Vācu Evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā (VELBL). Patlaban baznīcu apsaimnieko Rīgas dome. Bet nu faktiski atkārtojas pirms desmit vienpadsmit gadiem notikusī polemika par to, kādā statusā baznīcai pastāvēt turpmāk. Joprojām uzskatu, ka LELB tā arī nav atradusi pienācīgus, pārliecinošus argumentus, lai taptu par šīs baznīcas īpašnieci. Bet – ciktāl runāt par VELBL, kuras tiesības noteica 1888. gada maija ieraksts Zemesgrāmatā, 1939. gadā pēc vācbaltu emigrācijas Latvija samaksāja Vācijai visai lielu naudu par to īpašumiem. Turklāt gan luterāņi, gan katoļi šobrīd var kalpot Tam Kungam Pēterbaznīcā netraucēti un bez kādas maksas. Par ko tad ir runa – par ticību, par Dievu vai tik vien kā par mantu? Nolēmu uzzināt Svētā Pētera baznīcas direktores, aktrises Unas JANSONES viedokli par to, kas notiek un kā būtu jānotiek.