pēterbaznīca

No Rīgas Svētā Pētera baznīcas torņa nokritis cilvēks, vēsta portāls "apollo.lv".

Rīgas panorāmu gadsimtiem nemainīgu padara mūžīgās baznīcu vertikāles – baznīcu torņi. Tie iegravējas ļaužu prātos no paaudzes paaudzē, tāpat kā rīdzinieku soļi senajā bruģī. Un nemaz nav svarīgi, ka šur tur visam pa vidu pavīd kāds jauns pilsētas vaibsts, reizēm veiksmīgs, reizēm spocīgs un pagalam neiederīgs. Rīgas senie torņi stāv visam pāri, katrs ar savu likteni un savu stāstu. Arī Sv. Pētera baznīcas tornim tāpat kā pašai baznīcai ir savs stāsts.

Latvijas katoļu baznīcas Bīskapu konferences locekļi rosina, lai Rīgas Svētā Pētera baznīcā reliģiskās darbības var veikt gan Romas katoļu baznīca, gan Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB), savstarpēji vienojoties.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz Rīgas Svētā Pētera baznīcu bez atlīdzības nodot Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un LELB Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz Rīgas Svētā Pētera baznīcu bez atlīdzības nodot Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un LELB Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam.

Saeimā iesniegtajā likumprojektā Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesības noteiktas Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB). Uz šīm tiesībām pretendē arī Vācu Evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā (VELBL). Patlaban baznīcu apsaimnieko Rīgas dome. Bet nu faktiski atkārtojas pirms desmit vienpadsmit gadiem notikusī polemika par to, kādā statusā baznīcai pastāvēt turpmāk. Joprojām uzskatu, ka LELB tā arī nav atradusi pienācīgus, pārliecinošus argumentus, lai taptu par šīs baznīcas īpašnieci. Bet – ciktāl runāt par VELBL, kuras tiesības noteica 1888. gada maija ieraksts Zemesgrāmatā, 1939. gadā pēc vācbaltu emigrācijas Latvija samaksāja Vācijai visai lielu naudu par to īpašumiem. Turklāt gan luterāņi, gan katoļi šobrīd var kalpot Tam Kungam Pēterbaznīcā netraucēti un bez kādas maksas. Par ko tad ir runa – par ticību, par Dievu vai tik vien kā par mantu? Nolēmu uzzināt Svētā Pētera baznīcas direktores, aktrises Unas JANSONES viedokli par to, kas notiek un kā būtu jānotiek.

Beidzot sakustējis vairāk nekā desmit gadus iestrēgušais likumprojekts par Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesībām. Tas paredz nodot dievnamu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) pārziņā. Rīgas dome gan joprojām uzskata, ka tās pārziņā būtu jāatstāj baznīcas apsaimniekošana. Tā apšauba, vai LELB būs gana līdzekļu, lai uzturētu kārtībā šo valsts nozīmes arhitektūras pieminekli un vai baznīca būs sabiedrībai pieejama.

Politisko spēku Saeimas frakcijas šonedēļ vērtēs iespēju par Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesībām lemt vēl 12.Saeimai, pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

"Mums ir būtiskas atšķirības vairākās teoloģiskās nostādnēs, īpaši sieviešu ordinēšanas jautājumā, bet mēs vienmēr esam gribējuši vienotu baznīcu un labprāt sāktu sarunas, un meklētu risinājumus, kā apvienoties ar LELB. Tāpēc ir sāpīgi, ka tiek izplatīts pilnīgi pretējs viedoklis,” tā pēdējo dienu notikumus saistībā ar sv. Pētera baznīcas īpašumtiesību jautājumiem komentē Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) Latvijas apgabala prāvests Kārlis Žols.

Kā liecina Saeimas preses dienesta sniegtā informācija, tad luterāņu baznīcas gatavas apvienoties, lai iegūtu tiesības uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu.

Rīgas Svētā Pētera baznīca ir bezsaimnieka manta tik ilgi, kamēr likumdevēji nebūs izstrādājuši un pieņēmuši īpašu likumu, pie kura rakstīšanas un labošanas atkal ķērušies.

Rīdziniekiem jau izsenis gailis ir pazīstams kā simbols, kas rotā daudzus Vecrīgas baznīcas torņus. Ne velti viņš ir iemantojis arī galvenā simbola statusu Rīgā. Tā kā pēc Austrumu kalendāra nākamais ir Gaiļa gads. Šis ir īstais laiks noskaidrot vairāk par gaiļiem, kas atrodas Rīgas baznīcu smailēs.

Rīgas Sv. Pētera baznīcā otrdienās jau tradicionāli notiek klasiskās mūzikas koncerti, kas turpina iepazīstināt publiku ar jauniem izpildītājmāksliniekiem un sniedz ieskatu īpaši sagatavotās koncertprogrammās.

Kārtējo reizi uzvirmojis ieilgušais strīds par Sv. Pētera baznīcas īpašumtiesību jautājumu. Pašlaik dievnams juridiski ir bezsaimnieka manta, jo Saeima tā arī nav pieņēmusi atbilstošu speciālo likumu.

7. decembrī Svētā Pētera baznīcā notiks koncerts, kas veltīts Pēterbaznīcas astoņsimtgadei. Ieeja koncertā bez maksas. Koncertu apmeklēs Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane, kura teiks arī uzrunu.