Katoļu baznīcas bīskapi vēlas, lai Sv.Pētera baznīcā ar reliģisko darbību var nodarboties gan katoļi, gan luterāņi

Latvijas katoļu baznīcas Bīskapu konferences locekļi rosina, lai Rīgas Svētā Pētera baznīcā reliģiskās darbības var veikt gan Romas katoļu baznīca, gan Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB), savstarpēji vienojoties.

Kā atzīmēja Romas katoļu baznīcā, jautājums par Rīgas Svētā Pētera baznīcu ir aktualizējies un šobrīd Saeimā tiek apspriests jauns likumprojekts. Šajā sakarā Romas katoļu baznīcas Latvijas Bīskapu konference vēlas uzsvērt, ka jebkuram risinājumam Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību jautājumā jānodrošina un jāveicina baznīcas primārā mērķa īstenošanu - būt par reliģiskā kulta vietu ar šo dievnamu saistītajām kristīgajām konfesijām.

"Cienot patiesību", katoļu bīskapi lūdz "pienācīgi atzīt un novērtēt" baznīcas vēsturiskos faktus, konkrēti to, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca sākotnēji esot izveidota un uzcelta kā Romas katoļu baznīca 1209.gadā un tāda tā palika līdz brīdim, kad 1524.gadā kļuva par Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnamu.

Katoļu baznīcas bīskapi vēlas, lai Sv.Pētera baznīcā ar reliģisko darbību var nodarboties gan katoļi, gan luterāņi, neskatoties uz to, kuram tiek piešķirtas dievnama īpašumtiesības.

"Mēs ceram, ka Svētā Pētera baznīca kļūs par kopīgu lūgšanu vietu un arvien izteiksmīgāku kristiešu vienotības un ekumenisma zīmi. Tai vienmēr ir jāpaliek par vienojošu un iekļaujošu ticības Dievam simbolu, par baznīcu, kura vieno nevis šķeļ mūsu tautu," uzsvēruši Latvijas katoļu baznīcas Bīskapu konferences locekļi.

Kā ziņots, Saeima šonedēļ otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz Rīgas Svētā Pētera baznīcu bez atlīdzības nodot LELB un LELB Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, nodibinājumam tiks nodotas Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašuma tiesības. Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) skaidroja, ka deputātiem nācās pieņemt "izsvērtu un atbildīgu lēmumu", izdarot izvēli starp diviem nozīmīgiem baznīcas iespējamajiem juridiskajiem īpašniekiem - Rīgas valstspilsētas pašvaldību un nodibinājumu, ko izveidojusi LELB un LELB Vācu draudze.

"Rīgas Svētā Pētera baznīca ir nozīmīgs simbols, un, lemjot par piemērotāko risinājumu, svarīgi salāgot visas intereses, ņemot vērā arī to, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca ir celta, uzturēta un līdz Otrajam pasaules karam pastāvējusi kā luterāņu draudzei piederoša baznīca. Būtiski, lai baznīca varētu pildīt dievnama funkcijas. Vienlaikus nedrīkst zaudēt arī nozīmīgo lomu, kas tai ir kā kultūrvēstures piemineklim un tostarp arī pasākumu norises vietai," pauž Ašeradens akcentējot, ka jautājums par baznīcas juridisko piederību rūpīgi skatīts arī komisijas izveidotajā darba grupā.

Likumprojekts paredz regulēt arī jautājumu par Rīgas Svētā Pētera baznīcai pieguļošo teritoriju, nosakot, ka tās galvenais izmantošanas veids ir sakrālas celtnes vizuālās uztveres un darbības nodrošināšana. Tajā plānots iekļaut arī ierobežojumus, tostarp aizliegumu būvēt pieguļošajā teritorijā jaunas būves.

Plānots, ka finansējumu Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanai un uzturēšanai nodrošinās un piesaistīs nodibinājums, savukārt nekustamajā īpašumā veiktās saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus drīkstēs izmantot tikai baznīcas atjaunošanai, uzturēšanai un publiskas pieejamības nodrošināšanai.