Baznīcas, kuras strīdējās par īpašumtiesībām uz Pēterbaznīcu, apvienosies

Kā liecina Saeimas preses dienesta sniegtā informācija, tad luterāņu baznīcas gatavas apvienoties, lai iegūtu tiesības uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu.

2006.gada publikācijā izdevumā "Rīgas balss" norādīts, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcas direktore Marianna Ozoliņa pastāstījusi, ka baznīca pirmo reizi hronikās minēta 1209.gadā. Tā esot celta par rīdzinieku naudu, vienmēr bijusi pakļauta pilsētas rātei, bet nekad arhibīskapam un kapitulam.

Arī pēdējo gadu laiku bijis ne mazums domstarpību par to, kam tad pieder īpašumtiesības uz konkrēto baznīcu. "Rīgas Svētā Pētera baznīcai būs saimnieks, un ceram to likumā nostiprināt līdz Latvijas simtgadei. Šodien komisijā guvām apstiprinājumu, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca apvienosies ar Vācu Evaņģēliski luterisko baznīcu Latvijā. Tas ir būtisks lēmums, līdz ar ko Rīgas Svētā Pētera baznīcu varēs atgriezt tās vēsturisko īpašnieku rokās,” otrdien, 5.septembrī, pēc šodien notikušās sēdes uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele.

Vladislavs Proškins/ F64 Photo Agency

Komisija izteica gandarījumu, ka baznīcas atradušas kompromisu un apvienosies. Likumprojekts tiks virzīts tālāk tad, kad apvienošanās būs notikusi un reģistrēta Uzņēmumu reģistrā.

Uz Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesībām pretendēja arī Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas, kas nevēlas apvienoties, taču atbalsta īpašumtiesību nodošanu abām apvienotajām luteriskajām baznīcām.

Ar jauno likumu paredzēts noteikt gan Rīgas Svētā Pētera baznīcas juridisko piederību, gan ar tās izmantošanu, uzturēšanu, apsaimniekošanu un finansēšanu saistītus jautājumus. Šobrīd Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka Skārņu ielā 19 un zeme zem baznīcas nav ierakstīta zemesgrāmatā, bet atbilstoši Valsts zemes dienesta kadastra datiem tās tiesiskais valdītājs ir Rīgas pilsētas pašvaldība.