Pesticīdi

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis neatļautu pesticīdu - izoprotiolānu - Ukrainas izcelsmes uztura bagātinātāja "Mukoltik", liecina dienesta publiskotā informācija.

Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Biškopības biedrība un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija iebilst pret Saeimas deputātu kavēšanos lauku iedzīvotājiem nodrošināt reālu aizsardzību no ķīmisko pesticīdu ietekmes.

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina ierobežot pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā, aģentūru LETA informēja LĀB pārstāvji.

Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisija otrdien, 9.aprīlī, turpinās strādāt pie aizlieguma noteikšanas lietot pesticīdus dzīvojamo māju tuvumā.

Latvijā 2022.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, par 12% ir palielinājies izmantoto pesticīdu daudzums vienam graudaugu hektāram, kamēr vienam rapša sējumu hektāram izmantoto pesticīdu daudzums ir samazinājies par 22%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati par pesticīdu izmantošanu lauksaimniecības kultūraugiem 2022.gada ražai.

Kādi ir riski, ja organismā nokļūst pesticīdu atliekas? Vai tiešām augļi ir jāmazgā ar speciālu mazgāšanas līdzekli, lai tie būtu tīri? Vai visu veidu produktus var mazgāt vienādi?

Liela daļa cilvēku, dzirdot par kokvilnu, automātiski domā par dabīgu materiālu. Bet kokvilna gadu gaitā ir izpelnījusies netīrākās kultūras titulu, jo tajā tiek plaši izmantoti pesticīdi.

Latvijā 77% iedzīvotāju satrauc pesticīdu negatīvā ietekme uz medus bitēm, liecina pētījumu kompānijas SKDS un Latvijas Biškopības biedrības veiktā aptauja.

2011.gadā Latvijā pārdoto pesticīdu apjoms bija 148,2 tonnas, savukārt 2019.gadā tas palielinājies par 49,1%, līdz 295,4 tonnām, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Augļi un dārzeņi ir neatsverama ikdienas maltīšu, uzkodu sastāvdaļa. Tie mūsu organismam sniedz daudz laba - vitamīnus, šķiedrvielas, minerālvielas. Tomēr veikalos nopērkamie svaigie labumi ne vienmēr ir tik dabiski kā mums šķiet. Lauksaimnieki bieži gan dārzeņus, gan augļus apsmidzina ar pesticīdiem, tādējādi tos pasargājot no dažādiem kukaiņiem un sēnītēm.

Palielinoties izpratnei par lauksaimniecības ietekmi uz vidi, kā arī cilvēku un dzīvnieku veselību, ne tikai sabiedrība, bet arī daļa lauksaimnieku aicina pārtraukt izmantot ķīmiskos pesticīdus graudu ražas nožāvēšanai uz lauka, kas Latvijā ir ierasta un atbildīgo institūciju faktiski atbalstīta prakse.

Latvijas sabiedrība vēlas, lai pesticīdu izmantošana dzīvesvietu tuvumā tiktu aizliegta. Pilsoņu vēlmi politiķi sliecas atbalstīt, taču lauksaimnieki šādus ierobežojumus dēvē par pārmērīgiem un valsts ekonomiku graujošiem. Taču Saeimā idejai ir pietiekami daudz atbalstītāju, lai par to izvērstos asas diskusijas pat vienas partijas ietvaros.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti 10 000 parakstu, lai ieviestu aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvotu lauku māju tuvumā.

"Eiropas lauksaimniecība tuvojas strupceļam. Lauksaimniecības politika, kas bija vienpusēji vērsta uz ražas palielināšanu, palielinot toksisko agroķīmisko vielu izmantošanu, ir novedusi ekosistēmu līdz sabrukuma robežai. Ik dienu samazinās bioloģiskā daudzveidība, kas ir mūsu pārtikas sistēmu pamatā, tādējādi nopietni apdraudot mūsu pārtikas, iztikas līdzekļu, veselības un vides nākotni. Sekas ir postošas dabai: bites, tauriņi un citi kukaiņi izzūd no mūsu ainavas, un iepriekš plaši izplatītie putni ir pārstājuši dziedāt mūsu laukos. Mūsu strauti un upes tiek piesārņotas, un mēs ik dienas esam pakļauti sintētisko pesticīdu kokteilim, ko apēdam kopā ar pārtiku," teikts Eiropas pilsoņu iniciatīvas "Glābiet bites un lauksaimniekus" uzrunā līdzcilvēkiem. Arī bišu dravu saimnieki Latvijā ceļ trauksmi par izmirstošajām bišu saimēm.

Augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā 2018.gadā Latvijā izmeklētajos paraugos nav ticis konstatēts pesticīdu atliekvielu līmeņa pārsniegums,  informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Visintensīvāk pesticīdi Latvijā tiek lietoti lauku pupu, ziemas kviešu un ziemas rapša sējumos – attiecīgi 1,49 kilogrami, 1,45 kilogrami un 1,43 kilogrami uz vienu sējumu hektāru. Tiesa, tas ir nedaudz mazāk nekā 2012. gadā, kad Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veica iepriekšējo pētījumu.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka visvairāk pesticīdi izmantoti sīpolu, kāpostu, bumbieru stādījumu, galda biešu un kartupeļu audzēšanā. Pirmo reizi CSP apkopotajā statistikā par pesticīdu izmantošanu augļu dārzos, dārzeņu un kartupeļu platībās, siltumnīcu kultūrās, kā arī kukurūzas sējumos secināts, ka pērn augļu dārzos, dārzeņu platībās un siltumnīcu kultūrās lietotas 7 tonnas jeb nepilns 1% no visa vidēji gadā izmantoto pesticīdu daudzuma lauksaimniecībā.

Noslēdzoties plašam starptautiskam pētījumam, uz vispārzināmo faktu, ka cilvēki savā pārtikā patērē pārāk daudz pesticīdu, uzmanību vērsusi Eiropas Pārtikas drošības iestāde (The European Food Safety Authority – EFSA). 45% pārbaudīto produktu atrodamas pesticīdu atliekvielas. Kaut gan mums labpatīk domāt, ka Latvijā pieejamā pārtika ir labāka un kaut kādā ziņā dabiskāka par ārzemēs nopērkamo, tā ir tikpat piesārņota.