Šodien Senioru konsultatīvās padomes sēdē Labklājības ministrijas (LM) un Pensionāru organizāciju pārstāvji vienojās šogad indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 200 latus ar indeksu 1,04.
No atrunas – jāskatās, kā pildās valsts budžets, un tad var lemt par pensiju indeksāciju – jautājums par pensiju palielināšanu transformējies sarunā – ar kādu koeficientu indeksēt pensijas?
Neilgi pēc Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadības pārņemšanas no demisionējušās Ainas Verzes LPF publiskajā telpā bija pamanāma ar virkni aktivitāšu pieteikumu, valdības kritiku un prasību kategoriskumu. Vai tas bija noplokošs jaunā vadītāja pieteikums vai organizācijas jaunas, paliekošas kapacitātes priekšvēstnesis? Saruna par pensionāru prasībām varai, pensiju sistēmas uzlabošanas iespējām, organizācijas mērķiem un to sasniegšanas ceļiem ar LPF vadītāju Andri Siliņu.
Ņemot vērā zemo inflācijas līmeni, pensiju pieaugums indeksācijas rezultātā rudenī nebūtu liels, tādēļ konsultatīvajā padomē būs jāmeklē alternatīvi risinājumi, kā sadalīt pensionāru atbalstam pieejamos līdzekļus, – šādu vienošanos panākuši tikšanās, kura notika pie Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība), dalībnieki.
Pirms pašvaldību vēlēšanām neviens no politiķiem neriskē teikt striktu nē pensionāriem, kas ir viena no lielākajām balsotāju grupām, tomēr arī pārliecības par pensiju pārrēķinu joprojām nav.
Pensionāru domas dalās – daļa ir stingri pārliecināti, ka indeksācijas nebūs, jo «nevienam jau nerūp, kā mēs jūtamies», bet citi visai droši apgalvo, ka pensijas tiks palielinātas, kaut vai tāpēc, ka politiķi sajutīsies vainīgi.
Ja pensiju indeksēšana nenotiks, pensionāri maijā iecerējuši Rīgā rīkot protesta akcijas, šorīt LNT raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš.
Pagaidām pavisam neskaidri iezīmējas pensiju indeksācijas jautājums šogad – vēl tiekoties ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, premjerministrs Valdis Dombrovskis noraidīja iespēju pensijas indeksēt jau šogad, taču pēc tikšanās ar Latvijas Pensionāru federāciju valdības vadītājs jau bija kļuvis pielaidīgāks un, piesaucot budžeta rādītājus, pieļāva, ka varbūt pensijas varētu indeksēt šāgada rudenī, taču tikai mazās pensijas.
Lai mudinātu valdību aktīvāk pievērst uzmanību Latvijas pensionāriem aktuālajiem jautājumiem, Latvijas Pensionāru federācija (LPF) apsver iespējas rīkot plašākas protesta akcijas, - intervijā Latvijas Radio sacīja LPF priekšsēdētājs Andris Siliņš.
Vecumā no 50 līdz 64 gadiem Latvijā ir nodarbināti 62 procenti iedzīvotāju – tas ir pat vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, tomēr mazāk, nekā Latvijā strādāja pirms krīzes.
Latvijas Pensionāru federācija (LPF) šodien domes sēdē vienojās sākt parakstu vākšanu par pensiju indeksācijas atsākšanu no 2013.gada 1.oktobra un aicina iniciatīvu parakstīt arī iedzīvotājiem, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu, tostarp jauniešiem pēc 18 gadu vecuma.
Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētāja Aina Verze, kura federāciju vada kopš 2003.gada beigām, pieņēmusi lēmumu šogad nekandidēt uz organizācijas vadītājas amatu.
Labklājības ministres Ilzes Viņķeles (Vienotība) centieni pārliecināt par izdienas pensiju reformas nepieciešamību nevainagojās ar panākumiem – kultūras darbinieki uzskata, ka viņu izdienas pensijas reformēt nedrīkst, savukārt sociālās politikas veidotāji nepiekrīt tam, ka viss jāatstāj līdzšinēji, jo «izdienas pensijas ir tikai ielāps kultūras darbinieku aizsardzībā, kuri tagad saņem neadekvāti mazu algu un mazu izdienas pensiju».
Jaunu sašutuma vilni atkal izraisījusi pensiju prognozēšana interneta vietnē latvija.lv – cilvēki pauž neizpratni, kā cilvēkam, kurš strādājis desmit vai 15 gadus, kalkulators aprēķina pensiju vien pārdesmit latu apmērā.
Neraugoties uz vājo politisko atbalstu, lai veiktu izmaiņas priekšlaicīgo pensiju izmaksā un atgrieztos pie pirmskrīzes situācijas, kad priekšlaikus pensijā aizgājušie saņemtu pensiju 80 procentu apmērā, Latvijas Pensionāru federācija (LPF) turpinās cīniņu un atkārtoti vērsīsies Saeimā, lai panāktu izmaiņas pensiju likumā.
Valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa plānu vidējais gada ienesīgums 2012. gadā bija turpat deviņi procenti, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pensiju fondu apskats. Tieši pērn uzkrātais naudas apjoms pensiju 2. līmenī pārsniedza miljardu latu.
Lielākas pensijas es nevaru solīt - neesmu Ziemassvētku vecītis, kas var solīt to, ko nevar piepildīt -, bet varu solīt, ka centīsimies strādājošu pensionāru padarīt interesantāku darba devējam, tā šodien pēc tikšanās ar Latvijas pensionāru organizācijām sacīja labklājības ministre Ilze Viņķele (V).
Bijušie labklājības ministri uzskata, ka ir jārunā skaidra un atklāta valoda par situāciju, taču nedrīkst pretnostatīt vienu sociālo grupu otrai, mazinot uzticību pensiju sistēmai.