Katru dienu no pirmdienas līdz ceturtdienai jums būs iespēja sarunāties ar kādu no Neatkarīgās žurnālistiem.
No pulksten 11 līdz 14 pa tālruni 67886755 uzklausīsim jūsu viedokļus, pārdomas un ieteikumus. Šodien ar jums sarunāsies Viktors Avotiņš.
Otrdien Antra Gabre, trešdien Ilze Šteinfelde.
Auseklis Ozoliņš (89 gadi):
– Ierosinu izveidot lappusi, kurā izteiktos lasītāji. Vajadzētu arī rubriku Toreiz un tagad. Iespējams, valdība kaut nedaudz sakaunētos, ja tiktu salīdzinātas pirmskara un šā brīža situācija, piemēram, rūpniecībā, ceļu būvē, valsts pārvaldes aparātā. Daudziem būtu pārsteigums, uzzinot, kādas ministrijas bijušas un cik maz cilvēku tajās strādājuši.
Valentīna Puķīte no Rīgas:
– 2014. gadā Rīga kļūs par Eiropas Kultūras galvaspilsētu, taču paskatieties, kādas ir māju fasādes! Tikko nokrāso sienas, tā momentā uz tām parādās uzķēpāti grafiti. Vai tiešām nav iespējams pret šo cūcību cīnīties?
Jānis Gailītis (64):
– Prieks, ka esat ieviesuši šādu sazināšanās veidu ar lasītājiem. Pirms trim nedēļām to ierosināju, jo dažkārt deputātus sazvanīt bija vienkāršāk nekā jūsu žurnālistus. Vēlētos, lai biežāk raksta avīzes galvenā redaktore Anita Daukšte. Patīk izmeklējošā žanra žurnālistika, kurai pievērsies Uldis Dreiblats un Ritums Rozenbergs. Esiet vēl kritiskāki pret valdību, jo cik gan tālu tā var iet savā bezatbildībā? Dažkārt šķiet, ka valdības priekšgalā ir garīgi impotenti. Ja jau par galvenajām prioritātēm ir pasludināta valsts aizsardzība, izglītība un sabiedrības veselība, tad kā gan var atvelēt tām mazāku naudu, nekā paredzēts? Šiem cipariem jābūt kā akmenī iecirstiem. Un nekādu sakrustoto Viņķeles pirkstiņu! Nespēju noticēt, ka pēc šā gājiena kāds vēl balsos par Vienotību. Esmu arī neizpratnē par to, kā tiek tērēta valsts nauda. Lasot, ka Rīgas pilī izvietoto muzeju kolekciju pārvešanai vajag vismaz 3,3 miljonus latu, gribas teikt: tas ir no pirksta izzīsts cipars. Dodiet man uz pusi mazāku summu, un es noorganizēšu gan eksponātu pārvešanu, gan uzsaukšu vēl banketu strādniekiem!
Elizabete Gēliņa no Ikšķiles:
– Neatkarīgo izlasu no pirmās līdz pat pēdējai lappusei. Jums ir labi žurnālisti. Liels paldies, īpaši Arno Jundzem!
Jānis Ozols no Skujenes pagasta:
– Šogad manai dzimtas mājai aprit 100 gadu. Savulaik zemi par trim buļļiem no barona atpirka vectēvs. Diemžēl ir sajūta, ka atkal atgriezušies svešzemju baronu laiki, jo Latvijā mežus pārpērk dažādi skandināvu pensiju fondi. Tiek izcirsts viss, kas vēl cērtams. Jā, sastāda jaunaudzes, taču zeme tik un tā vairs nepieder Latvijas pilsoņiem. Gribētu, lai žurnālisti vairāk raksta par lauksaimniecības problēmām un informē par to, kāda būs valsts politika šajā jomā; kāda būs valdības attieksme pret mazajām zemnieku saimniecībām.
Daila no Ķengaraga:
– Ja jau analgīna iegādei nepieciešama recepte, tad kā gan drīkst nekontrolēti pārdot žurku indi, no kuras cieš suņi un kaķi! Steidzami jāmaina normatīvie akti, kas pieļauj brīvu indes tirgošanu jebkurā sēklu veikalā.
Leonards Barkāns, bijušais Rīgas domes (RD) deputāts:
– Mani uztrauc lielie siltuma rēķini. Tajos ietverti ne tikai apkures tarifi, bet arī uzrēķini par karstā ūdens cirkulāciju dzīvokļos. Esmu noskaidrojis, ka tie ir nelikumīgi (to atzīst arī RD), taču namu apsaimniekotāji vēl arvien turpina rēķinos ieslēgt šo maksājumu. Izrēķināju, ka vienam dzīvoklim tas ir aptuveni līdzvērtīgs 5 latiem. Tad nu paskaitiet, cik sanāk kopā mājai, kurā ir 60 dzīvokļu! Gada laikā šīs summas ir milzīgas. Jautājums: ja jau RD apgalvo, ka iekasējums par kārstā ūdens cirkulāciju ir nelikumīgs un šo naudu neiekasē ne Rīgas siltums, ne pašvaldība – tad, interesanti, kurš gan piesavinās šos miljonus?
(Paldies Barkāna kungam – Neatkarīgā meklēs atbildi uz šo jautājumu.)
Lasītāja no Kuldīgas:
– Pastkastītē atradu Vienotības avīzi. Tad, kad Rīgas dome izplata savu izdevumu, saceļas brēka pa visu Latviju – tas esot neētiski. Bet tas, ka visās pastkastēs met valdošās partijas laikrakstu, ir ētiski?
Aivars Ventsbergs no Rīgas:
– Par maz tiek atspoguļotas imigrācijas un bēgļu problēmas. Manuprāt, vajadzētu dibināt sabiedrisku organizāciju, kas kontrolētu imigrācijas procesus. (Uzsveru: organizācijai nebūtu nekāda sakara ar rasismu vai ksenofobiju!) Nedomāju, ka Latvijai vajadzētu cilvēkus bez labas izglītības, jo mums pašiem savu liekēžu pietiek. Esmu bieži uzturējies Holandē, kur dzīvo mani bērni. Redzu, kā tur pieaug sabiedrības neiecietība un naids pret iebraucējiem. Spilgts piemērs, pie kā noved šāda nekontrolēta situācija, ir ekstrēmistu grautiņi Maskavā, Biruļovas rajonā. Vai mums to vajag?