Pensionāri

Pirms vēlēšanām, visticamāk, netiks apspriests jautājums par pensiju piemaksu indeksāciju, Neatkarīgajai atzina labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). Pašlaik indeksāciju attiecina tikai uz pensijas daļu bez piemaksas, taču tieši piemaksa apliecina padomju laikā nostrādātos darba mūža gadus un, pēc pensionāru domām, ir pensijas sastāvdaļa. Valdība otrdien apstiprināja kārtību, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) rudenī indeksēs pensijas, un tajā tiks ņemti vērā citi indeksācijas principi nekā līdz šim.

Pensionāru dzīves līmenis kopumā turpina pazemināties, un vissatraucošākais iemesls šajā jomā ir joprojām notiekošā iedzīvotāju aizplūšana no Latvijas, tā šodien tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu norādīja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadība.

Latvijas Pensionāru federācija (LPF) 18.augustā varētu lemt par nepieciešamību rīkot mītiņu septembrī, šodien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica LPF vadītājs Andris Siliņš.

Neredzot progresu pensionāru šā gada martā valdībai izvirzīto prasību pildīšanā, Latvijas Pensionāru federācija (LPF) nolēmusi 6.septembrī Strēlnieku laukumā Rīgā rīkot Vislatvijas pensionāru mītiņu "Par pensionāru tiesībām", pastāstīja federācijas vadītājs Andris Siliņš.

Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) dome šodien vienojās nosūtīt vēstuli Saeimai un valdībai, paužot sašutumu par 256 eiro ikmēneša pabalstu bēgļiem, kas ir lielāks par 75% Latvijas senioru pensijām, aģentūrai LETA pastāstīja federācijas vadītājs Andris Siliņš.

Labklājības ministrija (LM) plāno mainīt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta piešķiršanas kārtību – cilvēkiem, kuru darba stāžs ir mazāks nekā vecuma pensijai nepieciešamie 15 gadi, būs iespējams saņemt šo pabalstu jau no pensionēšanās vecuma sasniegšanas brīža. Paša pabalsta apmēru, kas ir 64,03 eiro, gan nav plānots palielināt. Latvijā ik mēnesi šādu atbalstu no valsts saņem apmēram 500 cilvēku.

Latvijas Samariešu apvienības sociālās aprūpes centrā Pārdaugava seniori pulcējās uz pirmo stikla apgleznošanas nodarbību projekta Aktīvām vecumdienām! ietvaros.

Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) valde nolēmusi atcelt šo ceturtdien paredzētās protesta akcijas, taču neatsakās no prasībām valdībai, kuras neaprobežojas vien ar indeksāciju.

Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) valde šodien nolēma atcelt ceturtdien, 13.martā, plānotos piketus, jo uzskata, ka arī bez piketa seniori ir pievērsuši pietiekamu sabiedrības uzmanību viņus interesējošiem jautājumiem.

Latvijas Pensionāru federācija (LPF) varētu atcelt 13.martā paredzētās protesta akcijas, norāda LPF priekšsēdētājs Andris Siliņš.

Latvijas Pensionāru federācija neplāno atcelt paredzētās protesta akcijas iespējamo drošības apdraudējumu dēļ. „Mēs savus plānus varētu pārskatīt vienīgi tādā gadījumā, ja valdība un Saeima ieklausās mūsu prasībās un mēs varam panākt vienošanos par to izpildi,” Neatkarīgajai sacīja Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš.

Latvijas Pensionāru federācija (LPF) pagaidām neplāno atcelt 13.martā paredzētās protesta akcijas, aģentūrai LETA pastāstīja federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš. Kā ziņots, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) šodien intervijā Latvijas Radio pauda viedokli, ka šis nav īstais brīdis, kurā būtu nepieciešams piketēt pensionāriem.

Piketi nav apdraudējums valsts drošībai, tomēr situācijā ar Krimas pussalā notiekošo arī Latvijā ir jāuzmanās no dažādām provokācijām, intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

Lai arī 82% Latvijas iedzīvotāju zina, ka valstī pastāv trīs līmeņu pensiju sistēma, kur 3.līmenis paredz brīvprātīgo individuālo iemaksu veikšanu, tomēr joprojām lielākā daļa jeb 63% aptaujāto kā galveno nākotnes ienākumu avotu, sasniedzot pensijas vecumu, norāda valsts nodrošināto pensiju, liecina bankas "Citadele" sadarbībā ar "snapshots.lv" veiktā iedzīvotāju aptauja.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķiniem šā gada indeksācijas rezultātā valsts pensijas vidēji pieaugs par 5,88 eiro.

Valdība šodien atbalstīja grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz, ka šogad visām pensijām tiks indeksēta vienāda daļa - 285 eiro, un indeksācijā tiks ņemts vērā faktiskais patēriņa cenu indekss un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.

Labklājības ministrijai nāksies lūgt papildu naudu pensiju indeksācijai, ja pensiju likumā tiks veiktas izmaiņas pensiju indeksācijas kārtībā, jo pašlaik šāgada budžeta ietvaros pensijas var indeksēt tikai atbilstoši inflācijas pieaugumam.

Cilvēkiem, kuri plāno doties vecuma pensijā 2014. gadā, ir jāņem vērā, ka no 1. janvāra paaugstināsies pensionēšanās vecums, atgādina Labklājības ministrija (LM).

Rēķinādami savas nākotnes pensijas, pavisam nesen Latvijas iedzīvotāji bija šokēti, jo prognozējamais pensijas apmērs daudzos gadījumos sasniedza vien pāris desmitus latu.

Šāgada pirmajā pusgadā pensijas piešķirtas 23 029 cilvēkiem, kuru vidējais apdrošināšanas stāžs bijis 28 gadi, tajā skaitā stāžs līdz 1996. gadam. No šiem jaunajiem pensionāriem 16 694 ir vecuma pensijas saņēmēji, kuru vidējais stāžs ir lielāks – 34 gadi.