Cilvēkiem, kuri plāno doties vecuma pensijā 2014. gadā, ir jāņem vērā, ka no 1. janvāra paaugstināsies pensionēšanās vecums, atgādina Labklājības ministrija (LM).
Pensionēšanās vecums tiks palielināts pakāpeniski, līdz tas sasniegs 65 gadus, un no nākamā gada 1. janvāra pensijā varēs doties vairs ne 62 gadu vecumā, bet 62 gadu un trīs mēnešu vecumā.
«Laiks, kad iet pensijā, ir katra cilvēka paša izvēle – nav obligāti jāiet pensijā, sasniedzot pensijas vecumu,» norāda LM speciāliste Zane Brīvmane. Pensijas apmērs ir atkarīgs ne tikai no apdrošināšanas stāža un tā laikā veiktajām sociālajām iemaksām, bet arī vecuma, kad cilvēks aiziet pensijā.
Līdz 2013. gada 31. decembrim vecuma pensijā var doties 62 gadu vecumu sasniegušie cilvēki, bet no nākamā gada 1. janvāra pensionēšanās vecums pakāpeniski pieaugs par trim mēnešiem ik gadu, līdz 2025. gada 1. janvārī tas būs 65 gadi. Cilvēki, kas ir dzimuši laikā no 1952. gada 1. janvāra līdz 30. septembrim, varēs pensionēties trīs mēnešus vēlāk, tas ir, 62 gados un trīs mēnešos. Savukārt tie, kuri dzimuši no 1952. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, varēs pensionēties sešus mēnešus vēlāk, tas ir, 62 gados un sešos mēnešos. Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1960. gada 1. aprīļa, vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu.
Paaugstināsies arī minimālais nepieciešamais apdrošināšanas stāžs vecuma pensijas saņemšanai – sākot no 2014. gada 1. janvāra, tas pieaugs no 10 līdz 15 gadiem. Pakāpeniski palielināsies arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības doties pelnītā atpūtā pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, – piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, černobiliešiem, politiski represētajiem un citiem. No 2014. gada priekšlaicīgas pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, līdz 2025. gadā būs sasniegts 63 gadu vecums. Tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaikus ir noteiktas bez termiņa ierobežojuma. Pensiju pieprasīt priekšlaikus divus gadus agrāk var cilvēki, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.