Rēķinādami savas nākotnes pensijas, pavisam nesen Latvijas iedzīvotāji bija šokēti, jo prognozējamais pensijas apmērs daudzos gadījumos sasniedza vien pāris desmitus latu.
Šāgada pirmajā pusgadā pensijas piešķirtas 23 029 cilvēkiem, kuru vidējais apdrošināšanas stāžs bijis 28 gadi, tajā skaitā stāžs līdz 1996. gadam. No šiem jaunajiem pensionāriem 16 694 ir vecuma pensijas saņēmēji, kuru vidējais stāžs ir lielāks – 34 gadi.
Nākamgad un, visticamāk, turpmākajos gados pensijas tiks indeksētas, koeficientu piemērojot noteiktai pensijas daļai, par to vienojusies Senioru lietu padome. Pagaidām joprojām nav vienošanās par to, cik lielai šai daļai būt. Arī labklājības ministre Ilze Viņķele nenosauc konkrētu pensijas apmēru, lai nesāktos spekulācijas.
Latvijā uz pasaules fona gados vecākiem cilvēkiem ir labāka izglītība un nodarbinātība, kā arī stabili, lai arī nelieli ienākumi, secināts starptautiskās organizācijas HelpAge International sadarbībā ar ANO Iedzīvotāju fondu izstrādātajā pētījumā jeb indeksā.
Rīgas Austrumu slimnīcā šonedēļ, 2. un 3. oktobrī, organizē Senioru dienas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību senioru veselības jautājumiem un mudinātu gados vecākus cilvēkus rūpēties par savu veselību un izzināt aktīvas novecošanas aspektus, informē Rīgas Austrumu slimnīca.
Tas būtu korekti, ja tās summas, kuras izmaksāja vecāku pabalstos no sociālā budžeta laikā, kad šis pabalsts vēl nebija pakļauts sociālajai apdrošināšanai, atmaksātu, uzskata Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš.
Vienotības nebeidzamās rotaļas ar pensionāru pacietības mēru nākamā gada oktobrī varētu beigties ar protesta balsojumu par labu opozīcijas spēkiem – šādus atklātu mājienu valdībai ir devusi Latvijas Pensionāru federācija.
Veselības rādītāji – paredzamais mūža ilgums un veselīgi nodzīvoto gadu skaits – Eiropas Savienības valstīs izlīdzinās, taču atšķirības joprojām ir ievērojamas. Starpība starp ilgāko mūžu vīriešiem un īsāko Eiropā ir pat 12 gadu.
Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) šodien Strēlnieku laukumā notiekošajā Latvijas pensionāru akcijā "Par penisionāru tiesībām" tika sagaidīta ar svilpieniem un izsaucieniem "Nost!", novēroja aģentūra LETA.
Sestdien, kad daļa Latvijas pensionāru jau būs saņēmuši indeksētas pensijas, seniori tomēr pulcēsies Latvijas pensionāru mītiņā, jo bez pensiju indeksēšanas viņiem ir vēl vairākas nopietnas prasības valdībai.
Latvijas Pensionāru federācija (LPF) sestdien gaidāmajā Latvijas pensionāru mītiņā plāno izvirzīt valdībai un Saeimai četras prasības, kuras uzskata par neatliekami risināmām jau 2014.gada laikā.
Šodien ar indeksu 1,04 tiek indeksētas pensijas, kas nepārsniedz 200 latus, savukārt politiski represēto personu pensijas tiek indeksētas ar to pašu indeksu neatkarīgi no to apmēra, paredz likums "Par valsts pensijām".
Labklājības ministrija apņēmusies nākamgad nodrošināt visu pensiju indeksāciju, tomēr par to, kāds mehānisms pielietojams, vēl notiks diskusijas ar pensionāru organizācijām oktobrī.
Šodien Senioru konsultatīvās padomes sēdē Latvijas Pensionāru federācija (LPF) nākusi klajā ar priekšlikumu kompensēt dzīves dārdzības pieaugumu visiem pensionāriem, indeksējot viņu pensijās noteiktu summu, piemēram, 150 latus.
Cilvēki, kuri izceļo vai pastāvīgi dzīvo ārvalstīs, turpmāk varēs iesniegt pieprasījumu par pensijas izmaksas turpināšanu vai atjaunošanu arī elektroniski, informē Labklājības ministrija (LM), kas rosinājusi grozījumus Latvijā piešķirto valsts pensiju izmaksas kārtībā personām pēc izbraukšanas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.
Nevienam Saeimas deputātam nebalsojot pret pensiju likuma grozījumiem, Saeima pieņēma lēmumu jau šoruden indeksēt pensijas, kuras nepārsniedz 200 latu. Būs viens izņēmums – politiski represētās personas, kurām pensijas indeksēs neatkarīgi no to apmēra.
Saeima šodien otrajā un galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz šā gada 1.septembrī ar indeksu 1,04 indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 200 latus.