Pensionārus var sagaidīt vilšanās
Lai arī jaunais labklājības ministrs Jānis Reirs un partijas Vienotība Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa apmetuši kažokus uz otru pusi un sola cīnīties par pensionāru interesēm, seniorus var sagaidīt vilšanās.
Pensiju indeksācijai šogad papildu naudas, visticamāk, nebūs, kas savukārt nozīmē, ka pensiju pielikums rudenī būs pavisam neliels. Jā, ministrs sola atgriezties pie pirmskrīzes pensiju indeksācijas, taču… 2017. gadā.
Latvijas Pensionāru federācijas domes sēdē pirmdien seniori tincināja S. Āboltiņu un jauno labklājības ministru J. Reiru, kurš tikai nupat atstājis finanšu ministra krēslu un par kuru pensionāriem jau izveidojies priekšstats. Pērn vasarā J. Reirs pensionāriem centās paskaidrot, kāpēc ir jātaupa sociālā budžeta nauda. Būdams finanšu ministrs, viņš pensionāriem klāstīja, ka pamatbudžets pensiju piemaksas pārņēmis finansēt kā «labu žestu, lai atslogotu sociālo budžetu». Taču pensiju piemaksas jau sākotnēji bija paredzēts finansēt no pamatbudžeta, jo tām ar sociālo apdrošināšanu nav tieša sakara, taču tieši valsts pamatbudžeta deficīta dēļ vairākus gadus tika atlikts lēmums par pensiju piemaksu izmaksu no pamatbudžeta.
Kas ir mainījies pusgada laikā, un ko tagad pensionāriem stāsta ministrs J. Reirs? «Tagad esmu otrā pusē un daudzi jautā: kā būs? Būs labi, bet man ir vajadzīgs laiks, tāpēc es tagad mazāk runāšu par solījumiem, bet pateikšu, ka, pēc manām domām, Labklājības ministrijai ir jābūt patiešām labklājības, ne pabalstu ministrijai,» klāstīja J. Reirs, «labklājību veido stabils darbs un labas algas, uzkrājumi, pensijas un sociālie pabalsti un pakalpojumi. Varu teikt, ka Labklājības ministrija būs ļoti aktīva un piedalīsies visu jautājumu risināšanā.» Runājot par pensijām, J. Reirs uzsvēra, ka pensiju indeksācijas modeļa maiņa būs, bet ir jāsagatavo kvalitatīvs likumprojekts. Tas varētu notikt līdz šā gada martam, un to izstrādās Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kuras paspārnē strādā darba grupa pensionāru situācijas uzlabošanai. No J. Reira teiktā izriet, ka indeksācijas kārtību varētu noteikt pirmskrīzes līmenī, tas ir, pārskatot pensijas ik gadu rudenī, ņemt vērā gan inflācijas rādītāju, gan 50 procentu algas pieauguma koeficientu (pašlaik ņem vērā 25 procentus). Tomēr ministrs skaļi nepateica, ka to valdība plāno izdarīt tikai attiecībā uz 2017. gada pensiju indeksāciju. «Šāgada budžets ir pieņemts, un nekas man neļauj to izmainīt,» atzina J. Reirs.
«Jā, tas varētu radīt pensionāru neapmierinātību un vilšanos,» Neatkarīgajai teica Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš. Jau pirms gada Labklājības ministrija bija sagatavojusi likumprojektu par indeksācijas kārtības maiņu, taču valdība to noraidīja. Pensionāri pērn rudenī bija vīlušies, saņemot divu līdz trīs eiro pielikumu, un vakar vairākkārt politiķiem vaicāja, vai viņi varētu izdzīvot ar 300 eiro pensiju? «Vai varat iztikt ar 150 līdz 200 eiro..., kā to nosaukt, pabalstu?» vaicāja pensionāri no Valmieras. Priekules pensionāri aicināja «netaisīt nepatikšanas, jo tāpat jau Saeima izskatās kā teātris». «Kur valdība ir nonākusi? Vai tad līdz pagājušajai ceturtdienai tā vispār nestrādāja?» tā pensionāri reaģēja uz abu politiķu teikto par situāciju Latvijā.
Vilšanos pensionāriem varētu sagādāt arī tas, ka, neraugoties uz solījumu risināt arī mazo pensiju jautājumu, vismaz no Labklājības ministrijas priekšlikumu budžeta grozījumiem, piemēram, pensiju piemaksu palielināšanai, nebūs. Pašlaik piemaksa par darba stāža gadu padomju laikos ir viens eiro. Tiesa, J. Reirs sacīja, ka līdz augustam ministrija strādās arī pie šā jautājuma – kā mazās pensijas palielināt. Viņš apņēmās izpētīt un atrisināt jautājumu par pensijām cilvēkiem, kuri strādājuši kaitīgos darbos.