Vidējā pensija aug, taču vairāk arī trūcīgu pensionāru
Latvijā pakāpeniski palielinās pensiju apmērs, norāda Labklājības ministrija (LM), jo 2015. gada deviņos mēnešos jaunpiešķirtā vecuma pensija, salīdzinot ar 2014. gadu, ir pieaugusi vidēji par 23,74 eiro. Tajā pašā laikā dati par piešķirtajām pensijām Neatkarīgajai atklāj, ka gada laikā pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kuriem piešķirtā pensija ir aprēķināta zem 20 eiro. Tāpat vairāk ir arī pensionāru, kuriem piešķirtās pensijas apmērs ir no 20 līdz 100 eiro.
Labklājības ministrija arī uzsver, ka pensiju indeksācijas rezultātā šāgada oktobrī vidējais pensijas apmērs palielinājās par 3,64 eiro. Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras dati apliecina, ka vidējā vecuma pensija 2015. gada oktobrī bija 292 eiro, bet 2014. gada oktobrī – 285 eiro. Sīkāks pensiju apmēru sadalījums un salīdzinājums arī atklāj, ka pieaug vecuma pensiju saņēmēju skaits, kuriem piešķirta pavisam neliela pensija, proti, pieaudzis gan pensiju skaits zem 20 eiro, gan pensiju no 20 līdz 100 eiro skaits. Tiesa, pieaudzis arī to pensionāru skaits, kuriem piešķirtas 300 eiro un lielākas pensijas. Pensiju apmēru tabulā no 300 līdz 500 eiro salīdzinājumā ar 2014. gadu ir tikai šādu pensiju saņēmēju skaita pieaugums. Nedaudz pieaudzis arī to pensionāru skaits, kuri saņem lielas pensijas – virs 1500 un viena centa pensijas saņem pašlaik (aktuālākie dati ir par pērno septembri) 1283 cilvēki (2014. gadā tas bija 1131 cilvēks).
Labklājības ministrija atgādina, ka pensiju piešķir un aprēķina katram cilvēkam individuāli, par pamatu ņemot pensijas sākuma kapitālu (aprēķināts, ņemot vērā cilvēka darba stāžu līdz 1996. gadam un vidējo iemaksu algu laika periodā no 1996. gada līdz 1999. gadam), pensijas kapitālu (no 1996. gada 1. janvāra personificētajā kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas), kā arī pensionēšanās vecumu. Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ja individuālā alga laika periodā no 1996. līdz 1999. gadam bija zema vai arī cilvēks nebija strādājis, periodu līdz 1996. gadam novērtē, ņemot vērā vidējo algu valstī šajos gados. Šis atvieglojums darbosies tik ilgi, līdz pensionēsies pēdējais pensionārs, kuram apdrošināšanas stāžs ir bijis līdz 1996. gadam. 2015. gada deviņos mēnešos 5886 jaunpiešķirtajām pensijām jeb 50 procentiem no visām jaunpiešķirtajām pensijām piemērota likuma norma par vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī.
Pensiju vidējos apmērus noteikti ietekmēs arī šogad uzsāktā pakāpeniskā krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšana. 2016. gadā notiks pensiju pārrēķins cilvēkiem, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta 2010. gadā, kad pensijas aprēķinā tika izmantots negatīvs apdrošināšanas iemaksu algas kapitāla indekss. 2017. gadā pārrēķinās 2011. gadā piešķirtās pensijas, bet 2018. gadā pārrēķinās 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā piešķirtās pensijas
Jāatgādina, ka valstī noteiktais pensionēšanās vecums katru gadu palielinās par trim mēnešiem un 2016. gadā tas ir 62 gadi un deviņi mēneši. Pastāvot iespējai vairākām pensionāru grupām pensijā doties agrāk, vidējais faktiskais pensionēšanās vecums 2015. gada deviņos mēnešos bija 61,5 gadi.