Lielāku pensiju indeksāciju sagaidīs 2017. gadā

© F64

Prognozējamais pensiju pieaugums 2017. gadā vidēji būs vairāk nekā desmit eiro.

Saeima pieņēmusi grozījumus likumā Par valsts pensijām, kas paredz no 2017. gada pensiju indeksācijas aprēķinā ņemt vērā 50% no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa līdzšinējo 25% vietā. «Pensiju indeksācija atspoguļo ekonomisko situāciju valstī – jo lielāka inflācija un algu pieaugums, jo lielāku papildinājumu saviem ienākumiem ik gadu saņem pensionāri. Šie likuma grozījumi dos lielāku pensiju indeksāciju tieši saistībā ar algas pieaugumu valstī,» norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS). Prognozējamais pensiju pieauguma indekss saskaņā ar likuma grozījumiem 2017. gadā būs 1,0408, bet divos nākamajos gados – 1,0413. LM aprēķinātais vidējais vecuma pensijas pieaugums, salīdzinot ar līdz šim spēkā esošo likuma variantu, 2017. gadā būs 2,11 eiro, 2018. gadā – 2,49 eiro, bet 2019. gadā – 2,68 eiro. Ja pensiju likums netiktu grozīts, tad atbilstoši apstiprinātajam budžeta ietvaram nākamgad indeksācijas rezultātā pensijas pieaugtu vidēji par astoņiem eiro, savukārt tagad – tas būs vismaz desmit eiro pielikums. Labklājības ministrs Jānis Reirs norāda, ka «pieņemtie grozījumi ir pirmais posms Labklājības ministrijas iecerētu vairāku pasākumu kompleksā pensiju jomā». «.. es varu apsolīt, ka tas ir tikai sākums. Mēs esam iecerējuši aktīvi gatavot likumdošanas iniciatīvas pensiju jomā vairākos virzienos, tajā skaitā nodrošinot, lai vecuma pensiju indeksācijā tiktu ņemts vērā arī pensionāru darba stāžs,» saka ministrs. Pašlaik pensijas pārskata katru gadu 1. oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, un šogad vēl spēkā būs šī norma – 25% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Indeksētas tiek pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Parlamentam tomēr nācās balsot arī par tiem priekšlikumiem, kurus Sociālo un darba lietu komisija jau bija noraidījusi, – par vairākiem Andreja Klementjeva (Saskaņa) un vienu Gunāra Kūtra (NSL) priekšlikumu. «Mans priekšlikums ir par tiesībām pieprasīt pensiju un aiziet pensijā agrāk tām ģimenēm, kurām ir trīs un vairāk bērnu,» vienu no saviem priekšlikumiem pensiju likuma izmaiņām raksturoja A. Klementjevs. Saskaņā ar likumu daudzbērnu ģimene ir ģimene, kurā ir trīs un vairāk bērnu, bet pensiju likumā ir runa tikai par tām ģimenēm, kurās ir vairāk par pieciem bērniem. Pēc būtības atbalstot šo priekšlikumu par ģimenēm, Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks tomēr aicināja deputātus atturēties par to nobalsot, jo līdzīga apņemšanās ir iekļauta valdības deklarācijā, bet to nevar pieņemt vienā mirklī, sevišķi steidzamā likumprojektā. «Šis jautājums ir un būs valdības dienaskārtībā, es ceru, ka mēs vēl šogad par to varēsim vienoties,» teica I. Parādnieks.



Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.