Lielākas pensiju indeksācijas noteikšanai cilvēkiem ar ilgu darba stāžu nākamgad nepieciešami papildu izdevumi valsts speciālajā budžetā 3,2 miljonu eiro apmērā, informē Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis Egils Zariņš.
2014. gadā Eiropas Savienībā vīrieši vidēji saņēma par 39,4% augstāku pensiju nekā sievietes, turklāt pēdējo piecu gadu laikā starpība pieaugusi pusē dalībvalstu.
Valsts kontrole, vērtējot pensiju sistēmas ilgtspēju, secina: valstī nav izdevies pilnā apmērā realizēt pensiju pirmā līmeņa mērķi un nodrošināt, lai minimālās pensijas apmērs sasniedz 20 procentu no vidējās bruto algas valstī, mazinot pensionāru nabadzības risku.
Sociālo un darba lietu komisija aprīļa sākumā lūdza Labklājības ministrijai (LM) sniegt atzinumu par priekšlikumu piemērot lielākas pensiju indeksācijas cilvēkiem ar lielu darba stāžu, un ministrijas atzinums ir pozitīvs, proti, tā atbalsta ieceri.
Nodokļu reformas piedāvājumos pirmajos trīs gados redzams ļoti liels budžeta deficīts, kas nozīmē, ka jaunām politiskām iniciatīvām praktiski nebūs finansējuma, tomēr iniciatīvas ir nepieciešamas, norādīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).
Latvijas Pensionāru federācijas valde uzskata: lai reāli samazinātu nabadzību pensionāru vidū, pensiju indeksācijā jāievieš būtiskākas izmaiņas, nekā to piedāvā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas darba grupa.
LTV raidījumā Aizliegtais paņēmiens tika vētīta Latvijas pensiju sistēma. Tā tika salīdzināta ar kaimiņos esošo Igauniju, un īpaša uzmanība pievērsta milzīgajai mūsu pensiju nevienlīdzībai. Latvijā ir gandrīz desmit reižu vairāk cilvēku nekā Igaunijā, kuri saņem salīdzinoši lielas pensijas (virs 700 eiro mēnesī), un nesalīdzināmi vairāk to, kas saņem mazas vai pat ļoti mazas pensijas. Ja Igaunijā mazākas pensijas par 300 eiro mēnesī saņem tikai 3% pensionāru, tad pie mums šādas pensijas saņem 65%.
Pensionāru dzīves kvalitātes uzlabošanai nepieciešams stabils un pārredzams sociālās apdrošināšanas budžets, šādu viedokli šodien Zemgales reģiona pensionāru organizāciju apvienības sanāksmē pauda labklājības ministrs Jānis Reirs (V).
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi pensiju likuma izmaiņas, taču pagaidām deputāti par tām nebalso, jo ir jāsagaida atzinumi no atbildīgajām ministrijām – Labklājības un Finanšu –, kā arī no Saeimas Juridiskā biroja. Priekšlikumi izmaiņām pensiju likumā skar indeksāciju un pensiju piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam.
Kā jūs domājat, kas sabiedriskās televīzijas jomā ir pats aizliegtākais paņēmiens? Filmēt ar slēpto kameru liela mēroga kontrabandas vai korupcijas noziedzīgos nodarījumus? Neuzminējāt vis!
Latvijas iedzīvotāji kūtri seko pensiju otrā līmeņa uzkrājumam, un atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas daudz sliktāk pārzina to, kādu vispār pensiju otrā līmeņa plānu izvēlējušies. Latvijā šāda informācija ir 40 procentiem cilvēku, savukārt Lietuvā – 70 procentiem, bet Igaunijā – 73. Kaimiņvalstīs datus par pensiju otro līmeni var aplūkot savā internetbankā, turpretim Latvijā tikai un vienīgi valsts vietnē latvija.lv.
Saeimā izveidotā darba grupa pensiju jautājuma risināšanai gatavos likumprojektu par izmaiņām pensiju indeksācijā, kas paredz lielāku indeksāciju piemērot cilvēkiem ar lielāku darba stāžu, pastāstīja Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš (ZZS).
Uz sēdi Saeimā šodien sanāks darba grupa, kurā spriedīs par risinājumiem mazo pensiju paaugstināšanai, pastāstīja Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš (ZZS).
Labklājības ministrija nākamnedēļ iepazīstinās ar priekšlikumiem mazo pensiju palielināšanai. Ar nodokli neapliekamajam pensiju minimumam vajadzētu būt 450 eiro, uzskata labklājības ministrs Jānis Reirs.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pirmdien neatbalstīja ierosinājumu militārpersonām reizi gadā pārskatīt izdienas pensijas, vajadzības gadījumā izlīdzinot to ar izdienas pensiju apmēru, ko tajā brīdī saņem militārpersonas ar tādu pašu dienesta pakāpi un izdienas stāžu.
Otrā pensiju līmeņa uzkrājums statistiski vidējam pensiju fondu klientam pagājušā gada beigās sasniedzis 2180 eiro jeb 128 eiro gadā, ja šādu uzkrājumu sadalītu pa 17 gadiem, cik ilgi caurmērā nodzīvo cilvēki pensionāra statusā.
Jelgavas pensionāru biedrība nosūtījusi vēstuli Saeimai un valdībai, paužot kritiku par politiķu darbu pensionāru situācijas uzlabošanā, īpaši attieksmi pret Latvijas maznodrošinātajiem pensionāriem.
Latvijas iedzīvotāji Latvijas pensiju sistēmu novērtē kā viduvēju, taču, taujāti, kāds būs viņu ienākumu veids vecumdienās, atbilde skan: valsts vecuma pensija. Tātad pensiju sistēmai īsti netic, bet no tās sagaida atbalstu. Turklāt iedzīvotāju aptaujā atklājies, ka liela daļa vēlētos pietiekami lielu pensiju – teju 900 eiro mēnesī, liecina Swedbank veiktā aptauja.
Latvijas pensiju sistēma atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē, taču Latvijā par sistēmas spēju nodrošināt pensionārus ar pietiekamiem ienākumiem vecumdienās un strādājošo iespējām piepildīt sociālo budžetu, lai pensijas būtu pietiekamas, arvien pieaug gan skepse, gan bažas.