Nodokļu reforma mazo pensiju saņēmējiem nekādu labumu nav nesusi. Reformas rezultātā palielinātais neapliekamais minimums un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājums viņus neskar, savukārt akcīzes nodokļa pieauguma izraisītā inflācija gan.
Latvijā arī pensijas tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Valsts gan noteikusi konkrētu summu no pensijas, kas netiek aplikta ar nodokļiem. 2017. gadā pensionāriem piemērojamais gada neapliekamais minimums bija 2820 eiro vai 235 eiro mēnesī. Finanšu ministrija informē, ka nodokļu reformas ietvaros šogad gada neapliekamais minimums ir palielināts līdz 3000 eiro vai 250 eiro mēnesī, savukārt IIN ienākumiem līdz 1667 eiro mēnesī samazināts, kas savukārt nozīmējot lielākas pensijas.
Neatkarīgās aprēķini liecina, ka nepaliekamā minimuma palielināšanu un IIN samazināšanu taustāmā veidā jūt vienīgi tie pensionāri, kuru pensija ir lielāka nekā 235 eiro mēnesī. Piemēram, ja pensijas apmērs ir 240 eiro, tad ieguvums ir vien 1,15 eiro mēnesī. Pieaugot pensijai, palielinās arī ieguvums. Piemēram, ja aprēķinātā pensija ir 1600 eiro mēnesī, tad šogad uz rokas šis pensionārs saņem par 43,95 eiro mēnesī vairāk nekā pērn.
Arī pensijām progresīvs nodoklis
FM skaidro, ka ar 2018. gada 1. janvāri pensijas ienākumam taksācijas gada laikā katru mēnesi tiks piemērota progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Tas nozīmē, ka tie, kuri saņem mazāk, maksās arī mazākus nodokļus, bet tie, kas ir turīgāki, maksās vairāk. Mēneša ienākumam līdz 1667 eiro piemēros 20% likmi, bet mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 eiro, piemēros 23% likmi. Ja pensija nepārsniedz 1667 eiro mēnesī, tai (pēc pensionāra neapliekamā minimuma piemērošanas) mēnesī tiks piemērota 20% likme. Šīs darbības veiks pensijas izmaksātājs, piemēram, VSAA.
FM aprēķinājusi: ja seniora vienīgais ienākums ir pensija un tā par 2018. gada februāri ir aprēķināta 400 eiro apmērā, tai piemēro neapliekamo minimumu 250 eiro apmērā. Ar IIN ir apliekama tā pensijas daļa, kas pārsniedz pensionāra neapliekamo minimumu. Šajā gadījumā tie ir 150 eiro. Tādējādi, piemērojot 20% likmi, pensionārs uz rokas saņems 370 eiro. Pērn šādas pensijas saņēmējam uz rokas izmaksāja 362,05 eiro.
Cits gadījums ir tad, ja pensija pārsniedz 1667 eiro mēnesī. Šādā situācijā mēneša ienākumam līdz 1667 eiro pēc pensionāra neapliekamā minimuma piemērošanas piemēros 20% likmi. Savukārt mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 eiro, piemēros 23% likmi. Tādējādi, ja pensionāra vienīgais ienākums ir pensija un par februāri tā ir aprēķināta 1700 eiro apmērā, par 1667 eiro piemēro 20% likmi, bet atlikušie 33 eiro ir pensijas daļa, par kuru tiek piemērota 23% likme. Rezultātā pensionārs uz rokas saņems 1409,01 eiro. Pērn šāds pensionārs, pēc Neatkarīgās aprēķiniem, saņēma 1363,05 eiro uz rokas. Tātad viņam nodokļu reforma ir uzdāvinājusi aptuveni 46 eiro ik mēnesi.
Lielāks atbalsts rūpēm par mazbērniem
Statistika liecina, ka patlaban Latvijā daudzi pensionāri ir uzņēmušies rūpes par mazbērniem, jo viņu vecāki dažādu iemeslu dēļ to nevar darīt. Tā kā ar 2018. gadu ir palielināts IIN atvieglojuma apmērs par apgādājamu personu, senioriem, kam ir piešķirts atvieglojums par apgādībā esošu personu, pienāksies papildu atvieglojums. Pērn tie bija 175 eiro mēnesī, šogad - 200 eiro mēnesī, nākamgad - 230 eiro mēnesī, savukārt 2020. gadā jau 250 eiro mēnesī.
Taču arī šajā gadījumā lielāki ieguvēji ir lielo pensiju saņēmēji. Ja pensija nesasniedz 400 eiro mēnesī, tad no nodokļu reformas šogad ieguvumu nav. Pensijas apmērs nodokļu izmaiņu rezultātā nemainās.
Tāpat kā iepriekš, papildu atvieglojums pienākas arī personām ar invaliditāti, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Personai, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa, ir tiesības uz papildu nodokļa atvieglojumu 154 eiro mēnesī. Savukārt personai, kurai noteikta III invaliditātes grupa, pienākas nodokļa papildu atvieglojums 120 eiro mēnesī. Personai, kurai noteikts politiski represētās personas statuss, un personai, kurai noteikts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu 154 eiro mēnesī.
Pozitīvi ir tas, ka personām ar invaliditāti, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, ja tās nav iesniegušas algas nodokļa grāmatiņu citam ienākuma izmaksātājam, atvieglojumu un papildu atvieglojumus (ja tādi ir ierakstīti algas nodokļa grāmatiņā) piemēros pensijas izmaksātājs. Ja persona ar invaliditāti, politiski represētā persona un nacionālās pretošanās kustības dalībnieks strādā algotu darbu un pie darba devēja ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, atvieglojumu un papildu atvieglojumus (ja tādas ierakstītas algas nodokļa grāmatiņā) piemēros darba devējs.
Strādājošiem jāiesniedz algas grāmatiņa
Ņemot vērā izmaiņas nodokļu politikā, finansiālās situācijas uzlabojumu var sagaidīt arī strādājošie pensionāri, jo līdz 430 eiro mēnesī ir palielināta minimālā alga. Tāpat ir palielināts neapliekamais minimums un samazināta IIN likme. Svarīgi atcerēties, ka IIN likmi 20% apmērā piemēros tikai tiem strādājošajiem pensionāriem, kuri savā darba vietā būs iesnieguši algas nodokļu grāmatiņu. Savukārt, ja algas nodokļu grāmatiņa netiks iesniegta, tad ir jāpiemēro 23% likme.
Gadījumos, kad pensionārs strādā divās vai vairākās darba vietās un algas nodokļu grāmatiņa jau ir iesniegta vienā no darba vietām, pārējās darba vietās viņam piemēros 23% IIN likmi. Tomēr arī šādos gadījumos ir iespējams atgūt nodokļu pārmaksu, kas rodas, ja pensionāra gada ienākumi nepārsniedz 20 004 eiro gadā (jeb 1667 eiro mēnesī). Valsts ieņēmumu dienestā ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, un pārmaksātā nodokļu starpība tiks atmaksāta.
Ar 2018. gada 1. janvāri, taksācijas gadam beidzoties un nosakot visa gada kopējo ienākumu (iesniedzot gada ienākumu deklarāciju) - gan pensijas ienākumu, gan algota darba ienākumu, gan saimnieciskās darbības ienākumu, gan autoratlīdzības ienākumu summē kopā, un šai kopsummai tiks piemērota progresīvā IIN likme, ko piemēros gada apliekamajam ienākumam. Gada ienākumam līdz 20 004 eiro piemēros 20%; gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 55 000 eiro, piemēros 23%; savukārt gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 eiro, piemēros 31,4% likmi.