Muitnieki vāc parakstus par izdienas pensijām

Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība, Neatkarīgā muitnieku arodbiedrība, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas darbinieku arodbiedrība un Muitas veterānu biedrība – virkne biedrību uzsākušas parakstu vākšanu par muitnieku un citu VID darbinieku izdienas pensiju likumu. Vēlme pēc izdienas pensijām pašlaik ir īpaši aktivizējusies, jo Saeimā ir atvērta diskusija arī par izdienas pensijām skolotājiem, pašvaldības policistiem, probācijas darbiniekiem, kuri strādā ar notiesātajiem, un citu profesiju pārstāvjiem.

Par iniciatīvu piešķirt izdienas pensijas arī muitniekiem un citiem VID darbiniekiem var parakstīties manabalss.lv, un pašlaik to izdarījuši nedaudz pāri par simt personām. Iniciatīvas iesniedzēji uzskata, ka VID muitas iestāžu darba specifika pēc sava rakstura ir ļoti līdzīga to Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonu darba videi, kurām ir noteiktas tiesības saņemt izdienas pensijas. «Izdienas pensiju trūkums nopietni apgrūtina profesionālu un pieredzējušu amatpersonu piesaistīšanu no citām iestādēm, kā arī ierobežo VID amatpersonu motivāciju palikt dienestā,» teikts iniciatīvas pieteikumā. Muitas iestāžu ierēdņu ar dienesta pakāpēm darba specifika ir saistīta ar darbu maiņās, nodrošinot muitas kontroles veikšanu uz valsts robežas 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā, muitas fiziskās kontroles pasākumu organizēšanu, koordinēšanu, šaujamieroču un speciālo līdzekļu lietošanu, transportlīdzekļu apturēšanu visā Latvijā un procesuālo darbību veikšanu, kas ir saistīti ar fizisku noslodzi, psihoemocionālo stresu, darbu nelabvēlīgos klimatiskajos, veselībai kaitīgos un bīstamos apstākļos. Muitnieki atgādina, ka jau 13 gadus VID muitas iestāžu ierēdņiem tiek solītas izdienas pensijas. Petīcija par izdienas pensijām, ko parakstījis 941 muitnieks un muitas policists, iesniegta Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, taču pēc tās jautājuma virzīšana uz priekšu nepakustējās. Saskaņā ar iniciatīvas iesniedzēju izstrādāto likumprojektu izdienas pensijas tiktu piešķirtas amatpersonai ar dienesta pakāpi, kura ir sasniegusi 50 gadu vecumu un kuras izdienas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, no tiem 10 gadi nodienēti amatā, kurā piešķirama pakāpe.

Pašlaik Saeimā diskusijām komisijās ir nodoti vairāki likumprojekti par izdienas pensijām dažādu profesiju paŗstāvjiem - līdz šim viskarstāk diskutēts jautājums par speciālās izglītības, pirmsskolas izglības un sporta skolotāju izdienas pensijām. Lēmums nav pieņemts. Līdzīgi kā citi policisti izdienas pensijas vēlas arī pašvaldību policisti. Par izdienas pensijām iestājas arī Valsts probācijas dienests un neatliekamās medicīnas ārsti slimnīcu uzņemšanā. Saeima nevienu no likumprojektiem, izņemot slimnīcu mediķu ierosmi, nav noraidījusi, taču, visticamāk, diskusijas nebūs vienkāršas, jo ikviena izdienas pensiju saņēmēju grupa prasa papildu izdevumus, otrkārt, Valsts kontrole stingri pateikusi: kamēr netiek veikts visaptverošs izdienas pensiju sistēmisks izvērtējums, definēti aktuāli izdienas pensiju mērķi un kritēriji, kā arī pārskatītas jau pastāvošās izdienas pensijas un ilgtermiņa iespējas to finansēšanā, tikmēr nav pieļaujama jaunu likumprojektu virzīšana, kas paplašina izdienas pensiju saņēmēju loku. Izdienas pensijas pašlaik saņem 10 685 pensionāri. 2017. gadā izdienas pensiju izmaksai paredzēti 60 miljoni eiro gadā, 2018. gadā būs nepieciešami 65 miljoni eiro, bet 2021. gadā jau vairāk nekā 75 miljoni eiro.