Saeimā izveidotā darba grupa pensiju jautājuma risināšanai gatavos likumprojektu par izmaiņām pensiju indeksācijā, kas paredz lielāku indeksāciju piemērot cilvēkiem ar lielāku darba stāžu, pastāstīja Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš (ZZS).
Uz sēdi Saeimā šodien sanāks darba grupa, kurā spriedīs par risinājumiem mazo pensiju paaugstināšanai, pastāstīja Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš (ZZS).
Labklājības ministrija nākamnedēļ iepazīstinās ar priekšlikumiem mazo pensiju palielināšanai. Ar nodokli neapliekamajam pensiju minimumam vajadzētu būt 450 eiro, uzskata labklājības ministrs Jānis Reirs.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pirmdien neatbalstīja ierosinājumu militārpersonām reizi gadā pārskatīt izdienas pensijas, vajadzības gadījumā izlīdzinot to ar izdienas pensiju apmēru, ko tajā brīdī saņem militārpersonas ar tādu pašu dienesta pakāpi un izdienas stāžu.
Otrā pensiju līmeņa uzkrājums statistiski vidējam pensiju fondu klientam pagājušā gada beigās sasniedzis 2180 eiro jeb 128 eiro gadā, ja šādu uzkrājumu sadalītu pa 17 gadiem, cik ilgi caurmērā nodzīvo cilvēki pensionāra statusā.
Jelgavas pensionāru biedrība nosūtījusi vēstuli Saeimai un valdībai, paužot kritiku par politiķu darbu pensionāru situācijas uzlabošanā, īpaši attieksmi pret Latvijas maznodrošinātajiem pensionāriem.
Latvijas iedzīvotāji Latvijas pensiju sistēmu novērtē kā viduvēju, taču, taujāti, kāds būs viņu ienākumu veids vecumdienās, atbilde skan: valsts vecuma pensija. Tātad pensiju sistēmai īsti netic, bet no tās sagaida atbalstu. Turklāt iedzīvotāju aptaujā atklājies, ka liela daļa vēlētos pietiekami lielu pensiju – teju 900 eiro mēnesī, liecina Swedbank veiktā aptauja.
Latvijas pensiju sistēma atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē, taču Latvijā par sistēmas spēju nodrošināt pensionārus ar pietiekamiem ienākumiem vecumdienās un strādājošo iespējām piepildīt sociālo budžetu, lai pensijas būtu pietiekamas, arvien pieaug gan skepse, gan bažas.
Saeimā ar asām pārrunām Sociālo un darba lietu komisijā sākta pensionāriem svarīga lēmumu izskatīšana. Deputātiem jāizlemj, vai kā konkrētus pensiju likuma grozījumus izskatīšanai parlamentā virzīt iniciatīvu Pensija bez nodokļa, kurā vairāk nekā desmit tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pieprasa atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokli pensijām.
Skatot sabiedrības iniciatīvu atbrīvot pensijas no nodokļiem, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā šodien izcēlās asas diskusijas, galvenokārt starp deputātiem un ministriju pārstāvjiem.
Pilnībā atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) pensijām neizdodies, bet varbūt ir nepieciešamas pārskatīt kādas robežas, šodien intervijā Latvijas Radio atzina labklājības ministrs Jānis Reirs (V).
Saeimā izskatīšanai ir iesniegti 12 780 iedzīvotāju paraksti par iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) atcelšanu valsts pirmā līmeņa pensijām, un parlamentam jau visdrīzākajā laikā būs jāizlemj, ko rīkoties ar iedzīvotāju iniciatīvu Pensija bez nodokļa.
«Mūs neapmierina netaisnība un nevienlīdzība – ka vecie cilvēki spiesti dzīvot nabadzībā, no rokas mutē, bet citi – palielina algas, jo to nosakot likums,» sarunā ar Neatkarīgo saka seniori no Jelgavas. «Mūsu domas izsaka mūsu plakāts,» piebilst Rihards Melderis. Seniors stingri tur augstu paceltu uzrakstu par nevienlīdzības mazināšanu, kurā no vārdiem jāpāriet pie darbiem.
Pēc divām nedēļām Rīgas centrā notiks Latvijas pensionāru kopsapulce, kurā pensionāri runās par savām prasībām valdībai senioru dzīves apstākļu uzlabošanai. Pensionāri valdībai pieprasa neatliekami ieviest valsts finansētu veselības aprūpes sistēmu pensionāriem un palielināt ar nodokli neapliekamo minimumu pensijām.
Par iniciatīvu Pensiju bez nodokļiem parakstījušies vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju, Neatkarīgajai apstiprināja iniciatīvas autors Arnis Vērzemnieks.
Šogad otrajā ceturksnī 951 uzņēmums pensiju 3.līmenī veica iemaksas savu darbinieku labā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju apskata dati.
Vispareizākais veids medicīnas budžeta papildināšanai ir likvidēt otro pensiju līmeni, kurā veiktās iemaksas to īpašnieki praktiski jau tagad ir zaudējuši.
Latvijā trūkst sociālās drošības sistēmas zinātniskā izvērtējuma, taču tas ir nepieciešams kā ēst, lai izvairītos no kļūdām, saka bijušais labklājības ministrs Vladimirs Makarovs, kura laikā pensiju reforma uzsāka lielākos apgriezienus un sāka darboties pensiju likums, pēc kura pensijas aprēķina arī pašlaik. Labklājības ministrija, analizējot pensiju sistēmas 20 gadus, aicinājusi uz diskusiju sociālās politikas ekspertus.
Iniciatīvai par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu valsts pirmā līmeņa pensijām pievienojušies jau vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku, parakstot manabalss.lv iniciatīvu Pensija bez nodokļa. Savukārt Latvijas Pensionāru federācija Saeimā iesniegs savu priekšlikumu – palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu pensijām līdz minimālās algas līmenim.
Aptuveni 80 procentu Latvijas iedzīvotāju neiesaistās pensiju 3. līmenī, pat neskatoties uz to, ka valsts finansiāli atbalsta šo uzkrājumu veidošanu vecumdienām. Taču to nedara arī Latvijas gudrākie prāti – ministri, valsts sekretāri, Saeimas deputāti.