Otrā pensiju līmeņa uzkrājums statistiski vidējam pensiju fondu klientam pagājušā gada beigās sasniedzis 2180 eiro jeb 128 eiro gadā, ja šādu uzkrājumu sadalītu pa 17 gadiem, cik ilgi caurmērā nodzīvo cilvēki pensionāra statusā.
Otrā līmeņa pensiju uzkrājumiem naudu iekasē valsts, bet apsaimnieko no komercbankām atzarojušies pensiju fondi. Šī iemesla dēļ lielu daļu pārskatu par fondu darbību izveido un izplata Latvijas Komercbanku asociācija. Ceturtdien tā iepazīstināja ar pensiju fondu darba 2016. gada rādītājiem.
Aizvadīto gadu pensiju fondi kopumā varēja atzīmēt kā dzintara jubileju - kā pirmos piecpadsmit gadus, kopš uzkrājumu veidošana 2001. gada 1. jūlijā tika pasludināta un līdz gada beigām patiešām sākta. Kopš tā laika fondos sakrāti 2,764 miljardi eiro, no kuriem 447 miljoni iegūti ne kā nākamo pensionāru iemaksas, bet kā procenti u.tml. augļi no iemaksu ieguldīšanas. Tieši pērnais gads papil
dinājis šos uzkrājumus ar 375 + 53=428 miljoniem eiro attiecīgi no iemaksām un augļiem. Acīm redzams ir uzkrājumu veidošanās paātrinājums, jo viena gada devums pārsniedz arī desmito - kur nu vēl piecpadsmito - daļu no kopējiem uzkrājumiem. To lielā mērā izskaidro mazāk ienesīgo, bet par drošām uzskatīto valstu parādzīmju aizstāšana pensiju fondu aktīvos ar uzņēmumu akcijām, par kurām dažkārt var saņemt dividendes un kuru cena parasti pieaug. Bet vai šīs akcijas patiešām būs iespējams pārdot vairumā par fondu atskaitēs iegrāmatoto cenu? Ja pārdošana būs iespējama, tad ko atspoguļo akciju cenu pieaugums? Vai tas ir akcijas emitējušo uzņēmumu vērtības pieaugums vai eiro vērtības zudums?
Komercbanku asociācija bija sagatavojusi aprēķinus, ka fondu uzkrājumu nominālvērtības pieaugums apsteidz Centrālās statistikas pārvaldes izrēķināto. Šiem skaitļiem iespējams ticēt vai neticēt gan katram atsevišķi, gan abiem kopā, bet ir cits pavisam neapstrīdams fakts, kas padara līdzšinējos pensiju uzkrājumus faktiski mazākus par nulli. Proti, pensiju krāšanas laikā Latvijā ieviestais mājokļa nodokļa ikgadējais maksājums ar šā nodokļa likmju un kadastrālās vērtības celšanu ir jau padarīts lielāks par naudas summu, ko statistiski vidējais krājējs varētu gada laikā dabūt kā otrā līmeņa pensiju, lai samaksātu valstij par tiesībām dzīvot savā mājoklī 17 gadus, cik ilgi atlicis dzīvot statistiski vidējam pensionāram.
Jautājums, kur tad pensionārs šos gadus dzīvos? Ja uz kakla vai nu saviem bērniem, vai sociālās palīdzības sistēmai, tad kāpēc vispār vajadzīgi naudas uzkrājumi pirmajā, otrajā un trešajā pensiju līmenī?