Reizniece-Ozola: Izdienas pensiju sistēma ir jāpadara vienlīdzīga

© Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Izdienas pensiju sistēma ir jāpadara vienlīdzīga, bet muitnieku prasības netiks apmierinātas ar nākamā gada janvāri, sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre norādīja, ka uz nepieciešamību mainīt izdienas pensiju piešķiršanas sistēmu norādījusi Valsts kontrole. Veicot revīziju Labklājības ministrijā par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju, Valsts kontrole analizēja arī izdienas pensiju jomu un secināja, ka tā neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai. "Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis," revīzijā secināja Valsts kontrole.

Finanšu ministre uzskata, ka jārada vienlīdzīga izdienas pensiju sistēma, kas prasīs veikt nopietnu reformu, ko premjers Māris Kučinskis (ZZS) esot apņēmies risināt.

"Patlaban nebūtu prātīgi paplašināt izdienas pensiju saņēmēju loku, ņemot vērā, ka kopējā sistēma ir nesakārtota. Jaunas izdienas pensiju sistēmas izveide prasīs laiku, tāpēc izmaiņas nav gaidāmas ar nākamā gada 1.janvāri," teica Reizniece-Ozola.

Tāpat finanšu ministre apliecināja, ka Valsts ieņēmumu dienesta paspārnē tiks veidota darba grupa, kas risinās jautājumu par muitnieku iekļaušanu izdienas pensiju sistēmā.

Jau ziņots, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas no šā gada 27.septembra līdz 30.septembrim Latvijas muitas kontroles punktos rīkos četru stundu brīdinājuma streiku.

VID Muitas pārvaldes "Neatkarīgās muitnieku arodbiedrības" valdes priekšsēdētājs Edgars Mazuls skaidroja, ka streika iemesls ir Latvijas valdības nespēja 10 gadu laikā pieņemt lēmumu par izdienas pensiju piešķiršanas koncepciju ar iekšējo un/vai ārējo drošību saistītām spēka struktūrām.

VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule aģentūrai LETA sacīja, ka viņa konceptuāli atbalsta arodbiedrības prasību pēc izdienas pensijām, jo pašreizējā situācija rada nevienlīdzību un ir netaisnīga pret muitas darbiniekiem.

"Ir svarīgi ievērot vienlīdzības principus. Tiem būtu jāattiecas kā uz muitu un robežsardzi, tā arī uz VID policijas struktūrvienībām un Valsts policiju. Muitas darbinieki patlaban pauž neapmierinātību, jo, veicot darbu līdzīgos apstākļos, robežsargi un policisti izdienas pensijas tomēr saņem. Uzskatu, ka muitas darbiniekiem ir tiesības streikot, es kā VID ģenerāldirektore to nedrīkstu liegt. Tomēr pirms katra streika arodbiedrībām sadarbībā ar iestādi ir jāorganizē strīda izlīgšanas komisija. Tas vajadzīgs, lai saprastu, ka patiešām nav citu veidu, kā problēmu risināt. Muitas arodbiedrība šo svarīgo soli ir izlaidusi, līdz ar to juridiski streiks ir vērtējams kā nelikumīgs, un mums ir jālūdz tiesas palīdzību izvērtēt juridiskās nianses, lai nebūtu tā, ka darbinieku dalība streikā būtu bijusi nelikumīga," skaidroja Cīrule.

VID vadītāja piebilda, ka patlaban dienests aktīvi strādā pie tā, lai streika gadījumā maksimāli mazinātu negatīvo ietekmi uz klientu apkalpošanu un muitas darbu kopumā. "Ja streiks notiks un tajā piedalīsies sākotnēji minētais darbinieku skaits, tad varētu tikt palēnināta plūsma atsevišķos muitas kontroles punktos. Pagaidām nav skaidrs, cik darbinieku streikā patiešām piedalīsies, jo jau šodien daļa no iepriekš pieteiktā skaita ir atcēluši savu gatavību streikot," sacīja Cīrule.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais