Pensija

Martā 185 200 jeb 38,4% pensionāru saņēma pensijas no 150 līdz 180 latiem, - liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati.

Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts 40 latu apmērā, citi sociālie pabalsti, kuri paredzēti trūcīgajiem, bezdarbnieka statuss un tam atbilstošie labumi, karjeras konsultācijas un atbalsts mazās uzņēmējdarbības uzsākšanai – šīs ir dažas no alternatīvām, ko Labklājības ministrija (LM) gatava piedāvāt pirmspensijas cilvēkiem, kurus vistiešāk skars pensiju reforma jeb pensionēšanās vecuma paaugstināšana.

Neskatoties uz plānoto referendumu par pensionēšanās vecumu, tā paaugstināšana ir neizbēgams solis jebkurā Eiropas valstī, komentējot Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) nodomu organizēt tautas nobalsošanu par šo jautājumu, šodien žurnālistiem norādīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 18.aprīļa darba kārtībā ir valdības iesniegtie grozījumi likumā "Par valsts pensijām", kas paredz no 2014.gada paaugstināt pensionēšanās vecumu.

Valsts ekonomikas krīzes pilnbriedā arī veco ļaužu pansionāti piedzīvoja krīzi, jo bez darba palikušie tuvinieki pēkšņi atcerējās par saviem aprūpes namos ievietotajiem večukiem.

Liepājas arodbiedrību centra skarbais paziņojums par labklājības ministres Ilzes Viņķeles demisijas pieprasīšanu tiek pamatots ar neieklausīšanos vairāku tūkstošu iedzīvotāju viedoklī. «Liepājā vien mēs savācām vairāk nekā divus tūkstošus cilvēku parakstu pret straujāku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, bet neviens no valdības uz to nereaģē,» Neatkarīgajai sacīja Liepājas arodbiedrību centra priekšsēdētājs Toms Meiers.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome neatbalsta valdības akceptētos grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz patlaban noteikto pensionēšanās vecumu - 62 gadi - pakāpeniski sākt paaugstināt jau no 2014.gada, nevis no 2016.gada, kā tas tika plānots sākotnēji.

Valdība atbalstīja grozījumus pensiju likumā pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu no pašreizējiem 62 līdz 65 gadiem. Valdības sēdē par šo sabiedrībai nozīmīgo jautājumu īpašu diskusiju nebija, lai arī valdība nolēmusi pensionēšanās vecumu celt agrāk, nekā tas sākotnēji bija iecerēts, proti, no 2016. gada.

Valdība šodien atbalstīja grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz patlaban noteikto pensionēšanās vecumu - 62 gadi - pakāpeniski sākt paaugstināt jau no 2014.gada, nevis no 2016.gada, kā tas tika plānots sākotnēji.

Ņemot vērā tautas skaitīšanas rezultātus par Latvijas demogrāfisko situāciju, pārliecinošs vairākums jeb 73% iedzīvotāju uzskata, ka vajadzētu nopietnāk domāt par savu pensijas uzkrājumu veidošanu vecumdienām, liecina Citadele atklātā pensiju fonda un SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja.

Latvijas valdībai ir iespējas un pienākums iedzīvotājiem izskaidrot, kādas ir alternatīvas nākotnē, ja netiek palielināts pensionēšanās vecums, Neatkarīgajai saka Eiropas Savienības (ES) nodarbinātības un sociālo lietu komisārs Lāslo Andors.

Latvijas Pensionāru federācijas valde vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu neatbalstīt valdības vēlmi jau no 2014. gada paaugstināt pensionēšanās vecumu, Neatkarīgajai pavēstīja Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētājs Andris Siliņš.

Teju ik gadu notiek diskusijas ap pensijām – to apmēru, indeksēšanu, piemaksām, 2. līmeņa iemaksām, pensiju griešanu, sistēmas ilgtspēju u. tml. Tikai pērn tika pieņemti likuma grozījumi, paredzot pakāpeniski celt pensionēšanās vecumu, sākot no 2016. gada, līdz 2020. gadā tas sasniegs 65 gadus, tagad šī vienošanās, kam piekrita arī arodbiedrības, lauzta un iespējams kārtējais referendums.

88% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka, sasniedzot pensionēšanās vecumu, par viņiem veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas 1. un 2. pensiju līmenī nespēs nodrošināt nākotnes ekonomiskajai situācijai atbilstošu pensiju, liecina dārgmetālu investīciju kompānijas "Goldinvest Asset Management" rīkotās aptaujas "Latvijas iedzīvotāju vīzija par pensijām" dati.

Valdības komiteja akceptējusi grozījumus, kuri paredz pakāpenisku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadu vecumam.

Absolūtais vairākums (86%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem valdības lēmumu par pensionēšanās vecuma palielināšanu vērtē negatīvi (61% - šādu lēmumu vērtē ļoti negatīvi, savukārt 25% - vērtē drīzāk negatīvi). To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia pētījums.

Pensionēšanās vecumu Latvijā vajadzētu palielināt līdz pat 75 gadiem. Tiesa, ar atrunu – pensionēšanās vecums tiktu samazināts atkarībā no bērnu skaita, uzskata ekonomists Ģirts Rungainis.

Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē (NTSP) notika asākās diskusijas par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu – joprojām ne no vienas puses netiek noliegta pati ideja, bet pretestību rada Labklājības ministrijas (LM) virzītais 2014. gads, kad būtu jāsāk paaugstināt pensionēšanās vecumu.

Referenduma ēnā mazpamanīts palicis valdības konceptuālais atbalsts pensionēšanās vecuma paaugstināšanas forsēšanai. Iepriekšējā valdība ar sociālajiem partneriem bija vienojusies par kompromisu pensionēšanās vecumu pakāpeniski paaugstināt, sākot no 2016. gada, bet šī parūpējusies par termiņa pārcelšanu jau uz 2014. gadu. Jau no 2014. gada pakāpeniski paaugstinot pensionēšanās vecumu, no tagadējiem 62 gadiem 2020. gadā tas jau sasniegtu 65 gadus. Cik vērtas ir šādas valdības vienošanās?

Lai gan valdošo partiju pārstāvji moži runā par starptautiskā aizdevuma programmas sekmēm un makroekonomikas skaitļu uzlabošanos, Latgalē valda depresīvs noskaņojums, īpaši pēc akcīzes preču likuma grozījumu pieņemšanas, kas liedz cilvēkiem ietaupīt vai piepelnīties, iepērkoties Krievijā un Baltkrievijā.