Šobrīd ir beigusies jaunā pedagogu algu modeļa aprobācija skolās, tomēr joprojām daudzos jautājumos ir baltie plankumi, uzskata nozares arodbiedrība, pieprasot sniegt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) trūkstošo informāciju un jaunā modeļa galīgo variantu un tā ieviešanas izmaksas līdz 1. maijam. Tad arī lems par iespējamām protesta akcijām. Pašlaik visvairāk neapmierināti ir pirmsskolas posmā strādājošie.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka Latvijas skolās strādā 30 733 pedagogi, kas ir par 5% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu. IZM noliedz šādu pedagogu skaita kāpumu, skaidrojot skaitļus ar to, ka daļa skolotāju strādā vairākās vietās, bet katra no tām tiekot ieskaitīta kā patstāvīga vienība.
Brīdī, kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesniegs skaidru, pamatotu un caurskatāmu jauno pedagogu darba samaksas modeli, būtu labi, ja valdība skolotājiem atvainotos par gadiem nepildītajiem solījumiem, pārliecināta izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Pedagogu pikets, kurā šodien pulcējās vairāk nekā 1000 skolotāju no visas Latvijas, parādījis stingru un skaidru pedagogu attieksmi pret notiekošo sistēmā, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) piketā pulcēs aptuveni 2000 pedagogu no visas Latvijas, lai uz izklāta sarkanā paklāja pie Saeimas nama sarunās ar deputātiem pirms valsts budžeta pieņemšanas vēlreiz atgādinātu par partiju priekšvēlēšanu solījumiem piešķirt adekvātu finansējumu jauna, godīga un izglītības kvalitāti veicinoša pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai.
Šodien plkst.8.15 Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) piketā pie Saeimas pulcēsies aptuveni 2000 pedagogu no visas Latvijas, lai uz izklāta sarkanā paklāja sarunās ar deputātiem vēlreiz atgādinātu par partiju priekšvēlēšanu solījumiem piešķirt adekvātu finansējumu jauna pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai.
Ceturtdien, 11.decembrī, plkst.8.15 Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) piketā pie Saeimas pulcēs aptuveni 2000 pedagogu no visas Latvijas, lai uz izklāta sarkanā paklāja sarunās ar deputātiem vēlreiz atgādinātu par partiju priekšvēlēšanu solījumiem piešķirt adekvātu finansējumu jauna pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai.
Kad Neo, izmantojot robus Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajās datu bāzēs, publiskoja valsts pārvaldē un tās uzņēmumos strādājošo algas, politiķi brēca, cik tas ir neētiski, vilka Neo uz tiesu un uzsūtīja žurnālistei Ilzei Naglai mājās kratītājus. Nu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) grasās publiskot visu pedagogu algas ar vārdiem, uzvārdiem un amata nosaukumu.
Valdības un kādu nozaru darbinieku nesaprašanās pasaulē nav nekas neparasts. Kad jau pavisam nevar rast dialogu, dusmīgie ļaudis sāk protesta demonstrācijas un streikus. Šajās dienās Eiropā ir trīs palielākas nemiera ostas – Beļģijā protesti pret valdību, Vācijā Lufthansa pilotu streiks un tepat kaimiņos, Lietuvā – skolotāju streiks.
Valdība pedagogu algu palielināšanai papildu naudu sola tikai tad, ja tiek izstrādāts labs darba samaksas aprēķināšanas modelis. Ja tas nebūs pieņemams visām iesaistītajām pusēm, algas uz pusotru gadu varētu tikt iesaldētas. Pēc vakardienas sarunām ar premjerministri Laimdotu Straujumu par šāda skumja scenārija iespēju satraukusies izglītības nozares arodbiedrība, tāpēc plānotais pikets pie Saeimas 11. decembrī, visticamāk, notiks.
Lietuvas skolotāji un bērnudārzu audzinātāji otrdien sāks beztermiņa streiku, bet trešdien pulcēsies plašā mītiņā pie valdības ēkas Viļņā, kurā līdz ar pedagogiem piedalīsies arī citu nozaru arodbiedrības.
Latvijas pedagogi arvien vairāk pārliecinās, ka jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai papildu naudas, visticamāk, nākamgad nebūs. Premjere Laimdota Straujuma paziņojusi, ka jaunā valdība, kas strādājot tikai 20 dienas, nekādus solījumus skolotājiem neesot devusi. Pedagogi uzskata: Vienotība ne tikai uzmetusi viņus, bet arī jauno izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) ir neizpratnē par to, cik sarežģīta sistēma ir pedagogu algas noteikšanai, un aicina meklēt netradicionālus risinājumus algu palielināšanai.
Pedagogi ir apņēmības pilni rīkoties, pieprasot solīto algu paaugstinājumu. Ja līdz 10. decembrim netiks atrasta iespēja rast papildu finansējumu, izglītības darbinieki ir gatavi piketēt un pat streikot. Savukārt izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile pieļauj demisijas iespēju, ja pedagogu jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai naudas nebūs.
Pieprasot algu paaugstinājumu, pedagogi gatavi gan piketēt, gan streikot, pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili žurnālistiem paziņoja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pedagogu jauno algu modeli iecerējusi ieviest nākamā gada 1. septembrī, nozarē strādājošie visai skeptiski vērtē šāda scenārija īstenošanu. Viņi ir pārliecināti, ka bez papildu finansējuma to izdarīt nevar, taču, vai valsts budžetā tas atradīsies, nav zināms. Līdz ar to, iespējams, paveiktais darbs pie jaunā modeļa aprobācijas būs vien situācijas fiksējums «pašu zināšanai».
Aprobācijā iesaistītie pedagogi atbalsta pilna laika darba slodzes modeļa izstrādi un pilnveidi, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Jaunais pedagogu algas modelis, ļoti iespējams, daudziem skolotājiem krietni iezāģēs makā, it īpaši tiem, kas šobrīd strādā vairākas slodzes. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šādu attīstības scenāriju nenoliedz, taču uzskata, ka pašreizējā lielā nevienlīdzība skolotāju darba samaksas ziņā ir vēl jo nepieņemamāka.
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete trešdien, 27.augustā, tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomi, pārrunāja paveikto pedagogu atalgojuma sistēmas sakārtošanā, apliecinot, ka Izglītības un zinātnes ministrija pilda pedagogu prasības.