Pieprasot algu paaugstinājumu, pedagogi gatavi gan piketēt, gan streikot, pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili žurnālistiem paziņoja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pedagogu jauno algu modeli iecerējusi ieviest nākamā gada 1. septembrī, nozarē strādājošie visai skeptiski vērtē šāda scenārija īstenošanu. Viņi ir pārliecināti, ka bez papildu finansējuma to izdarīt nevar, taču, vai valsts budžetā tas atradīsies, nav zināms. Līdz ar to, iespējams, paveiktais darbs pie jaunā modeļa aprobācijas būs vien situācijas fiksējums «pašu zināšanai».
Aprobācijā iesaistītie pedagogi atbalsta pilna laika darba slodzes modeļa izstrādi un pilnveidi, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Jaunais pedagogu algas modelis, ļoti iespējams, daudziem skolotājiem krietni iezāģēs makā, it īpaši tiem, kas šobrīd strādā vairākas slodzes. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šādu attīstības scenāriju nenoliedz, taču uzskata, ka pašreizējā lielā nevienlīdzība skolotāju darba samaksas ziņā ir vēl jo nepieņemamāka.
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete trešdien, 27.augustā, tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomi, pārrunāja paveikto pedagogu atalgojuma sistēmas sakārtošanā, apliecinot, ka Izglītības un zinātnes ministrija pilda pedagogu prasības.
Latviešu valodas skolotājs nevar mācīt fiziku, un arī otrādi ne – to pieļaujot, tiks pazemināta izglītības kvalitātes latiņa, uzskata Fizikas skolotāju asociācija un Latvijas Universitāte, asi kritizējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto skolotāju kvalifikācijas un profesionālās pilnveides noteikumu projektu.
Tiks mazināts administratīvais slogs pedagogu metodiskajā darbā, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie grozījumi noteikumos, kas nosaka vispārējās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamo obligāto dokumentāciju.
12% pedagogu Latvijā nožēlo profesijas izvēli, liecina OECD Starptautiskā mācību vides pētījuma (TALIS 2013) par 5.-9.klašu skolotājiem pirmie rezultāti.
Pedagogi raizējas, ka ar valdības piešķirtajiem papildu 1,7 miljoniem eiro algām un kvalitātes pakāpēm šogad un nākamgad varētu nepietikt, bet izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes nosauktā summa – 75 miljoni eiro, kas nepieciešama nozarei kopumā, tā arī paliks uz papīra.
Ja valdība pedagogu prasībās neieklausīsies, protesta akcijas turpināsies, pieļaujot pat streika rīkošanu. Izglītības darbinieki pašlaik gaida 31. maiju, kad Izglītības un zinātnes ministrija publiskos jauno darba samaksas aprēķina modeli, lai spriestu, kā rīkoties tālāk.
Strauja algas palielinājuma pedagogiem, visticamāk, nebūs, šodien, iznākot pie pedagogu protesta akcijas dalībniekiem, sacīja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) prognozē, ka gaidāmajā izglītības un zinātnes darbinieku piketā, kas notiks pirmdien, 12.maijā, varētu piedalīties apmēram 5000 cilvēku.
Pedagogus pārsteidzis izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes paziņojums medijos par iespējamo demisiju, ja neizdosies atrast skolotāju algām trūkstošo naudu. Nozarē strādājošie uzskata, ka amata atstāšana ne tikai neatrisinās naudas problēmu, bet vēl vairāk destabilizēs izglītības jomu.
Ja valdība un Finanšu ministrija (FM) solidāri neatradīs iespēju piešķirt skolotāju algām trūkstošu naudu, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V) neizslēdz iespēju atkāpties no amata.
Pedagogi un zinātnieki ceturtdien brīdinājuma piketā izsvilps valsts nākamā gada budžetu un deputātus, kuri gatavi atbalstīt pašreizējo budžetu, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Ingrīda Mikiško uzskata, ka jauno pedagogu ienākšanu skolās kavē zemais atalgojums un arī darba vakanču trūkums.