Skolotāji: ja valdība līdz 10. decembrim neradīs naudu algām, mēs streikosim

© f64

Pieprasot algu paaugstinājumu, pedagogi gatavi gan piketēt, gan streikot, pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili žurnālistiem paziņoja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

"Acīmredzot veiksim intensīvu spiedienu uz valdību, jo situācija, kad tiek ignorētas lielas profesionālas grupas intereses, ir nepieļaujama," sacīja Mikiško.

Gadījumā, ja valdība līdz 10.decembrim nespēs rast papildu finansējumu pedagogu algu paaugstināšanai, nākamā gada budžeta nodošana Saeimai tiks pavadīta ar pedagogu protesta akciju.

Nākamais solis būs pedagogu brīdinājuma streiks, kas paredz īslaicīgu streikošanu, lai parādītu valdībai strikto pozīciju skolotāju atalgojuma jautājumā. Savukārt gadījumā, ja uz valdību neiedarbosies arī brīdinājuma streiks, tiks rīkots vispārējais streiks.

Par konkrētiem datumiem visām protesta formām LIZDA valde šodien vēl lems.

Tāpat Mikiško uzsvērusi, ka LIZDA vēl pirms mēneša izsūtījusi vēstuli partijām "Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, "Saskaņa", kā arī Valsts prezidentam.

Mikiško ir satraukta par to, ka uz LIZDA aicinājumu nav atsaukusies ne "Vienotība", ne arī ZZS, kuras līdzās citām partijām pirms vēlēšanām ar LIZDA parakstīja sadarbības memorandu.

"Tādā veidā ir pārkāpta ne tikai dokumentu aprites kārtība, bet arī noslēgtais sadarbības memorands, kurā partijas piekrita sadarboties pedagogu darba samaksas kāpināšanā," sacīja Mikiško.

LETA jau ziņoja, ka izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile paudusi, ka, visticamāk, algu palielinājums no 1.janvāra 10% apmērā skolotājiem nebūs iespējams.

Savukārt LIZDA vadība sākusi konsultācijas ar reģionālajām arodorganizācijām par iespējamu izglītības darbinieku streiku un tā norises laiku, aģentūru LETA iepriekš informēja arodbiedrībā. Šāds lēmums pieņemts, jo, pretēji politisko partiju priekšvēlēšanu solījumiem, valdība nolēmusi jauna pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai no IZM prasītajiem 36 miljoniem atvēlēt vien trīs miljonus eiro.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais