Pedagogu algas varētu uz gadu iesaldēt

 
©f64

Valdība pedagogu algu palielināšanai papildu naudu sola tikai tad, ja tiek izstrādāts labs darba samaksas aprēķināšanas modelis. Ja tas nebūs pieņemams visām iesaistītajām pusēm, algas uz pusotru gadu varētu tikt iesaldētas. Pēc vakardienas sarunām ar premjerministri Laimdotu Straujumu par šāda skumja scenārija iespēju satraukusies izglītības nozares arodbiedrība, tāpēc plānotais pikets pie Saeimas 11. decembrī, visticamāk, notiks.

Vispirms prasa reformas

«Kopumā situāciju varu nodēvēt kā tādu, kurā nav saules stara,» pēc divu stundu smagajām diskusijām bez optimisma Neatkarīgajai teica Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško. Premjerministre L. Straujuma gan paudusi sapratni par to, ka skolotājiem pacietības mērs, klausoties tukšajos solījumos, esot izsīcis, taču valdība vispirms vēloties sagaidīt no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skaidru algas modeli un tikai pēc tam piešķirt finansējumu. Valdības vadītāja pieļāvusi, ka gadījumā – ja LIZDA, IZM un valdība nevarēs vienoties par konkrētu modeli, vajadzētu ieviest kādu pārejas variantu, taču katrā ziņā lielāko algu apcirpšana un iegūto summu novirzīšana mazāko algu palielināšanai nebūtu pieļaujama. LIZDA vadītāja atzina, ka satraucot vēl skumjāks variants: algas varētu tikt iesaldētas uz pusotru gadu. Šādā gadījumā nākotnes aina visneiepriecinošāk zīmējas tieši pirmsskolas pedagogiem – tie paši 420 eiro par likmi bez iespējām jelkur piepelnīties. «Viss galu galā pārvirzīsies uz 2016. gadu, kad varbūt dabūsim papildu finansējumu. Kādas gan reformas var īstenot, ja nav naudas?!» sašutusi ir I. Mikiško. Viņa tomēr uzskatot, ka vajadzēja reizi par visām reizēm iedot pedagogiem sen solīto finansējumu, lai varētu īstenot pārmaiņas.

LIZDA vēl visas cerības kaut ko panākt neesot atmetusi, jo šonedēļ plānojusi tikties ar ZZS un Nacionālo apvienību.

Starp diviem dzirnakmeņiem

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile norādīja, ka šobrīd jūtas kā starp diviem dzirnakmeņiem – prasīgu valdību un tikpat prasīgu arodbiedrību. Viņa apzinoties riskus, kas notiks, ja nebūs izmaiņas pedagogu algu jautājumā, taču pusgada laikā esot grūti īstenot to, kas tik ilgi atlikts. Viņa gan solījās darīt visu iespējamo, lai vēlreiz neatliktu iesākto: «Pedagogu atalgojums ir viena no manām prioritātēm. Mums jāturpina konstruktīvs dialogs, lai, intensīvi strādājot pie jaunā pedagogu atalgojuma modeļa, iesniegtu valdībai pamatotu finansējuma pieprasījumu – 12 miljoni eiro modeļa ieviešanai no 2015. gada 1. septembra.» Šobrīd vēl notiek jaunā modeļa – pilna laika darba slodzes jeb 36 stundu darba nedēļas – aprobācija. No nākamā gada janvāra visas vispārējās izglītības iestādes paredzēts iesaistīt šajā procesā, bet pēc tam tas tiks uzsākts arī interešu, profesionālās un profesionālās ievirzes izglītības iestādēs, pirmskolas un speciālās izglītības iestādēs un sporta skolās.

IZM akcentē: lai nodrošinātu jaunā modeļa ieviešanu no 2015. gada 1. septembra, būtu jāīsteno vairāki priekšnoteikumi no nākamā mācību gada sākuma: jānosaka minimālais skolēnu skaits 10. klases atvēršanai, jāsamazina izmaksu koeficienti tālākizglītības un neklātienes izglītības programmām. Tāpat ministrija piedāvā proporcionāli mainīt izglītības pakāpju finansēšanas izmaksas un ieviest skolēnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba algas likmi arī reģionālās nozīmes attīstības centriem. Tādējādi pašvaldības tiks rosinātas savlaicīgi pieņemt lēmumus par skolu tīkla sakārtošanu. Ministrija plāno izstrādāt grozījumus attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos līdz nākamā gada sākumam un janvārī iesniegt tos izskatīšanai valdībā.

Skats no malas

Uz nesakārtoto algu sistēmu uzmanību vērsuši arī starptautiskie eksperti. «Latvijas pedagogiem ir vienas no zemākajām algām Eiropā. Ja tās netiks paaugstinātas, būs grūti skolām piesaistīt labākos augstskolu absolventus un profesionāļus,» pedagogu darba samaksas modeļa izstrādei izveidotās darba grupas sēdē uzsvēra Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperts Marko Kols. Iepazīstinot ar gala ziņojumu par pedagogu algu sistēmu Latvijā, viņš norādīja, ka arī pašreizējais modelis nauda seko skolēnam būtībā nav tas sliktākais un arī jaunajā par vienu no pamata punktiem vajadzētu saglabāt audzēkņu skaita principu. Šobrīd mīnuss ir tas, ka skolotāji par to pašu darbu saņem atšķirīgu algu. Viens no iemesliem: pašvaldības ne vienmēr pareizi un adekvāti sarēķina tai piešķirto finansējumu. Nav arī labi, ka darba samaksa tiek aprēķināta neilgi pirms mācību gada sākuma – tas rada neskaidrības un traucē efektīvu plānošanu.

M. Kols ieteica arī turpmāk algu saistīt ar kvalitātes pakāpēm, kas pašreiz gan ir slikti integrētas sistēmā. Eksperts arī uzsvēra, ka, demogrāfiskajai lejupslīdei turpinoties, Latvijai būs jāpārskata skolu tīkls un jāizvērtē pedagogu skaits, jo skolēnu un skolotāju attiecības Latvijā ir zemākas nekā vidēji OECD valstīs.