Lietuvas skolotāji sāks beztermiņa streiku
Lietuvas skolotāji un bērnudārzu audzinātāji otrdien sāks beztermiņa streiku, bet trešdien pulcēsies plašā mītiņā pie valdības ēkas Viļņā, kurā līdz ar pedagogiem piedalīsies arī citu nozaru arodbiedrības.
Tāpat kā novembrī notikušajā brīdinājuma streikā, arī šoreiz streikot plāno aptuveni 120 skolas pusē visu Lietuvas pašvaldību, pastāstījis Lietuvas izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Andrjus Navicks. Streikotāju skaits varētu sasniegt piecus līdz sešus tūkstošus.
"Mēs gribētu šo beztermiņa streiku pabeigt pēc iespējas ātrāk, bet tas var turpināties vienu līdz divas nedēļas," viņš piebildis.
Lietuvā pavisam ir aptuveni 1200 skolu, tātad streiks notiks desmitajā daļā no tām.
Izglītības darbinieku arodorganizācijas aicina atjaunot pirmskrīzes līmenī - no pašreizējiem 3348 līdz 3774 litiem (no 970 līdz 1094 eiro) - tā dēvēto skolēna grozu jeb naudu, kas seko skolēnam, kā arī agrāko bāzes atalgojumu mēnesī un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algas pielīdzināt vispārizglītojošo skolu skolotāju algām.
Tās arī pieprasa samazināt skolēnu skaitu klasēs un pirmsskolas izglītības iestāžu grupās, vēlas parakstīt nozares kolektīvo līgumu un aicina līdz 2015.gada 1.septembrim radīt labvēlīgus apstākļus, lai skolotāji varētu saņemt pensiju no 55 gadu vecuma.
Kopīgajā mītiņā pie valdības ēkas skolotājiem nolēmuši pievienoties arī citu nozaru darbinieki. Viņi aicinās veidot sociālo dialogu, palielināt darba samaksu strādājošajiem viszemāk atalgotajās budžeta nozarēs - izglītībā, medicīnā, sociālajā aprūpē, bibliotēku sistēmā - un apturēt sabiedrības noslāņošanos.
Protestētāji vēlas, lai darba samaksa tiktu saistīta ar kopējiem uzņēmuma darbības rezultātiem, pieprasa palielināt minimālo mēnešalgu līdz 60% no vidējās darba samaksas valstī, samazināt darbaspēka nodokļus, palielināt līdz 400 litiem par vienu bērnu ar nodokļiem neapliekamo ieņēmumu daļu strādājošiem vecākiem, kas audzina bērnus, atjaunot bērna pabalstus trūcīgām ģimenēm, līdz bērns sasniedzis 18 gadu vecumu, palielināt bezdarbnieka pabalstus un to maksāšanas laiku, negrozīt pašreizējo darba likumu bez trīspusējās padomes piekrišanas, kā arī liberalizēt streikošanas tiesības saskaņā ar Eiropas Savienības valstīs un pasaulē pieņemto praksi.
Viļņas pašvaldība izdevusi atļauju rīkot mītiņu ar dalībnieku skaitu līdz tūkstotim.
Mītiņā gatavojas piedalīties arī Nacionālās operatīvo darbinieku arodapvienības pārstāvji.
"Mēs vienmēr esam bijuši kopā ar skolotājiem. Mums tiešām ir svarīgi, lai jaunieši jau no mazotnes tiktu motivēti un pienācīgi audzināti gan bērnudārzos, gan skolās," sacījis šīs arodapvienības vadītājs Vladimirs Banelis.
"Mums jāpasaka savai valdībai, ka ir laiks sākt normālu sociālo dialogu," norādījusi arodorganizācijas "Solidarumas" priekšsēdētāja Kristina Krupavičiene. "Mēs saprotam, ka prioritātes ir drošība un eiro ieviešana, tomēr gribam uzsvērt, ka cilvēku ieņēmumiem jāpieaug."
"Mūsuprāt, valsts iet nepareizu ceļu. Mēģinājumi veidot labklājības valsti, atstumjot malā sociālos partnerus, dod negatīvus rezultātus. Pēc visiem sociālajiem rādītājiem Lietuva faktiski ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā. (..) Pavērsieties pret saviem pilsoņiem, sāciet diskutēt, sarunāties. Valstij jāparāda savs briedums, nevis ietiepīgi jāgriežas projām no pilsoņiem," piebildis viņas vietnieks Aļģirds Markevičs.
Mītiņā piedalīsies arodbiedrību biedri no Viļņas, Kauņas, Elektrēniem, Ukmerģes, Klaipēdas, Šauļiem, Druskininkiem, Varēnas, Ķēdaiņiem un citām Lietuvas pilsētām.