Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka Latvijas skolās strādā 30 733 pedagogi, kas ir par 5% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu. IZM noliedz šādu pedagogu skaita kāpumu, skaidrojot skaitļus ar to, ka daļa skolotāju strādā vairākās vietās, bet katra no tām tiekot ieskaitīta kā patstāvīga vienība.
Datu bāzes ir visai atšķirīgas, piemēram, Finanšu ministrijas annālēs parādās vēl lielāks skaitlis – vairāk nekā 50 000 pedagogu, jo tiek pieskaitīti arī pirmsskolas posmā strādājošie, bet IZM bāzē tos neietver, norāda IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule.
Atšķirīga uzskaite
E. Papule uzsver, ka negatīvā demogrāfiskā situācija noteikti atbalsojas izglītības iestādēs – skolēnu skaita kāpums pašlaik vērojams tikai sākumskolās, tajā pašā laikā vidusskolās ir vislielākā bedre. Tāpēc kopumā par ievērojamu skolēnu skaita kāpumu nevar runāt, līdz ar to arī par pedagogu ne. Kā vienu no galvenajiem iemesliem pedagogu palielinājumam E. Papule min strādāšanu darbu apvienošanas kārtībā – tas attiecas gan uz daļu pamatskolas un vidusskolas skolotāju, gan arī uz palīgpersonālu (psihologi, logopēdi), kam ir atļauts strādāt vairākās vietās.
Skolas sarūk
Arī Neatkarīgās aptaujāto novadu izglītības iestāžu vadītāji noliedz vērā ņemamas izmaiņas pedagogu sastāvā viņu pašvaldībās. Kur gan tās lai rastos, ja jaunas skolas klāt nākušas nav (vienīgi dažviet ir atvērtas jaunas pirmsskolas grupas), bet skolēnu skaits daudzviet turpinājis minimāli, tomēr sarukt. Daugavpils novadā ik gadu ir par 70–80 bērniem mazāk, atzīst novada izglītības pārvaldes vadītāja Irēna Bulaša. Līdz ar to novadā ir pat vairākas skolas, kur bērnu skaits svārstās ap 50. Arī citos novados netrūkst skolu, kuras tuvojas «krīzes iztikas minimumam», – ja ne nākamgad, tad tuvākajā laikā var nākties izvērtēt to turpmāko pastāvēšanu. Tā šobrīd Rēzeknes novada mazākajā skolā ir 40 bērni, kuras slēgšanu gan kavējot tas, ka atrodas tuvu Viļānu novadam, – ja skolu slēdz, vairākums aizdosies uz turieni, un rēzekniešiem vēl nāksies kaimiņiem maksāt par savējo skološanu. Kuldīgas pusē kā nelielāko nosauc skolu ar 72 audzēkņiem. Vien Jelgavas novadā par mazu tiek dēvēta mācību iestāde (gan ar filiālēm) ar vairāk nekā 100 bērniem.
Vakanču nav
Runājot par kadru rotāciju, izglītības pārvalžu vadītāji uzsver, ka tā lielākoties ir minimāla: ja kāds aiziet, tā vietā atnāk kāds cits. Vakances reti kad paliek neaizpildītas, ja nu vienīgi mācību priekšmetos, kur ir maza slodze, – tur nākas ilgāk pameklēt strādātgribētāju ar atbilstošu izglītību. Izņēmums ir internātskolas – ne katrs tajās spēj strādāt, tāpēc tur biežāk mainās darbinieki. Rēzeknes novadā tādas ir trīs, un visās tajās ik gadu mainās daļa personāla, teic pārvaldes vadītāja L. Žukovska. Diezgan ievērojams ir arī pensijas vecuma skolotāju daudzums, valstī kopumā to ir virs 7%, bet vismazāk Latgalē – apmēram 3%. Taču viņu pakalpojumi joprojām tiekot izmantoti, jo nereti viņiem aizvietotāju nav, – viņi māca mācību priekšmetus, kuros grūti atrast jaunos.
Tajā pašā laikā jauno pedagogu īpatsvars ir niecīgs – ap 1% no visiem nozarē strādājošajiem. Faktiski ik gadu skolās nonāk vairāk nekā 300 jauno. Daugavpils novada izglītības pārvaldes vadītāja Irēna Bulaša šo mācību gadu atzīmē kā īpašu – kopumā tajā sākuši strādāt 12 jaunie, un, kas iepriecinoši, visi arī turpinot strādāt. Arī Rēzeknes novadā savas darba gaitas sākuši seši skolotāji, bet Jelgavas un Kuldīgas pusē – tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Diemžēl nekad nevarot pateikt, vai viņi paliks izglītības sistēmā, daļa pat visai ātri aiziet no skolas, jo alga pārāk maza vai ir arī citi iemesli, piemēram, netiek galā ar disciplīnu klasē.
Pat trijās skolās
Ļoti izplatīta ir strādāšana ne tikai divās, bet pat trijās skolās. «Mums ir daudz mazo skolu, kur dažos mācību priekšmetos, piemēram, mūzikā, darbmācībā, fizikā, nevar salasīt pedagoģisko likmi, tad nu skolotājs ir spiests ceļot pa vairākām vietām, lai salasītu slodzi un nopelnītu,» teic Jelgavas novada izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Inga Vilcāne.
Savukārt Rēzeknes novadā īpaši noslogots ir palīgpersonāls, – tā kā pašvaldībai nav tik daudz naudas, lai katrai skolai algotu savus speciālistus, tie ir spiesti strādāt vairākās vietās, teic novada izglītības darba vadītāja L. Žukovska.