Kā jau viegli varēja prognozēt, koalīcijas jeb, kā tagad to sauc, Sadarbības padomē jaunizceptā labklājības ministra Gata Eglīša skandalozais ieraksts tviterī nekādas diskusijas neizraisīja. Viss normāli. Kā vienmēr. Toties tika nolemts pasūtīt pētījumu (kas droši vien maksās tradicionālo pusmiljonu) par vēlētāju zemās aktivitātes iemesliem.
Saistībā ar vēlētāju zemo aktivitāti šā gada pašvaldību vēlēšanās tiks veikts socioloģiskais pētījums, lai saprastu, kāpēc tā notika un kā to labot, šodien pēc Sadarbības sanāksmes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Par sestdien notikušajām pašvaldību vēlēšanām, kurās piedalījās vien 33,99% balsstiesīgo vēlētāju, grūti pateikt kodolīgāk, nekā sociālajā tīklā “twitter” ironizēja pazīstamais jauno tehnoloģiju apskatnieks, izdevuma “kursors.lv” redaktors Kristaps Skutelis: “Spriežot pēc vētrainās vēlētāju aktivitātes, teritoriālā reforma ir izdevusies! Tā turpināt!”
Ņemot vērā administratīvi teritoriālo reformu, jaunievēlētajām pašvaldībām būs vajadzīgs ilgāks laiks, lai pilnvērtīgi iestrādātos un iedarbinātu jaunos pārvaldes mehānismus, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis, kurš pats ievēlēts Dobeles novada domē no Latvijas Zemnieku savienības saraksta.
Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, kurās deputātu mandātus ir diezgan liela iespēja iegūt jaunām “asinīm”, kas nav paspējušas sasmērēties un vēlētājiem sola to, ko viņi vēlas, šajās pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāji lielākoties balsoja par zināmiem kandidātiem, tajā skaitā esošiem vai bijušiem pilsētu mēriem.
Latvijas Universitātes (LU) sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Jānis Ikstens LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka pašvaldību vēlēšanu zemā aktivitāte var radīt bažas nākotnē.
Saeimas deputāts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas, Latvijas Zaļās partijas (LZP) priekšsēdētājs Edgars Tavars pašvaldību vēlēšanu rezultātus vērtē kā ļoti labus ZZS veidojošajām partijām – gan LZP, gan Liepājas partija, tāpat arī partija “Latvijai un Ventspilij” kopā ir ieguvušas visvairāk deputātu mandātu novadu un pilsētu domēs.
Tiesa gan, ļoti zema šajā reizē ir bijusi vēlētāju aktivitāte – tikai 34,01%. Tavars to skaidro kā administratīvi teritoriālās reformas sekas – reforma ir attālinājusi novadu centrus no iedzīvotājiem.
Pēdējo divdesmit gadu laikā, aizvadītās pašvaldību vēlēšanas bijušas ar viszemāko vēlētāju aktivitāti. Līdz vēlēšanu urnām aizgājuši vien 34% balsstiesīgo pilsoņu. Pastāv uzskats, ka zemā aktivitāte saistīta ar administratīvi teritoriālo reformu, taču valdošās koalīcijas partiju līderi, kas ar sasniegtajiem rezultātiem ir apmierināti, to vairāk saista ar pandēmiju un tās diktētajiem ierobežojumiem priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.
Nesaprotot iedzīvotāju zemās aktivitātes iemeslus pašvaldību vēlēšanās, ir risks līdzīgu situāciju piedzīvot arī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, tādu nostāju pauda Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens.
Partija "KPV LV" ir vieni no lielākajiem zaudētājiem pašvaldību vēlēšanās, iegūstot viena deputāta mandātu, salīdzinoši vāji startējusi arī partija "Progresīvie" un Jaunā konservatīvā partija (JKP), aģentūrai LETA norādīja Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens.
Iedzīvotāji, kas būtu balsojuši par partiju "KPV LV", uz vēlēšanām vienkārši neatnāca, sacīja "Par cilvēcīgu Latviju" (PCL) jeb "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo.
Skatoties uz rezultātiem pašvaldību vēlēšanās, tajās totālu sagrāvi piedzīvoja populistu partijas - "KPV LV" un Jaunā konservatīvā partija, turklāt īpaši nav izcēlušās arī liberālās partijas, sacīja Latvijas Reģionu apvienības (LRA) valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.
Pašvaldību vēlēšanās balsu skaitīšanas laikā Jelgavas 203. vēlēšanu iecirknī vēlēšanu kastēs tika konstatētas 11, bet Siguldas novada 783. vēlēšanu iecirknī - 10 vēlēšanu aploksnes bez iecirkņa zīmoga, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Bērziņa, atzīmējot, ka vēlēšanu iecirkņu komisijas ir atzinušas pieļautās kļūdas.
Ogres novada pašvaldību vēlēšanās uzvarējušais nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķis, esošais pilsēta mērs Egils Helmanis pēc vēlēšanām ir gatavs sadarboties ar "darītājiem, nevis nomelnotājiem", aģentūrai LETA pauda Helmanis.
Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ir gatava atbalstīt Liepājas partijas mēra amata kandidātu, aģentūrai LETA atzina LRA saraksta līderis, Liepājas mērs Jānis Vilnītis.
5. jūnijā, pašvaldību vēlēšanu dienā, vairāk nekā puse no Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) adresētajiem iedzīvotāju ziņojumiem bija saistīti ar deputātu kandidātu komunikāciju sociālajos tīklos, tostarp apmaksātiem, aģitāciju saturošiem ierakstiem.
Zemā iedzīvotāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās liecina, ka politiskā apātija piemeklējusi teju visu Latviju, komentējot vēlēšanu rezultātus, aģentūrai LETA pavēstīja domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.
No valdību veidojošajām partijām plašāko ģeogrāfisko pārklājumu pašvaldību vēlēšanu rezultātā ieguvusi Nacionālā apvienība (NA), liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.
Šajās pašvaldību vēlēšanās pieredzētā zemā vēlētāju aktivitāte būtu skaidrojama ar pandēmijas un laikapstākļu ietekmi, aģentūrai LETA norādīja partijas "Kustība "Par!"" priekšsēdētājs, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).