Ar ko plāno sadarboties pašavaldību vēlēšanu uzvarētāji? [papildināts]

 
©pexels.com

Ogres novada pašvaldību vēlēšanās uzvarējušais nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķis, esošais pilsēta mērs Egils Helmanis pēc vēlēšanām ir gatavs sadarboties ar "darītājiem, nevis nomelnotājiem", aģentūrai LETA pauda Helmanis.

NA Ogrē startēja vienā sarakstā ar Latvijas Zemnieku savienību un Latvijas Zaļo partiju, iegūstot 12 no 23 deputātu vietām.

Helmanis norādīja, ka sarunas par sadarbību ar piecu pārējo domē ievēlēto politisko spēku desmit deputātiem sāksies nākamajā nedēļā. "Uzskatu, ka ir svarīgi vienoties par darāmajiem darbiem un atbilstoši tiem tad arī būs redzami sabiedrotie. Sadarbība nebūs iespējama ar tiem, kuri priekšvēlēšanu kampaņā nomelnoja savus konkurentus," sacīja Helmanis.

Politiķis ir gandarīts par to, ka vēlētāji "ir gudri un savu balsi uztic tiem, kuri dara". Līdzšinējais Ogres novada domes priekšsēdētājs pauda gandarījumu arī par to, ka domē nav ievēlēti Jaunās konservatīvās partijas deputāti. "Tas parāda, ka ar meliem un citu apmelošanu nevar tikt ievēlēts domē," sacīja Helmanis.

LETA jau vēstīja, ka Ogres novadā līdzšinējā novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa pārstāvētais nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas apvienotais saraksts ieguvis 13 no 23 deputātu mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

No šī saraksta domē ievēlēti Helmanis, Gints Sīviņš, Dainis Širovs, Dzirkstīte Žindiga, Artūrs Mangulis, Atvars Lakstīgala, Jānis Siliņš, Ilmārs Zemnieks, Jānis Iklāvs, Andris Krauja, Dace Nikolaisone, Jānis Kaijaks un Pāvels Kotāns.

Vēl piecas partijas Ogres novada domē ieguvušas katra pa diviem deputātu mandātiem.

"Jauno vienotību" Ogres domē pārstāvēs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule un Labklājības ministrijas Juridiskā departamenta direktore Dace Kļaviņa. "Kustību "Par!"" Ogres domē pārstāvēs Lielvārdes novada domes deputāti Jānis Lūsis un Edgars Gribusts. "Latvijas attīstībai" un Vidzemes partijas apvienoto sarakstu domē pārstāvēs Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Raivis Ūzuls un Dace Māliņa.

Savukārt no Latvijas Reģionu apvienības domē ievēlēti Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Mariss Martinsons un deputāts Toms Āboltiņš. No "Nacionālās savienības "Taisnīgums"" Ogres domē ievēlēti līdzšinējais Ikšķiles novada mērs Indulis Trapiņš un Valentīns Špēlis.

Rundāles novads

Līdzšinējā Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis (NA) ir gatavs apvienot visus jaunievēlētās Bauskas novada domes deputātus kopīgam darbam, aģentūrai LETA sacīja Okmanis.

Vērtējot Nacionālās apvienības (NA) rezultātus novadā, Okmanis sacīja, ka piepildījies viens no optimistiskākajiem scenārijiem, politiskajam spēkam iegūstot 11 no 19 deputātu mandātiem.

Okmanis atzina, sadarbība visu piecu domē pārstāvēto politisko spēku starpā ir iespējama, tāpēc viņš kā NA domes priekšsēdētāja amata kandidāts ir gatavs apvienot visus kopīgam darbam un lēmumu pieņemšanai. Turklāt viņš kā mēra kandidāts jau esot ieguvis atbalstu no partijas "Latvijas attīstībai".

Politiķis uzskata, ka arī domes priekšsēdētāja vietnieks ir jāievēl no NA saraksta, ņemot vērā politiskā spēka panākumus vēlēšanās. Vienlaikus viņš pauda cerību, ka domē būs pietiekami ar vienu vietnieku.

Jau ziņots, ka kopumā 11 no 19 mandātiem Bauskas novada domē pašvaldību vēlēšanās ieguvusi NA, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie rezultāti.

No NA ievēlēts Rundāles novada domes priekšsēdētājs Okmanis, Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks, Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks, Bauskas novada domes deputāts Raitis Ābelnieks, Vecumnieku novada domes deputāts un Attīstības komitejas vadītājs Mārtiņš Mediņš, Iecavas novada domes deputāti Solveiga Lineja, Juris Krievs, Vilnis Gailums, kā arī Jānis Siugalis.

Trīs mandātus ieguvusi "Latvijas attīstībai". Bauskas novada domē ievēlēti - bijusī Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone, Bauskas novada domes deputāts Jānis Dūmiņš un Iecavas novada domes deputāte Laine Baha.

Divas deputātu vietas ieguvusi Latvijas Reģionu apvienība, ievēlēti - Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš un ZS "Griezes" īpašnieks Rihards Melgailis. Tikpat daudz vietu ieguvusi arī "Jaunā konservatīvā partija" (JKP), no kuras ievēlēti - Bauskas novada domes deputāte Inita Nagņibeda un Bauskas novada pašvaldības iestādes "Sporta centrs "Mēmele"" direktore Līga Rimševica.

Vienu mandātu vēlēšanās ieguvusi Zaļo un zemnieku savienība, kuras sastāvā iebalsots SIA "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs" izglītības darba metodiķis Ingmārs Līdaka.

Salaspils novads

Partija "Jaunā vienotība" Salaspils domē neplāno veidot koalīciju, bet gan tiks organizēta sadarbība ar citiem pašvaldībā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem, balstoties uz kopējām interesēm, aģentūrai LETA teica "Jaunās vienotības" pārstāvis, Salaspils mērs Raimonds Čudars.

"Mēs būsim atvērti visiem politiskajiem spēkiem, lai turpinātu pašvaldības un novada attīstību," teica Čudars, piebilstos, ka neplāno vilkt sarkanās līnijas.

Čudars norādīja, ka, salīdzinot ar 2017.gada vēlēšanu rezultātiem, viņa pārstāvētās partijas sasniegtie rezultāti šajās vēlēšanās ir līdzvērtīgi. Iepriekš "Vienotībai" bija deviņas vietas domē no 17, bet šajās vēlēšanās iegūti astoņi mandāti no 15 vietām domē.

LETA jau ziņoja, ka pašvaldību vēlēšanās Salaspils novadā uzvarējusi pašreizējā priekšsēdētāja Čudara pārstāvētā "Jaunā Vienotība", kas ieguvusi astoņus no 15 deputātu mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie rezultāti.

Trīs mandātus domē iegūs Nacionālās apvienības, Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas Zemnieku savienības apvienotais saraksts, vēl trīs - Latvijas Zaļā partija, bet vienu deputāta vietu ieguvusi partija "Saskaņa".

Tukuma novads

Latvijas Zaļā partija (LZP), kas Tukuma novada domes vēlēšanās ieguva otro vietu, priekšsēdētāja amatā būtu gatava atbalstīt Latvijas Reģionu apvienības (LRA) pārstāvi, tagadējo Engures novada domes priekšsēdētāju Gundaru Važu, kura saraksts uzrādīja pārliecinoši labāko rezultātu, aģentūrai LETA sacīja jaunajā Tukuma novada domē ievēlētā Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede (LZP).

Priede pauda gandarījumu par Kandavas novada iedzīvotāju aktivitāti un atbalstu kandaviešiem, ievēlot viņus jaunveidojamā novada domē. Tāpat vietējie "laucinieki" atbalstījuši arī Engures un Jaunpils novada kandidātus, "aiz strīpas" atstājot "pilsētniekus" no Tukuma, sacīja Priede.

"Tas ir kašķu, intrigu un lielās politiskās krāsošanās rezultāts," Tukuma kandidātu neveiksmes komentēja Kandavas novada domes priekšsēdētāja.

LZP Tukuma novada domē ieguvusi trīs deputātu mandātus, kas ir otrs labākais rezultāts aiz LRA. Sadarbojoties abi saraksti domē varētu pārstāvēt vairākumu - 11 no 19 deputātu vietām. Priede atzina, ka LZP ir gatava atbalstīt LRA saraksta līderi Važu jaunievēlētās domes vadībā, jo līdz šim abi politiskie spēki ir sadarbojušies arī Kandavas novada domē.

Vienlaikus Priede atzina, ka ir bijusi sadarbība arī ar citiem politiskajiem spēkiem, tāpēc ievēlētos kolēģus aicināja nenovilkt "sarkanās līnijas".

Jau ziņots, ka Tukuma novadā uzvaru vēlēšanās guvusi LRA, kas ieguva 37,99% vēlētāju balsu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie rezultāti.

LRA ieguvusi astoņus no 19 mandātiem. Pašvaldībā ievēlēti Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa, Engures novada domes izpilddirektors Imants Valers, Engures pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Pļaviņa, PSIA "Tukuma ledus halle" valdes loceklis Modris Liepiņš, Kandavas novada domes priekšsēdētājas vietniece Gunda Cīrule, SIA "Rideļu dzirnavas" valdes loceklis Oskars Kambala, SIA "Alante" valdes locekle Agnese Ritene un būvfirmas "I.S.A.M" valdes loceklis Kaspars Gribusts.

LZP vēlēšanās ieguvusi 15,5% no balsīm, kas partijai dod trīs deputātu mandātus. Domē ievēlēta Priede, multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra "Nagla" vadītāja Ilze Gotfrīda un Kandavas novada domes deputāts Guntars Indriksons.

Partija "Tukuma pilsētai un novadam" vēlēšanās ieguvusi 11,6% balsu, tādējādi domē būs divi šīs partijas deputāti - "Tukuma pilsētai un novadam" valdes priekšsēdētājs un partiju apvienība "Jaunā vienotība" valdes loceklis Juris Šulcs, kā arī Tukuma novada domes deputāts Mārtiņš Limanskis.

Divus mandātus ar 9,39% iegūtām balsīm saņēmusi arī partija "Vienotība", no kuras Tukuma novada domē ievēlēti pašnodarbinātā Dace Lebeda un SIA "Platforma.lv" valdes priekšsēdētājs Rimants Liepiņš. Tikpat daudz - divu mandātus - ieguvusi arī Latvijas Zemnieku savienība (LZS), par ko balsojuši 8,75% vēlētāju, no LZS ievēlēti - Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere un Jaunpils novada domes deputāte Dace Adiņa.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saņēmusi 7,17% balsu, kas arī devis divus mandātus. No partijas ievēlēti Tukuma novada domes priekšsēdētājs Normunds Rečs, kā arī Tukuma rajona Džūkstes pagasta zemnieku saimniecība "Rīveri" pārvaldniece un skolotāja Edīte Zelča.

Tukuma novadā sestdien pašvaldību vēlēšanas nobalsoja 11 967 iedzīvotāji jeb 33,02% no balsstiesīgajiem.

Valmieras novads

Lai arī partija "Valmierai un Vidzemei" ir pārliecinoši uzvarējusi pašvaldību vēlēšanās, iegūstot 12 no 19 mandātiem, tā ir gatava sadarboties arī ar citiem politiskajiem spēkiem, aģentūrai LETA pauda līdzšinējais Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei").

Viņš stāstīja, ka arī līdz šim Valmierā nav bijusi izteikta opozīcija un katra deputāta viedoklis ir ticis uzklausīts, jo katrs no viņiem pārstāv savus vēlētājus.

"Es neredzu, ka ar nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un "Jaunās vienotības" deputātiem mums būtu kādas domstarpības, lai sadarbotos, savukārt Latvijas Zemnieku savienība pati ir paziņojusi, ka ar mums sadarboties nevēlas," pauda Baiks.

Viņš uzsvēra, ka darba pašvaldībā, kurā apvienosies astoņi novadi, ir daudz, tādēļ lēmumiem ir jābūt racionāliem un darbiem saimnieciskiem. Novadu apvienošanai nepieciešamie priekšdarbi esot veikti, Vidzemes Augstskola sadarbībā ar visu apvienojamo novadu administrācijām ir izstrādājusi vairākus pārvaldes modeļus, tagad jaunievēlētajiem deputātiem atliks izvēlēties piemērotāko, sacīja Baiks.

Viņš atzina, ka uzvara pašvaldību vēlēšanas ir pateicoties labai komandai, kurā ģeogrāfiski pārstāvēti visu novadu deputāti. "Protams ir prieks par vēlēšanu rezultātiem, kā arī to, ka iedzīvotāji ir novērtējuši padarīto vēl jo vairāk tādēļ, ka šajās vēlēšanās lēta populisma bija daudz," atzina Baiks.

Kā vēstīts, šī gada pašvaldību vēlēšanās Valmieras novadā lielāko atbalstu guvusī līdzšinējā mēra Jāņa Baika pārstāvētā partija "Valmierai un Vidzemei" tikusi pie 12 mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Par "Valmierai un Vidzemei" nobalsojuši 8636 vēlētāji jeb 55,02% no nobalsojušajiem. Domē no šī saraksta ievēlēti līdzšinējais mērs Baiks, domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums, Kocēna novada domes deputāts Jānis Olmanis, Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš, Rūjienas novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Ķibere, Valmieras domes deputāts Toms Upners, Kocēnu novada domes deputāts Jānis Dainis, Andris Klepers, Guntars Štrombergs, Reinis Muižnieks un Kaspars Kļaviņš.

Latvijas Zemnieku savienība Valmieras novada domē tikusi pie četriem mandātiem, un no šī saraksta domē ievēlēti Harijs Rokpelnis, Juris Jakovins, Vugars Ecmanis un Edgars Grandāns.

Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" jaunajā Valmieras novada domē pārstāvēs divi deputāti - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs un "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mareks Bērziņš. Savukārt "Jaunā Vienotība" Valmieras novada domē būs pārstāvēta ar vienu deputātu - Ministru prezidenta padomnieku ekonomikas jautājumos Jāni Upenieku.

Rēzekne

Vairāk nekā pusi mandātu ieguvusī "Saskaņa" Rēzeknē ir gatava sadarboties ar pārējiem domē iekļuvušajiem politiskajiem spēkiem, aģentūrai LETA sacīja pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs (S).

Lai arī domes priekšsēdētāja pārstāvētā "Saskaņa" ir ieguvusi vairāk nekā pusi - astoņas no 13 - deputātu vietām, tas ir par vienu mandātu mazāk nekā pirms četriem gadiem. Bartaševičs uzsvēra, ka kopumā atbalsts politiskajam spēkam ir audzis, šogad sasniedzot vairāk nekā 63%. 2009.gadā, kad Bartaševičs pirmo reizi ievēlēts pilsētas domē, atbalsts viņa politiskajam spēkam bija vairāk nekā 43%.

"Mums nav pieņemama "sarkano līniju" vilkšana. "Saskaņa" Rēzeknē nekādā gadījumā nesludinās atteikšanos no sadarbības," iespējamo sadarbību ar pārējo trīs domē iekļuvušo sarakstu pārstāvjiem komentēja domes priekšsēdētājs.

Politiķis uzskata, ka līdz šim opozīcija bieži vien kritizējusi virzītās idejas tikai tāpēc, ka domi vada "Saskaņa". Taču vēlāk idejas esot pierādījušas sevi kā efektīvas. "Neatteiksimies no savām iecerēm un turpināsim veiksmīgu darbu," solīja Bartaševičs.

Jau ziņots, ka Rēzeknē partija "Saskaņa" ieguvusi kopumā astoņus deputātu mandātus, kas ir vairāk nekā puse no to kopskaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie rezultāti.

No šī saraksta deputāta vietu ieguvis arī līdzšinējais domes priekšsēdētājs Bartaševičs, kā arī vairāki līdzšinējie deputāti - Aleksejs Grehovs, Vladimirs Bogdanovs, Aleksejs Stecs, Lidija Ostapceva, Olga Strode un Aleksandrs Irišins.

No apvienotā saraksta, kura sastāvā ir Latgales partija, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Zaļā partija, "Jaunā vienotība" un Latvijas Reģionu apvienība, deputāta mandātu ieguvusi līdzšinējie pašvaldības deputāti Ināra Groce, Jāzeps Korsaks un Juris Guntis Vjakse.

No Jaunās konservatīvas partijas saraksta deputāta vietu ieguvis Voldemārs Platacis, bet no partijas "Progresīvie" - Leila Rasima.

Rēzeknē pašvaldību vēlēšanās piedalījās 31,22% jeb 6954 cilvēki.

Latgalē šī gada pašvaldību vēlēšanās vēlētāji visaktīvāk piedalījušies Preiļu novadā, kur savas balsis par kandidātiem atdevuši 6600 vēlētāji jeb 45,42% no balsstiesīgajiem, liecina CVK apkopotie dati.

Kopumā Latgalē vēlējuši 59 853 cilvēki jeb 34,03% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Ādažu novads

Šodien sākušās sarunas par turpmāko sadarbību jaunievēlētajā Ādažu novada domē, aģentūrai LETA apstiprināja visvairāk vietu ieguvušo politisko spēku pārstāvji.

Ādažu mērs Māris Sprindžuks, kura pārstāvētā Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ieguvusi sešas no 15 vietām domē, aģentūrai LETA skaidroja, ka viņš cer izveidot maksimāli plašu koalīciju. Viņa ieskatā, nedrīkst pieļaut, lai apvienotajā novadā kāda iedzīvotāju daļa justos nenovērtēta un atstumta.

Viņš cer atrast balansu starp politiskajiem spēkiem un izveidot tādu koalīciju, kurā no paša sākuma nebūtu ieprogrammētas kādas nepārvaramas pretrunas.

Sprindžuks uzskata, ka iepriekšējā Ādažu novada domes sasaukumā nebija izteiktas koalīcijas un opozīcijas. Lai gan LRA būtu spējusi viena pati organizēt lēmumu pieņemšanu, tomēr lēmumu pieņemšanā maksimāli esot tikuši iesaistīti ari citu partiju deputāti.

Arī jaunajā domē Sprindžuks vēlas darbu organizēt tā, lai opozīcija netiek pastumta malā, bet lēmumu pieņemšanu spēj ietekmēt visi deputāti.

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, kuras pārstāvētā Latvijas Zemnieku savienība (LZS) ieguvusi četras vietas jaunajā Ādažu novada domē, aģentūrai LETA apliecināja, ka runājusi ar Sprindžuku par iespējamo sadarbību novada domē.

Viņa atbalsta plašas koalīcijas izveidi, iesaistot arī citus politiskos spēkus. Kā piemēru Mieriņa minēja Latvijas Zaļo partiju (LZP), kura vēlēšanās izcīnījusi vienu vietu novada domē.

Arī pret sadarbību ar bijuši Carnikavas novada domes opozīciju viņai neesot iebildumu. "Man šobrīd nav sarkano līniju. Mēs esam ievēlēti domē un gribam strādāt," uzsvēra Mieriņa.

LETA jau ziņoja, ka pašvaldību vēlēšanās jaunajā jeb paplašinātajā Ādažu novadā uzvarējusī LRA ieguvusi sešas deputātu vietas no kopumā 15 domes deputātu mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie rezultāti. LRA domē pārstāvēs Sprindžuks, Kerola Dāvidsone, Valērijs Bulāns, Kristīne Savicka, Karina Miķelsone un Ieva Roze.

LZS ieguvusi četras vietas un no tās ievēlēta Mieriņa, Genovefa Kozlovska, Gatis Miglāns un Raivis Pauls. Jauno konservatīvo partiju Ādažu novadā pārstāvēs Imants Krastiņš un Arta Deniņa, "Saskaņu" - Jānis Leja, LZP - Gundars Bojārs, bet apvienoto "Kustības "Par!""/"Jaunās vienotības" sarakstu - Sniedze Brakovska.

Jēkabpils novads

Stabilitātes nodrošināšanai pilsētas domē bijušie Jēkabpils mēri Raivis Ragainis (LZP) un Aivars Kraps (LA) ir gatavi strādāt ar visiem domē ievēlētājiem politiskajiem spēkiem un aicina vienoties par kopīgu darbu pilsēta labā, aģentūrai LETA atzina abi politiķi.

Ragaiņa pārstāvētā Latvijas Zaļā partija (LZP) un arī Krapa "Latvijas attīstībai" pilsētas domē ieguva pa četriem mandātiem. Kopumā domes sastāvs veidosies sadrumstalots, jo vismaz vienu no 19 mandātiem sestdien notikušajās pašvaldību vēlēšanās ieguvušas deviņas dažādas partijas.

Kraps aģentūrai LETA atzina, ka Jēkabpils pusē vēsturiski esot bijis daudz politisko partiju, tāpēc arī domes sastāvs veidojas sadrumstalots, nevienam no spēkiem negūstot pārliecinošu uzvaru. Vienlaikus domē ievēlētos kolēģus Kraps aicināja nolikt malā ambīcijas un vienoties par kopīgu darbu pilsēta labā.

"Mums nav ambīciju par amatiem, bet par mūsu programmu," LA iespējamo sadarbību ar citiem politiskajiem spēkiem komentēja Kraps, piebilstot, ka politiskajam spēkam nav "sarkano līniju" attiecībā uz sadarbību ar citām partijām.

Politiķis vēl nevarēja pateikt, vai arī pats varētu kandidēt uz domes priekšsēdētāja amatu, jo vēl neesot konsultējies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), kas viņam ir izvirzījis apsūdzības kriminālprocesā un liedzis ieņemt Jēkabpils mēra amatu.

Līdzšinējās koalīcijas partneres, domes priekšsēdētāja vietnieces Kristīnes Ozolas, kura pašlaik pilda domes priekšsēdētājas pienākumus, un viņas pārstāvētās partijas "Progresīvie" neveiksmi vēlēšanās, neiekļūstot domē, Kraps komentēt atteicās.

Arī Ragainis apgalvoja, ka ir gatavs sadarboties ar jebkuru politisko spēku, izņemot "atsevišķas personālijas", kas ir saistītas ar iespējamiem pārkāpumiem vai neveiksmīgu komunikāciju iepriekš. Bijušais pilsētas mērs apliecināja, ka nebūtu gatavs apvienoties ar Krapu, jo pret viņu KNAB sācis kriminālprocesu, bet ar ar citiem LA domniekiem sadarbība ir iespējama.

"Nekad neesmu teicis, ka ar viņu nesadarbošos, taču arī viņam ir savas "tumšās puses" un "zemūdens akmeņi"," komentējot iespējamo kopīgo darbu ar vēl vienu bijušo mēru Leonīdu Salceviču (Jēkabpils reģionālā partija), sacīja Ragainis.

Politiķis sacīja, ka iedzīvotāji balso par cilvēkiem, nevis partijām, tāpēc ir jāspēj vienoties. "Ir ievēlēts pietiekami daudz inteliģentu, gudru un darboties spējīgu kolēģu," piebilda Ragainis.

Vienlaikus politiķis kritizēja LA darbu valsts līmenī, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu. Ragainis sacīja, ka reforma bijusi nepieciešama, taču ne šādā izpildījumā, un tieši politiķi ir vainīgi, ka vēlētāju aktivitāte šogad bijusi tik zemā līmenī.

Ozolas neievēlēšanu domē Ragainis nodēvēja par sasniegumu pilsētas labā, jo viņas kā domes priekšsēdētājas vadības stils esot bijis augstprātīgs un nepieļaujams, opozīcijas lūgumi un pieprasījumi esot tikuši ignorēti. "Deputātiem ir jāsaprot, ka viņi domē ir dēļ iedzīvotājiem, nevis otrādi," sacīja Ragainis.

Jau ziņots, ka Jēkabpils novadā vismaz vienu no 19 mandātiem sestdien notikušajās pašvaldību vēlēšanās ieguvušas deviņas dažādas partijas, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā publicētā informācija.

Tostarp pa četriem mandātiem ieguvušas LA un LZP, pa diviem - "Apvienība "Iedzīvotāji"", nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA), Jaunā konservatīvā partija (JKP), Jēkabpils reģionālā partija, savukārt pa vienam mandātam ieguvis Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un "Vienotības" kopīgais saraksts, partija "Saskaņa" un Latvijas Zemnieku savienība (LZS).

No LA Jēkabpils novada domē ievēlēts KNAB redzeslokā nonākušais un Jēkabpils mēra amatu pametušais Kraps, SIA "Jēkabpils autobusu parks" valdes priekšsēdētājs Jānis Ščerbickis, Krustpils novada pašvaldības deputāte Elīna Serkova un Saukas dabas parka biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Raščevskis.

No LZP ievēlēts bijušais Jēkabpils mērs Ragainis, Jēkabpils domes deputāts Aigars Nitišs, SIA "JK Namu pārvalde" valdes priekšsēdētājs Ainars Vasilis un SIA "Sedumi" valdes locekle Aija Bojāre.

No "Apvienības "Iedzīvotāji"" ievēlēts Viesītes novada domes priekšsēdētājs Alfons Žuks un pašvaldības kancelejas vadītāja Daina Vītola. No NA ievēlēti Krustpils novada domes deputāti Daina Kalve un Kārlis Stars.

No JKP ievēlēts Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Aivars Vanags un ZS "Pūpoli" pārvaldnieks Kaspars Štolnieks, no Jēkabpils reģionālās partijas - finanšu ministra padomnieks Leonīds Salcevičs un Jēkabpils domes deputāts Māris Dimants.

Savukārt no LRA un "Vienotības" kopīgā saraksta ievēlēts SIA "Marteks" vadītājs Mārtiņš Svilis, no LZS - Jēkabpils domes deputāte Līga Kļaviņa, bet no "Saskaņas" - Jēkabpils pilsētas domes deputāts Andrejs Gavrilovs.

Talsu novads

Arī nākamā sasaukuma Talsu novada dome būs sadrumstalota, bet koalīcijas izveides sarunas plānots sākt nākamnedēļ, aģentūrai LETA atzina Nacionālās apvienības (NA) saraksta līdere, līdzšinējā Talsu domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone, kura gan savā sarakstā atkritusi uz trešo vietu, priekšā palaižot Rojas novada domes priekšsēdētāju Evu Kārkliņu un Talsu Valsts ģimnāzijas direktoru un deputātu Gundaru Sebri.

NA vēlēšanās jaunajā Talsu novadā ieguvusi piecus deputātu mandātus no 19, līdz ar to tai jāmeklē sabiedrotie koalīcijā.

Pētersone savu noslīdēšanu vēlēšanu sarakstā aģentūrai LETA skaidroja ar to, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas Talsu novadam pievienojas vēl trīs novadi, tādēļ vēlētāji rūpējušies par savu cilvēku pārstāvniecību lielajā novadā. "Partija novada domes priekšsēdētājas amatam ir nominējusi mani, taču sarunās redzēsim, kā tās virzīsies," sacīja Pētersone.

Viņa izteica pateicību katram novada iedzīvotājam, kurš piedalījās vēlēšanās. Analizējot vēlēšanu rezultātus, Pētersone sacīja, ka NA ir stabils un prognozējams, tādēļ arī apvienība ieguvusi piecas balsis.

Savukārt tas, ka jaunā dome arī nākamos četrus gadus būs sadrumstalota, bijis jau iepriekš prognozējams un gaidāms. "No visiem sešiem sarakstiem ir ievēlēti deputāti, kuri ir gatavi strādāt. Jau rīt sāksim sarunas par turpmāk novadā darāmajiem darbiem," teica Pētersone.

Līdzšinējie Talsu novada domes opozicionāri "Mēs - Talsiem un novadam", kas šajās vēlēšanās ieguvuši otru lielāko balsu skaitu aiz nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", vēlētos strādāt komandā, aģentūrai LETA sacīja "Mēs - Talsiem un novadam" līderis Edgars Zelderis.

Viņš uzsvēra, ka "Mēs - Talsiem un novadam" ir gatavi runāt ar ievēlētajiem deputātiem no visām piecām pārējām partijām un "sarkanās līnijas" nevelk. "Mēs esam gatavi runāt ar visiem, taču mums ir atsevišķi nosacījumi, proti, izpildvaras zemā darba kvalitāte. Redzēsim, vai arī citiem ievēlētajiem deputātiem ir līdzīgs viedoklis," sacīja Zelderis.

Viņa ieskatā, "Mēs - Talsiem un novadam" vajadzētu būt pie varas, jo visos trijos vēlēšanu iecirkņos Talsos partija ir pārliecinoši uzvarējusi, bet Zelderis no pēdējās vietas sarakstā ir iebalsots uz pirmo. "Būtu labi, ja to enerģiju, ko mēs ieguldām opozīcijas darbā, mēs varētu veltīt kopīgam darbam," pauda Zelderis.

LETA jau vēstīja, ka Talsu novada domes jauno sastāvu veidos sešu partiju deputāti, tostarp līdzšinējās domes priekšsēdētājas Sandras Pētersones pārstāvētā Nacionālā apvienība (NA) saņems piecus no 19 mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Bez Pētersones no NA pie mandāta tika arī pašreizējā Rojas novada domes priekšsēdētāja Kārkliņa, Talsu novada deputāts, Talsu Valsts ģimnāzijas direktors Sebris, kultūras ministra ārštata padomnieks Gaidis Bērziņš, kā arī Stendes pilsētas, Lībagu, Strazdes un Virbu pagasta pārvaldes vadītājs Andis Āboliņš.

Saraksts "Mēs - Talsiem un novadam" tikuši pie četriem mandātiem, un tos iegūs partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Zelderis un Talsu novada domes deputāti Lauris Pīlēģis, Ilva Norenberga un Kalvis Kalniņš.

"Jaunā vienotība" (JV) un kopā startējušās partijas "Talsu novada attīstībai" un "Latvijas attīstībai" katra ieguvusi trīs mandātus. No JV ievēlēti Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs Aldis Pinkens, SIA "LM Auto" prokūrists Māris Rozenbergs un Dundagas novada pašvaldības deputāte Andra Grīvāne. Tikmēr "Talsu novada attīstībai" un "Latvijas attīstībai" kopīgo sarakstu pārstāvēs Talsu vicemērs Andis Astrātovs, novada domes deputāts Oļegs Solovjovs un Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Juzefa Kļava.

Vēl pa diviem mandātiem ieguva Latvijas Zaļā partija (LZP) un Latvijas Zemnieku savienība (LZS). LZP jaunajā Talsu novada domē pārstāvēs pašnodarbinātais Ainis Stūrmanis un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" personāla vadītāja - lietvede Ieva Brūna, savukārt no LZS mandāts tiks Talsu vicemēram Dainim Karolam un Talsu novada domes sporta komisijas priekšsēdētājam Almantam Kalniņam.

Kā ziņots, no 30 983 balsstiesīgajiem Talsu novadā vēlēt devās 29,32% jeb 9083 iedzīvotāji. Sešiem politisko spēku sarakstiem pārvarot 5% robežu, jaunais novada domes sastāvs būs sadrumstalots.

Cēsu novads

"Lai darbi sekmētos un varētu vairāk paveikt", Cēsu novada domes vēlēšanās uzvarējušais līdzšinējais pilsētas vadītājs Jānis Rozenbergs (JV) vēlas veidot stabilu un vienprātīgu deputātu korpusu, aģentūrai LETA pauda Rozenbergs.

Viņa vadītais "Jaunās vienotības" saraksts krietni paplašinātajā novadā ir ieguvis desmit vietas no 19.

Rozenbergs atzina, ka pašvaldību vēlēšanu rezultāti sniedz gandarījumu, jo tagadējā Cēsu novada teritorijā dzīvojuši vien 16 000 iedzīvotāju, kamēr apkārtējos novados, kurus pievienos Cēsīm, - 25 000 iedzīvotāju. "Prieks, ka mūsu piedāvājumu un komandu ir novērtējuši tik daudz iedzīvotāju," teica Rozenbergs.

Viņš stāstīja, ka "Jaunajai vienotībai" jau ilgstoši ir laba sadarbība ar nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", tāpat ideoloģiska saskaņa ir arī ar "Latvijas attīstību".

"Runāsim ar visiem un meklēsim kopējos saskarsmes punktus. Jo stabilāks un vienprātīgāks būs deputātu korpuss, jo vairāk darbus var padarīt. Jo vairāk deputātu būsim "uz viena viļņa", jo mūsu darbs būs vērtīgāks," sacīja Rozenbergs.

LETA jau vēstīja, ka Cēsu novadā līdzšinējā mēra Rozenberga pārstāvētā "Jaunā vienotība" ieguvusi desmit deputātu mandātus, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Par "Jauno vienotību" novadā nobalsoja 5766 vēlētāji jeb 45,43% no nobalsojušo kopskaita. Domē ievēlēti Rozenbergs, Inese Suija-Markova, Juris Žagars, Erlends Geruļskis, Ainārs Šteins, Inga Cipe, Atis Egliņš-Eglītis, Biruta Mežale, Ēriks Bauers un Andris Melbārdis.

Latvijas Zemnieku savienība Cēsu novadā ieguvusi trīs deputātu mandātus. No šīs partijas ievēlēti Hardijs Vents, Indriķis Putniņš un Laimis Šāvējs, kuri visi līdz šim vadīja pašvaldības, kas tagad iekļautas Cēsu novadā.

Partija "Latvijas attīstībai" ieguvusi divus deputātu mandātus. No partijas ievēlēti Elīna Stapulone un Jānis Kārkliņš.

Savukārt pa vienam deputātu mandātam ieguvušas nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un "Kustības "Par!"" un partijas "Progresīvie" apvienotais saraksts. Nacionālo apvienību domē pārstāvēs Guntis Grosbergs, bet "Kustības "Par!"" un partijas "Progresīvie" apvienoto sarakstu - Ivo Rode.

Ķekavas novads

Ķekavas novadā sagaidāmas sarežģītas domes koalīcijas veidošanas sarunas, liecina pašvaldība ievēlēto partiju pārstāvju teiktais aģentūrai LETA.

Jaunajā Ķekavas novada pašvaldībā, kuram tiks pievienots Baldones novads, pašreizējās pašvaldības vadītājas Viktorijas Baires pārstāvētā "Jaunā vienotība" (JV) ieguvusi piecus no 19 deputātu mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā publicētā informācija. Tikpat mandātu ieguvis "Latvijas attīstības"/"Izaugsmes" (LA/"Izaugsme") apvienotais saraksts.

Baire aģentūrai LETA teica, ka sarunas par iespējamo sadarbību vēl tikai sāksies un JV runās ar visām partijām. Viņas ieskatā apmēram nedēļas laikā varētu rasties skaidrība par jauno Ķekavas domes koalīciju.

JV pārstāve atzina, ka noteikti notiks sarunas par sadarbību ar LA/"Izaugsmes" pārstāvjiem. Viņa uzsvēra, ka būtu gatava sadarboties ar šo sarakstu, pat neraugoties uz to, ka tajā ir viens no aktīvākajiem opozicionāriem un Baires kritizētājiem Gatis Līcis.

Savukārt LA/"Izaugsme" saraksta līderis Juris Žilko aģentūrai LETA atzina, ka savus sabiedrotos vairāk saskata citās partijās, piemēram, Latvijas Reģionu apvienībā, Jaunajā konservatīvajā partijā un Nacionālajā apvienībā.

Viņam neesot iebildumu pret sadarbību arī ar atsevišķiem JV deputātiem, taču iespējamību strādāt kopā ar Bairi viņš nodēvēja par sarežģītu.

Žilko uzsvēra, ka LA/"Izaugsme" ir gatava sadarboties ar citām partijām un veidot koalīciju, kurā viņš būtu pašvaldības vadītājs un būtu iespēja nodrošināt savu redzējumu kā mainīt pašvaldības pārvaldību uz labāku.

Žilko gan piebilda, ka pašlaik runāt par to, kas patīk vai nepatīk, nav iemesla. Vēlētāji esot pauduši savu viedokli un vēlētāju redzējums ir jāņem vērā, tādēļ nepieciešams "iet kopā un vienoties par turpmāko darbu".

Žilko uzskata, ka par jauno koalīciju ir iespējams vienoties līdz pirmajai jaunā sasaukuma domes sēdei.

Kā ziņots, Ķekavas novada domes vēlēšanās Baires pārstāvētā JV ieguvusi piecus no 19 deputātu mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā publicētā informācija.

No JV Ķekavas novada domē ievēlēta Baire un līdzšinējā jeb "vecā" Ķekavas novada domes deputāti Andris Ceļmalnieks, Indra Priede, Arnolds Keisters un Juris Jerums.

Pieci deputāti būs arī LA/"Izaugsmes" apvienotajam sarakstam, ko pārstāvēs deputāti Juris Žilko un Gatis Līcis, futbola treneris Rihards Gorkšs, Baldones sporta kompleksa vadītājs Edgars Brigmanis un līdzšinējā Baldones novada domes deputāte Ineta Romanovska.

No Latvijas Reģionu apvienības (LRA) ievēlēti Baldones domes priekšsēdētāja vietniece Inese Jēkabsone, Baldones domes deputāte Karina Putniņa un SIA "Linlout" valdes loceklis Mārtiņš Logins.

Latvijas Zemnieku savienību Ķekavas novadā pārstāvēs deputāti Aigars Vītols un Voldemārs Pozņaks un Ķekavas pašvaldības sporta aģentūra direktore Dace Cīrule.

No Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK/Vidzemes partijas apvienotā saraksta ievēlēti Ķekavas novada domes deputāts Valts Variks un kooperatīvās sabiedrības "Kurland Honey" mārketinga direktore Kristīne Legzdiņa.

Jauno konservatīvo partiju (JKP) pārstāvēs tikai Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Vītols. Tas ir ievērojams atbalsta kritums salīdzinājumā ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanās 2017.gadā, kad Ķekavā bija mazāks novads. Togad JKP uzvarēja un ieguva piecas vietas.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!