Politologs: iedzīvotāju zemā aktivitāte vēlēšanās rada bažas par nākotni

 
©f64.lv, Lauris Aizupietis

Latvijas Universitātes (LU) sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Jānis Ikstens LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka pašvaldību vēlēšanu zemā aktivitāte var radīt bažas nākotnē.

Politologs uzsvēra, ka ir pamats bažīties par nākotnes pārmetumiem no iedzīvotāju puses vietvarām.

Viņš minēja, ka viens no pārmetumiem, ar ko var nākties saskarties kaut kad pašvaldībām, ir brīdis, kad tiks pieņemts kāds iedzīvotājiem ne pārāk patīkams lēmums

"Vietējiem iedzīvotājiem būs jautājums, bet, ko jūs īsti pārstāvat?"

Ikstens skaidroja, ka uz pašvaldību vēlēšanām devās balsot vidēji katrs trešais balsstiesīgais. Tādējādi tas izceļ vienu būtisku, leģitatīmu jautājumu.

"Vai šīs domes no tāda morālā viedokļa ir tiesīgas pieņemt lēmumus visu iedzīvotāju vārdā? Protams, no juridiskā viedokļa, jā, tur viss ir kārtībā, bet no politiskā es saredzu ļoti lielas problēmas."

Par cēloņiem, kāpēc pašvaldību vēlēšanās piedalījās gandrīz vien katrs trešais balsstiesīgais, politologs atzīst, ka, viņaprāt, būtu nepieciešams veikt pētījumu.

"Man īsti nepatika visas spekulācijas, ka šeit ir skanējušas jau pēdējo pusotru diennakti, manuprāt, ņemot vērā jautājuma nopietnību ir jāveic pētījums un, balstoties uz šo pētījumu, ir jāsper attiecīgi kaut kādi soļi, jāveic kādas darbības, lai šo te līdzdalību vairotu."

Politologs skaidroja, ka šāds pētījums būtu īpaši noderīgs, jo pēc pusotra gada tiks vēlēta 14. Saeima. Savukārt, ja Saeimas vēlēšanās būs līdzīgi zema aktivitāte, tā ļoti nopietni iedragās Saeimas reputāciju un tās pieņemtos lēmumus.

Par lielākajiem pašvaldību vēlēšanu ieguvējiem politologs izceļ iepriekšējos domes vadītājus. Viņš skaidroja, ka daudzviet bijušie domes vadītāji ir pārvēlēti un viņu pārstāvētie saraksti ir ieguvuši prāvu atbalstu. Politologs pauda, ka tas nozīmē to, ka iedzīvotāji vietējā pašvaldību līmenī uzskata, ka viss ir kārtībā. Tomēr problēma saistās ar to daļu, kuri neaizgāja vēlēt.

"Mēs tagad nevaram saprast, ko tās divas trešdaļas domā un vai arī šīs divas trešdaļas ir tādās pašas domās."

Tomēr pievēršot uzmanību skaistliskajiem datiem, tad pašvaldību vēlēšanu lielākie ieguvēji un plašu pārstāvniecību novados ir ieguvušas partijas "Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK", "Zaļo un Zemnieku savienība" un "Latvijas Reģionu Apvienība".

Ikstens minēja, ka šobrīd politiskās partijas centīsies izmantot pašvaldību vēlēšanu rezultātus, lai vēstītu par to, ka viņu ietekme Latvijas politikā pieaug.

"It īpaši tas attieksies uz tām partijām, kurām ir gājis labāk, kuras ir ieguvušas plašāku pārklājumu."

Tomēr politologs uzsvēra būtisku niansi, kas šādus viedokļus varētu atspēkot. Pašvaldību vēlēšanās cilvēki balso par attiecīgi izvēlēto sarakstu citādāk nekā to darītu Saeimas vēlēšanās.

"Šeit ir balsojums par vietējiem, pazīstamajiem līderiem. Saeimas vēlēšanās lielāku nozīmi iegūst nacionāla līmeņa līderi, programmatiskās nostādnes. Es ļoti piesardzīgi izturētos pret pašvaldību vēlēšanu rezultātiem, kā Saeimas vēlēšanu priekšvēstnešiem."

Jau vēstīts, ka pašvaldību vēlēšanās nobalsojuši kopumā 327 938 iedzīvotāji jeb 34,01% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati. CVK vadītāja Kristīne Bērziņa preses konferencē paziņoja, ka tā ir vēsturiski zemākā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!