Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Politika

Pētīs, kāpēc pašvaldību vēlēšanās bija tik zema vēlētāju aktivitāte un kā to labot

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Saistībā ar vēlētāju zemo aktivitāti šā gada pašvaldību vēlēšanās tiks veikts socioloģiskais pētījums, lai saprastu, kāpēc tā notika un kā to labot, šodien pēc Sadarbības sanāksmes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers atzina, ka viņu kā valdības vadītāju šie rezultāti dara bažīgu, jo demokrātijā līdzdalība ir ļoti svarīga. Tomēr, lai spriestu, kāpēc pieredzēta šāda līmeņa aktivitāte, Kariņš ir uzzinājis, ka Pārresoru koordinācijas centrs un Valsts kontrole sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju veiks socioloģisko pētījumu, piesaistot ārpakalpojuma sniedzēju no malas.

"Valdībai ir svarīgi saprast, kāpēc ir šāda zema līdzdalība, lai mēs saprastu, ko uzlabot, un panākt, ka tas vairs nenotiek," teica Kariņš, atsakoties "spekulēt" par savām personīgajām domām saistībā ar vēlētāju aktivitāti. No viņa teiktā izriet, ka tiks veikts nopietns pētījums, kas sniegs ieskatu visai sabiedrībai par to, kas ir šie procesi, kas sabiedrībā negatīvi ietekmē vēlēšanu līdzdalību.

Viņaprāt, svarīgi ir sākotnēji noskaidrot šos iemeslus vēlētāju līdzdalības kritumam un tad domāt, kā aktivitāti veicināt.

Vienlaikus vaicāts, vai vēlēšanu rezultāti varētu kādā veidā ietekmēt jaunās koalīcijas darbību, Kariņš atbildēja noraidoši, sakot, ka nesaskata veidu, kādā pašvaldību vēlēšanu rezultāti starp dažādiem koalīcijas partneriem var ietekmēt darbību. "Esam veiksmīgi uzsākuši konsolidētu koalīcijas darbību. Es plānoju un prognozēju, ka veiksmīgi turpināsim sadarboties," pauda politiķis.

Jau ziņots, ka kopumā pašvaldību vēlēšanās Latvijā ir piedalījušies vien 34% balstiesīgo.

Šajās vēlēšanās bija jāievēlē 664 deputāti kopumā 40 pašvaldībās - sešās valstspilsētās un 34 no jauna izveidotajos novados, kuri sāks darbu 1.jūlijā līdz ar administratīvi teritoriālās reformas stāšanos spēkā.

Pašvaldību vēlēšanas sestdien nenotiek Rīgā, kur dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, kā arī Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā, kur vēlēšanas tika apturētas pēc Satversmes tiesas sprieduma. Vēlēšanas Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā notiks 11.septembrī.