Kopš 2019.gada rudens Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 70 gadījumos aizrādījis vai administratīvi sodījis pašvaldību deputātus par nonākšanu interešu konflikta situācijā, liecina aģentūras LETA apkopotā KNAB informācija.
Partijas un to apvienības limitētajiem aģitācijas izdevumiem no 6.februāra līdz 3.jūnijam kopumā iztērējušas 1,1 miljonu eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) apkopotā politisko spēku un reklāmdevēju sniegtā informācija par deklarētajiem priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumiem.
Daļā novadu, īpaši tajos, kuri administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietekmē tika pievienoti citiem novadiem un vairs nav patstāvīgi, iedzīvotāji sajutās atsvešināti no varas, un pašvaldību vēlēšanās nepiedalījās, šādu viedokli pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Jāuzklausa sociologi un politologi, lai noskaidrotu, kā mazināt to balsstiesīgo apātiju un nevēlēšanos iedziļināties, kuri nepiedalījās pašvaldību vēlēšanās, šodien preses konferencē pēc vēlēšanu noslēguma pauda Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.
Pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, nobalsojuši kopumā 327 938 iedzīvotāji jeb 34,01% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) jaunākie apkopotie dati.
Valsts policija (VP) sestdien kopumā reģistrējusi 19 notikumus, kas saistīti ar iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas un sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpumiem, kā arī ar iespējamo balsu pirkšanu.
Jelgavas 203.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots Jelgavas 6.vidusskolā, konstatētas desmit neapzīmogotas aploksnes, tomēr tās laicīgi aizvietotas ar apzīmogotām, apstiprināja Jelgavas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Jānis Dēvics.
Ogres novada sporta centrā ierīkoto 679.vēlēšanu iecirkni iedzīvotāji sestdien nereti sajaukuši ar turpat esošo vakcinācijas centru, pastāstīja iecirkņa vadītāja Aija Paškoviča.
Starp Latvijas lielākajām pilsētām līdz plkst.16, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, aktīvākie balsotāji bijuši Jūrmalā un Ventspilī, nobalsojušo īpatsvaram pārsniedzot 30%, savukārt mazākā aktivitāte bijusi Jelgavā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.
Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas velēšanu iecirknī kāda 90 gadus veca sieviete sestdien vēlējusies piedalīties pašvaldības vēlēšanās ar pasi, kurai jau gadu beidzies derīguma termiņš, aģentūra LETA noskaidroja iecirknī.
Dobeles novads pēc administratīvi teritoriālas reformas kļūs lielāks. Tam pievienosies Auces un Tērvetes novads, un īstenībā tā robežas būs tieši tādas pašas kā senos laikos, kad šeit bija Dobeles rajons. Daļa aucenieku ar apvienošanu nav mierā. Un tieši šī iemesla dēļ uz pašvaldības vēlēšanām neiet.
Šodien līdz pulksten 16 kopumā bija nobalsojuši 151 758 iedzīvotāji jeb aptuveni 16 procenti balsstiesīgo vēlētāju. Viszemākā aktivitāte šodien ir Zemgalē, kur uz vēlēšanu iecirkņiem līdz pēcpusdienai bija devušies 31 469 jeb 15% no Zemgales balstiesīgajiem iedzīvotājiem. Vidzemē savu izvēli šodien izdarīja 64 920 iedzīvotāji jeb 16,4%.
Zemā aktivitāte šajās pašvaldību vēlēšanās ir skaidrojama ar dažādu politisko spēku "remdenajiem solījumiem", kas iedzīvotājos neraisa ne motivāciju, ne interesi doties balsot, aģentūrai LETA sacīja sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis.
Pašvaldību vēlēšanās līdz plkst.16, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, nobalsojuši kopumā 270 456 iedzīvotāji jeb 28,05% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.
Pašvaldību vēlēšanās šodien līdz pulksten 16, ieskaitot arī iepriekšējo dienu vēlētājus, bija nobalsojuši aptuveni 28 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju. Neatkarīgās lasītāji raizējas, vai gadījumā nebūs jāizsludina jaunas vēlēšanas, ja vēlētāju aktivitāte līdz dienas beigām nepieaugs?
Latvijā šajās pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāju aktivitāte vēlēšanu dienā līdz pusdienlaikam salīdzinājumā ar iepriekšējo vēlēšanu attiecīgo periodu visbūtiskāk samazinājusies Kurzemē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.
Lielākā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās varētu būt mazajos novados, kuri administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tiks pievienoti lielākiem novadiem, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs Armands Krauze.
Starp Latvijas novadiem šajās pašvaldību vēlēšanās līdz plkst.12, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, lielākā aktivitāte bijusi Preiļu novadā, kurā nobalsojuši 30,36% balsstiesīgo iedzīvotāju, bet mazākā aktivitāte bijusi Bauskas novadā, kurā nobalsojuši 17,11% balsstiesīgo iedzīvotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.
Šajās pašvaldību vēlēšanās ir radīta leģitīma iespēja cilvēkiem, kuri balsojuši Rīgā, balsot šodien vēlreiz kādā citā pašvaldībā. Daļa politiķu šo iespēju arī izmanto.