Latvijas Universitātes (LU) sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Jānis Ikstens LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka pašvaldību vēlēšanu zemā aktivitāte var radīt bažas nākotnē.
Saeimas deputāts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas, Latvijas Zaļās partijas (LZP) priekšsēdētājs Edgars Tavars pašvaldību vēlēšanu rezultātus vērtē kā ļoti labus ZZS veidojošajām partijām – gan LZP, gan Liepājas partija, tāpat arī partija “Latvijai un Ventspilij” kopā ir ieguvušas visvairāk deputātu mandātu novadu un pilsētu domēs.
Tiesa gan, ļoti zema šajā reizē ir bijusi vēlētāju aktivitāte – tikai 34,01%. Tavars to skaidro kā administratīvi teritoriālās reformas sekas – reforma ir attālinājusi novadu centrus no iedzīvotājiem.
Pēdējo divdesmit gadu laikā, aizvadītās pašvaldību vēlēšanas bijušas ar viszemāko vēlētāju aktivitāti. Līdz vēlēšanu urnām aizgājuši vien 34% balsstiesīgo pilsoņu. Pastāv uzskats, ka zemā aktivitāte saistīta ar administratīvi teritoriālo reformu, taču valdošās koalīcijas partiju līderi, kas ar sasniegtajiem rezultātiem ir apmierināti, to vairāk saista ar pandēmiju un tās diktētajiem ierobežojumiem priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.
Nesaprotot iedzīvotāju zemās aktivitātes iemeslus pašvaldību vēlēšanās, ir risks līdzīgu situāciju piedzīvot arī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, tādu nostāju pauda Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens.
Partija "KPV LV" ir vieni no lielākajiem zaudētājiem pašvaldību vēlēšanās, iegūstot viena deputāta mandātu, salīdzinoši vāji startējusi arī partija "Progresīvie" un Jaunā konservatīvā partija (JKP), aģentūrai LETA norādīja Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens.
Iedzīvotāji, kas būtu balsojuši par partiju "KPV LV", uz vēlēšanām vienkārši neatnāca, sacīja "Par cilvēcīgu Latviju" (PCL) jeb "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo.
Skatoties uz rezultātiem pašvaldību vēlēšanās, tajās totālu sagrāvi piedzīvoja populistu partijas - "KPV LV" un Jaunā konservatīvā partija, turklāt īpaši nav izcēlušās arī liberālās partijas, sacīja Latvijas Reģionu apvienības (LRA) valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.
Pašvaldību vēlēšanās balsu skaitīšanas laikā Jelgavas 203. vēlēšanu iecirknī vēlēšanu kastēs tika konstatētas 11, bet Siguldas novada 783. vēlēšanu iecirknī - 10 vēlēšanu aploksnes bez iecirkņa zīmoga, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Bērziņa, atzīmējot, ka vēlēšanu iecirkņu komisijas ir atzinušas pieļautās kļūdas.
Ogres novada pašvaldību vēlēšanās uzvarējušais nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķis, esošais pilsēta mērs Egils Helmanis pēc vēlēšanām ir gatavs sadarboties ar "darītājiem, nevis nomelnotājiem", aģentūrai LETA pauda Helmanis.
Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ir gatava atbalstīt Liepājas partijas mēra amata kandidātu, aģentūrai LETA atzina LRA saraksta līderis, Liepājas mērs Jānis Vilnītis.
5. jūnijā, pašvaldību vēlēšanu dienā, vairāk nekā puse no Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) adresētajiem iedzīvotāju ziņojumiem bija saistīti ar deputātu kandidātu komunikāciju sociālajos tīklos, tostarp apmaksātiem, aģitāciju saturošiem ierakstiem.
Zemā iedzīvotāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās liecina, ka politiskā apātija piemeklējusi teju visu Latviju, komentējot vēlēšanu rezultātus, aģentūrai LETA pavēstīja domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.
No valdību veidojošajām partijām plašāko ģeogrāfisko pārklājumu pašvaldību vēlēšanu rezultātā ieguvusi Nacionālā apvienība (NA), liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.
Šajās pašvaldību vēlēšanās pieredzētā zemā vēlētāju aktivitāte būtu skaidrojama ar pandēmijas un laikapstākļu ietekmi, aģentūrai LETA norādīja partijas "Kustība "Par!"" priekšsēdētājs, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, nobalsojuši kopumā 327 938 iedzīvotāji jeb 34,01% balsstiesīgo, liecina CVK iepriekš apkopotie dati.
Tostarp sestdien no plkst.7 līdz 20 nobalsoja 203 243 vēlētāji jeb 21,08% balsstiesīgo iedzīvotāju. CVK vadītāja Kristīne Bērziņa sestdien preses konferencē paziņoja, ka tā ir vēsturiski zemākā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās.
2021.gada pašvaldību vēlēšanās balsis saskaitītas 754 iecirkņos, līdz ar to atlicis tikai viens iecirknis Salaspils novadā, kurā vēl aizvien notiek balsu skaitīšana.
Pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, nobalsojuši kopumā 327 938 iedzīvotāji jeb 34,01% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) jaunākie apkopotie dati.
Pašvaldību vēlēšanās Liepājā vislielāko vēlētāju uzticību ieguva saraksts “Liepājas partija” , Ventspilī – “Latvijai un Ventspilij”, Jelgavā - "Zaļo un Zemnieku savienība", Daugavpilī – “Saskaņa”. Šo sarakstu spicē ir deputāti ar pieredzi pašvaldības darbā.