Pašvaldību vēlēšanas

Bez aizķeršanās visos balsošanas iecirkņos šorīt ir sākušās pašvaldību vēlēšanas Rēzeknes un Varakļānu novados, atklāja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Iepriekšējā balsošanā sestdien gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām Varakļānu novadā nobalsojuši 3,18%, savukārt Rēzeknes novadā - 0,93% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, aģentūru LETA informēja vēlēšanu komisiju priekšsēdētāji.

Rēzeknes novada pašvaldības vēlēšanām pieteikti jau četru politisko spēku saraksti, apstiprināja novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ilona Turka.

Politiskie spēki nesteidz reģistrēt sarakstus domes vēlēšanām Rēzeknes un Varakļānu novados, secināms no vietējās vēlēšanu komisijās paustā.

Vēlēšanām Varakļānu novadā pagaidām nav iesniegts neviens saraksts, aģentūrai LETA sacīja novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Aija Ščucka.

Šodien sāksies un līdz 28.jūlijam turpināsies deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana šā gada 11.septembra Varakļānu novada un Rēzeknes novada domes vēlēšanām, aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Līva Laizāne.

Valdība rīt, 14.jūlijā, plāno lemt par 173 562 eiro piešķiršanu pašvaldību vēlēšanām Varakļānu un Rēzeknes novadā, liecina valdības darba kārtība.

Par Madonas novada domes priekšsēdētāja Agra Lungeviča (LZS) vietniekiem ievēlēts iepriekšējais priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA), Aigars Šķēls no apvienotā Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un Latvijas Zemnieku savienības (LZS) saraksta un Artūrs Čačka no "Latvijas attīstībai" un partijas "Izaugsme" saraksta.

Bijušais Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs (ZZS) šodien pašvaldības domes ārkārtas sēdē ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku, noskaidroja pašvaldībā.

Pēc pašvaldību vēlēšanām, kas iezīmēja administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu, visvairāk pašvaldību vadītāju amatu ir ieguvusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un šo apvienību veidojošās partijas, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma, ar kuru par neatbilstošu Satversmei atzīta Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam, izmaiņas pašvaldību teritorijās varētu notikt tikai uz nākamajām vietvaru vēlēšanām 2025.gadā, šorīt Latvijas Radio atzina viens no jaunās administratīvi teritoriālās reformas autoriem, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce (AP).

Jaunajā Ķekavas novadā četru vēlēšanu sarakstu pārstāvji vienojušies par koalīcijas izveidi, pašreizējās domes priekšsēdētāju atstājot opozīcijā.

Līdz šim Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) ir apstrīdēti pašvaldības vēlēšanu rezultāti Jūrmalā, Olaines novadā, Saulkrastu novadā un Krāslavas novadā, aģentūru LETA informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.

Visās 40 pašvaldībās, kur notika vēlēšanas, vietējās vēlēšanu komisijas ir apstiprinājušas vēlēšanu rezultātus, aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās saraksts ““Attīstībai/Par!”, “Progresīvie”” ieguva 18 vietas no 60. Tas bija vareni, tas deva iespēju šīs listes mēra kandidātam Mārtiņam Staķim no partijas “Kustība “Par!”” kļūt par galvaspilsētas mēru.

Kā jau viegli varēja prognozēt, koalīcijas jeb, kā tagad to sauc, Sadarbības padomē jaunizceptā labklājības ministra Gata Eglīša skandalozais ieraksts tviterī nekādas diskusijas neizraisīja. Viss normāli. Kā vienmēr. Toties tika nolemts pasūtīt pētījumu (kas droši vien maksās tradicionālo pusmiljonu) par vēlētāju zemās aktivitātes iemesliem.

Saistībā ar vēlētāju zemo aktivitāti šā gada pašvaldību vēlēšanās tiks veikts socioloģiskais pētījums, lai saprastu, kāpēc tā notika un kā to labot, šodien pēc Sadarbības sanāksmes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Par sestdien notikušajām pašvaldību vēlēšanām, kurās piedalījās vien 33,99% balsstiesīgo vēlētāju, grūti pateikt kodolīgāk, nekā sociālajā tīklā “twitter” ironizēja pazīstamais jauno tehnoloģiju apskatnieks, izdevuma “kursors.lv” redaktors Kristaps Skutelis: “Spriežot pēc vētrainās vēlētāju aktivitātes, teritoriālā reforma ir izdevusies! Tā turpināt!”

Ņemot vērā administratīvi teritoriālo reformu, jaunievēlētajām pašvaldībām būs vajadzīgs ilgāks laiks, lai pilnvērtīgi iestrādātos un iedarbinātu jaunos pārvaldes mehānismus, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis, kurš pats ievēlēts Dobeles novada domē no Latvijas Zemnieku savienības saraksta.

Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, kurās deputātu mandātus ir diezgan liela iespēja iegūt jaunām “asinīm”, kas nav paspējušas sasmērēties un vēlētājiem sola to, ko viņi vēlas, šajās pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāji lielākoties balsoja par zināmiem kandidātiem, tajā skaitā esošiem vai bijušiem pilsētu mēriem.