Trijās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās provizoriski nobalsojuši 7,59% balsstiesīgo iedzīvotāju, aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvis Andrejs Vaivars.
Kamēr politiskā aģitācija vēl ir atļauta, solījumi turpina birt kā no pārpilnības raga. To ir daudz un cits par citu grandiozāki. Lieli pabalsti, bezmaksas pakalpojumi, neiedomājami būvniecības projekti un citi labumi. Lai neapjuktu, 360TV Ziņas skaidro, kā ātri atsijāt fantāziju solījumus, kas noteikti neīstenosies, jo pašvaldību rocībai un iespējām mainīt lietu kārtību ir diezgan skaidras robežas.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs cer, ka vairums Latvijas pilsoņu piedalīsies pašvaldību vēlēšanās, pirms tam izvērtējot politisko spēku sarakstus, izvēloties piemērotu kandidātu, lai valstī būtu spēcīgas pilsētu un novadu domes.
Lai paustu īpašu attieksmi pret kādu no kandidātiem, vēlēšanu zīmēs esošos ovālus drīkst aizkrāsot dažādos veidos, aģentūrai LETA pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Andrejs Vaivars.
Maz ticams, ka nākamajās dienās būs vērojams straujš vēlētāju aktivitātes kāpums pašvaldību vēlēšanās, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens, komentējot divu pirmo iepriekšējās balsošanas dienu rezultātus.
Latvijā pirmdien iepriekšējā balsošanā pašvaldību vēlēšanās provizoriski nobalsojuši vismaz 1,85% jeb 25 511 balsstiesīgo, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā vēlēšanu komisijā
Pirmdien Latvijā sākas un līdz pat piektdienai ilgs iepriekšējā balsošana pašvaldību vēlēšanās, kuras laikā saīsinātu laiku strādās visi vēlēšanu iecirkņi, bet sestdien, 7.jūnijā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no plkst. 8.00 līdz 20.00. Vēlēšanās būs jāievēlē jaunas domes 42 Latvijas pašvaldībās. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte intervijā aģentūrai LETA atzīst, ka vēsturiski tieši pašvaldību vēlēšanās vēlētāju aktivitāte ir bijusi zema. Tādēļ viņa aicina atcerēties, ka katra balss ir svarīga un var izšķirt vēlēšanu rezultātu.
Partijas un to apvienības no 8.februāra, kad Latvijā sākās priekšvēlēšanu aģitācijas periods, līdz 30.maijam kopumā noslēgušas līgumus par limitētajiem aģitācijas izdevumiem kopsummā 1 968 092 eiro, aģentūru LETA informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).
Arvien jauna un uzlabota iespēja, lai arī nav pieejama pavisam pirmo reizi, ir pasta balsojums no ārzemēm. Lai pārbaudītu, cik šis process vienkāršs, uzaicinājām latviešu ģimeni Zviedrijā pārbaudīt, cik tas ir vienkārši vai sarežģīti.
Trauksmes signāls atnāca no Jūrmalas. “Jaunā balsu skaitīšanas programma regulāri “uzkaras”, nav iespējams saskaitīt balsis elektroniski, acīmredzot mums nāksies to darīt ar vecajiem paņēmieniem, proti, skaitīt “ar rokām”,” stāsta Aivars Griķis, Jūrmalas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. “Bet kā skaitīšanas rezultātus pēc tam juridiski noformēt? Baidos, ka partijām būs iemesli tiesāties par vēlēšanu rezultātiem.”
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) atgādina, ka vēlētājiem, kuru veselības stāvoklis neļauj nokļūt vēlēšanu iecirknī un kuri atrodas slimnīcā, sociālās aprūpes centrā vai citā iestādē citā pašvaldībā, nevis savā administratīvajā teritorijā, iesniegumi par balsošanu savā atrašanās vietā jāiesniedz līdz 30.maijam.
Jauniešu izmēģinājuma vēlēšanu jeb signālvēlēšanu pirmajā nedēļā savu izvēli paudusi ievērojami mazāk nekā puse no mērķauditorijas, taču precīzu skaitu rīkotāji neatklāj, noskaidroja aģentūra LETA.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – Pārvalde) 24. maijā atkārtoti nosūtīs paziņojumus uz oficiālo elektronisko adresi 360 922 vēlētājiem, informējot viņus par konkrēto pašvaldības vēlēšanu apgabalu, kurā viņi ir reģistrēti. Tie e-adreses lietotāji, kuri portālā Latvija.gov.lv savā profilā ir norādījuši e-pastu paziņojumu saņemšanai, e-pastā saņems informatīvu ziņu par jaunu vēstuli e-adresē. Paziņojumā būs norādīts arī e-adresē saņemtās vēstules temats: "Paziņojums par reģistrāciju vēlēšanu apgabalā."
Jau pavisam drīz pašvaldību vēlēšanas, kuras zināmā mērā noteiks mūsu tuvākās apkārtnes dzīvi uz turpmākajiem četriem gadiem. Obligāti jāliek piebilde “zināmā mērā”, nevis stingri “noteiks”, jo Latvijā politiskās partijas tikai ļoti retos gadījumos uzstājas kā konkrētu ideju virzītājas. Tās drīzāk cenšas uzminēt vēlētāju noskaņojumu un tam pielāgoties. Rezultātā notiek nevis ideju un konkrētu piedāvājumu cīņa, bet gan balsu makšķerēšana visos iespējamos veidos.