Aizvien nav skaidrības par balsu skaitīšanas metodi nākamajās Saeimas vēlēšanās

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) skaidrību par to, kādā veidā tiks skaitītas balsis nākamajās Saeimas vēlēšanās, varētu viest oktobrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē sacīja CVK vadītājs Māris Zviedris.

CVK vadītājs paskaidroja, ka rudenī būs zināms, vai balsis tiks skaitītas manuāli vai elektroniski. "Vēlēšanas būs," uzsvēra Zviedris, runājot par 2026.gada oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.

Zviedris komisijas sēdē skaidroja, ka daudzi ir "izslāpuši" pēc kaut kā jauna, bet nekas jauns pašlaik "uz āru" sakāms nav. "Nav vēl beigušies iepirkumi, attiecīgās pārbaudes," akcentēja Zviedris, runājot par aizvadīto pašvaldību vēlēšanu nedienu izvērtēšanu.

Vienlaikus kāds "taustāmāks" rezultāts varētu būt gaidāms septembra beigās, oktobra sākumā, viņš norādīja.

CVK vadītājs arī sacīja, ka pašlaik tiek strādāts pie komunikācijas uzlabošanas, par ko iepriekš CVK bija veltīti pārmetumi.

Arī Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs komisijas sēdē sacīja, ka oktobra sākumā Valsts kanceleja būs sagatavojusi izvērtējuma ziņojumu par to, vai un kādas izmaiņas ir nepieciešamas.

Savukārt komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) lūdza uzaicinātajiem uz nākamo sēdi sagatavot grafiku, kurā ietverti termiņi un veicamie darbi.

Saeimas deputāts Andrejs Ceļapīters interesējās, kāpēc nepieciešams ārpakalpojums, lai izvērtētu tehniskās ķibeles. "Vai tiešām jums savu resursu ietvaros nav kompetences, lai izvērtētu procesus," vaicāja deputāts.

Uz komisijas sēdi uzaicinātie Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji skaidroja, ka ārpakalpojums nepieciešams, lai nodrošinātu neitralitāti un padziļinātu pārbaudi.

Savukārt deputāte, bijusī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) sacīja, ka viņai nešķiet pareizi, ka par vēlēšanu procesa organizēšanu atbild vairākas iestādes. "Atbildīgam ir jābūt vienam, vai tā ir Centrālā vēlēšanu komisija vai Valsts digitālās attīstības aģentūra, kura atbild par sistēmām," sacīja Bērziņa.

Zviedris sacīja, ka CVK var uzņemties atbildību pilnībā, taču runa ir par "IT resursu", kura pašlaik CVK rīcībā nav, un būtu izvērtējams, vai šāds resurss, ja tāds tiktu izveidots, būtu gana lietderīgs.

Zviedra paustajam piekrita Kronbergs, sakot, ka tas radītu jautājumus par izdevīgumu. "Te ir izšķiršanās," viņš uzsvēra.

Burovs pauda viedokli, ka šāda atbildīgo dalīšana ir novedusi pie problēmām, jo nav viena atbildīgā iestāde. Viņaprāt, šis jautājums būtu izvērtējams.

Komisijas priekšsēdētājs interesējās, vai gaidāmajās Saeimas vēlēšanās tiks saglabāta esošā kārtība saistībā ar vēlēšanu biļeteniem. Zviedris norādīja, ka pašlaik kaut ko "konceptuāli, radikāli mainīt" nav plānots. Tomēr pilnīga skaidrība šajā jautājumā tiks viesta oktobrī, uzklausot dažādus viedokļus un pēc tam pieņemot attiecīgos lēmumus, viņš norādīja.

Kā vēstīts, balsu skaitīšana 2025.gada pašvaldību vēlēšanās saskārās ar tehniskām problēmām. Problēmas vēlēšanu iecirkņu darbā bija arī nedēļas gaitā, kad notika iepriekšējā balsošana.

CVK tika pārmesta arī nekvalitatīva komunikācija gan ar sabiedrību, gan ar vēlēšanu iecirkņiem. Vēlēšanu naktī, kad tika piedzīvotas tehniskās ķibeles un balsu skaitīšanu vēlēšanu sistēmā nebija iespējams veikt, iecirkņos ilgāku laiku netika saņemta informācija par to, kā būtu jārīkojas tālāk.

Augusta sākumā ar pārkāpumiem pašvaldību vēlēšanu informācijas tehnoloģiju procesu organizēšanā amatā tika pazemināts VDAA direktors Jorens Liopa, kurš šo lēmumu pārsūdzējis tiesā. Izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka VDAA direktors, pildot iestādes vadītāja amata pienākumus, pieļāvis disciplinārpārkāpumu.

Pirms tam vēlēšanu procesa organizēšanas problēmu dēļ no amata atkāpās tā brīža CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte, kā arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Bērziņa, kura pirms tam no amata atstādināja VDAA direktoru Liopu.