Ne tikai ļaužu subjektīvas sajūtas, bet arī objektīva statistika rāda, ka pārtikas cenas veikalos aug un aug, bet ienākumi nepalielinās. Latvietis raudādams maksā par pienu, gaļu un maizi tikpat daudz kā bagātais vācietis un vairāk nekā lietuvietis un polis.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) vērtē piecus iespējamos risinājumus pārtikas preču cenu samazināšanai, vēsta ekonomikas ministra padomniece komunikācijas jautājumos Katrīna Iļjinska.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) šodien Zaļo un zemnieku savienības valdi iepazīstinās ar pārtikas cenu ierobežošanas plānu, informē partiju apvienība.
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu valsts lielāko pārtikas veikalos kopš 90.gadu vidus. Vidējās cenas aprēķina atbilstoši mazumtirdzniecības uzņēmumu cenu zīmēs norādītām, nerēķinot akciju cenas.
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos kopš 90.gadu vidus. Aprēķinot vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītais cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas.
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos kopš 90.gadu vidus. Aprēķinot vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītais cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas.
Pārtikas cenas gada laikā gandrīz nav mainījušās (+0,8%), jau trešo mēnesi pēc kārtas pārtikas gada inflācija ir zem 1%. Taču ir lielas atšķirības dažādās pārtikas groza daļās, kas ilustrē pamatproduktu un luksusa patēriņa atšķirīgo stāstu, skaidro "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš.
Tendence mazumtirgotājiem piemērot vidēji lielāku uzcenojumu Latvijā ražotai pārtikai nav sistemātiska un regulāra, aģentūrai LETA pauda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (P).
Latvijā pārtikas cenām vajadzētu saglabāties pašreizējā līmenī, ja vien nenotiks kādi satricinājumi, intervijā aģentūrai LETA atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.
Pagājuši 20 gadi kopš Lieldienām, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bet par piecīti latos tobrīd varēja nopirkt tieši to pašu, par ko vakar nācās samaksāt 17,14 eiro.
Kā liecina jauns vides zinātnieku un Eiropas Centrālās bankas pētījums, līdz ar klimata pārmaiņām paaugstināsies ne tikai planētas temperatūra, bet arī pārtikas cenas un kopējā inflācija.
Pārtikas cenas tuvākajā laikā varētu saglabāties esošajā līmenī, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe.
“Viena no pēdējā laika lielākajām dīvainībām, kas dzirdēta, ir priekšlikumi Pārtikas aprites uzraudzības likuma grozījumiem,” vēsta kāds tirgotājs no laukiem, piebilstot, ka ideja pie pārtikas preču cenu zīmēm veikalos obligātā kārtā likt klāt to valstu karodziņus, kur attiecīgā prece, produkts ražots, esot nonsenss, ziņo raidījums "Bez Tabu".
Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauž aptaujātie uzņēmumi.
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos kopš 90.gadu vidus. Aprēķinot vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītais cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas.
Lētāku preču cenas procentuāli ir pieaugušas vairāk nekā dārgo preču cenas, tāpēc mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, kas parasti pērk lētākas preces, piedzīvojušas augstāku pārtikas cenu inflāciju nekā turīgās mājsaimniecības, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Dans Štaermans un Boriss Siliverstovs.
Inflācijai samazinoties, mājsaimniecību izaicinājumi aizvien saglabājas, taču situācija vairs nav tik slikta kā pērngad, kad vien reto pārtikas produktu par nopelnīto algu varēja nopirkt vairāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar inflācijas mazināšanos, bet atsevišķās preču grupās pat cenas samazināšanos un vienlaikus notiekošo algu kāpumu situācija ir ievērojami uzlabojusies. Vēl pozitīva ziņa ir tā, ka, raugoties ilgtermiņā, strādājošā iespējas attiecībā uz pārtikas preču iegādi kopumā ir būtiski pieaugušas.