Pārtikas cenas

Krievijā pārtikas cenas strauji pieaug, liekot iedzīvotājiem arvien vairāk iepirkties tā sauktajos nabadzīgo veikalos — veikalos, kas paredzēti trūcīgajiem. Karš Ukrainā un starptautiskās sankcijas ir izraisījušas strauju ienākumu kritumu, un tagad pat vidusšķira nevar atļauties daudzveidīgu uzturu, vēsta "Prozoro".

Pārtikas cenu salīdzināšanas rīku izstrādātāji no šodienas varēs saņemt datus no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), aģentūrai LETA pavēstīja statistikas pārvaldē.

Vai “strādā” valdības pārstāvju un uzņēmēju maijā parakstītais memorands par pārtikas cenām? Vai mūsu sajūtas par cenām atbilst statistikas skaitļiem? Kāda ir pārtikas cenu situācija Latvijā, salīdzinot ar Baltijas kaimiņvalstīm?

“Acīmredzot mūsu tirgū konkurence nav tik sīva, kādai tai vajadzētu būt,” TV24 raidījumā “Naudas cena” atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi veic pētījumu divās Latvijas pilsētās – Rīgā un Daugavpilī -, lai noskaidrotu, kurā no piecām veikalu ķēdēm 28 produktu grozs ir nopērkams par viszemāko cenu. Šomēnes produktu grozs par zemāko cenu nopērkams “Lidl”, bet, iegādājoties “Mego” šos pašus produktus, klients maksās par 20 eiro vairāk. Šāda tendence ir novērota jau otro mēnesi pēc kārtas.

Kādas "Facebook" lietotājas ieraksts šokēja cilvēkus - Igaunijā cenas sieram uz pusi lētākas.

Represiju draudu dēļ Krieviju pametušo žurnālistu pētījums par pārtikas cenām Eiropā un ASV liecina, ka Latvijā cenas vienmēr var būt zemākas, taču par to atbilstības līmeni uz kopējā pasaules cenu fona nav iemesla satraukumam.

Runājot par straujo pārtikas cenu pieaugumu, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste TV24 raidījumā “Naudas cena” atzīst: “Tas ir kaut kas īpatnējs mūsu Baltijas tirgū, jo pārtikas cenas mums ir pieaugušas straujāk nekā citur.”

Latvijā pārtikas preču cenas zemo cenu kategorijā kopš maija, kad tika noslēgts memorands pārtikas cenu samazināšanai, ir sarukušas par 0,8%, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ukraiņiem jāgatavojas neizbēgamajam pārtikas cenu pieaugumam. Ar drūmo prognozi dalījās Ekonomikas diskusiju kluba biedrs Oļegs Pendzins.

Kāpēc Latvijā pārtikas cenas ir relatīvi augstākas nekā citās Eiropas Savienības valstīs? Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs TV24 izteica vairākus argumentus, kāpēc tas tā ir.

Pārtikas cenu kāpums ietekmējis gandrīz 80% Latvijas mājsaimniecību, aģentūru LETA informēja banka "Citadele", atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.

Decembrī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sāks saņemt no tirdzniecības ķēdēm zemo pārtikas groza produktu cenas, vēsta 360TV Ziņas.

Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo izdevumi kļuvuši būtiski lielāki. Un tikai mazāk nekā piektdaļa nejūt izmaiņas savos ikdienas izdevumos pārtikas produktiem, vēsta "Citadele".

Noslēgtais memorands pārtikas cenu samazināšanai īsti nedarbojas, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pārtikas cenas oktobrī pieaugušas par 5,6% kopš pagājušā gada oktobra un par 0,5% kopš septembra.

Latvijā gada inflācija šogad oktobrī varētu būt bijusi 4-4,1% apmērā, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,1%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

Aptaujājot rīdziniekus par to, kā viņi ekonomē laikā, kad viss kļūst arvien dārgāks, aktrise un humoriste Jolanda Suvorova Laumas Lapsas, Martas Kalniņas materiālā "Slaveni rīdzinieki kuļas, kā var" izdevumā "Privātā Dzīve" atklāj, ka bez meitas palīdzības nevarētu iztikt.

“Diemžēl jāsaka, ka nekāds būtisks cenu kritums nenotiek, lai gan, ja salīdzina cenas pret pagājušo gadu, tad šī gada beigās daudzām produktu grupām tās ir zemākas nekā bija pagājušajā gadā, cukuram utt., bet ir atkal tādas produktu grupas, kurām cena kāpusi ļoti daudz, piemēram, kafijai, kakao, dažiem piena produktiem – sviests, siers, tie ir kļuvuši dārgāki,” TV24 sacīja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

"Mani nebeidz pārsteigt, ka igauņi laikam ir izvēlējušies tādu īpatnēju stratēģiju cilvēku piesaistīšanai saviem veikaliem – Igaunijā, kas ir uz ziemeļiem, dārzeņi, kas ir zemo cenu grozā, ir lētāki nekā Latvijā un Lietuvā," TV24 sacīja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.