No šodienas mazumtirgotājiem ik dienu jāsniedz dati par pārtikas aktuālajām cenām

Pārtikas cenu salīdzināšanas rīku izstrādātāji no šodienas varēs saņemt datus no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), aģentūrai LETA pavēstīja statistikas pārvaldē.

Statistikas pārvaldē min, ka līdz šim brīdim CSP ir saņēmusi vienu pieteikumu no komersanta, kurš izteicis vēlmi saņemt datus cenu monitoringa rīka veidošanai - no SIA "Lēta pārtika".

Komersantiem, kuri plāno izstrādāt šādus rīkus un saņemt datus, ir jāsūta oficiāls pieprasījums CSP.

Statistikas pārvalde šodien sāks saņemt datus no lielākajiem pārtikas preču mazumtirgotājiem Latvijā - SIA "Rimi Latvia", SIA "Maxima Latvija" un SIA "Lidl Latvija", kalpojot kā starpposms cenu salīdzināšanas rīku izstrādē. Projekta mērķis ir sniegt iespēju patērētājiem salīdzināt cenas bieži lietotiem pārtikas produktiem, kas nepieciešami ikdienas uzturvielu uzņemšanai, un pieņemt informētus pirkuma lēmumus.

Šo jauno uzdevumu CSP pildīs atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Ministru kabineta noteikumos "Pārtikas preču cenu iesniegšanas noteikumi cenu izsekojamībai un monitoringam" paredzētajam.

CSP decembrī atbilstoši regulējumam sāks saņemt arī tā sauktos skeneru datus, lai nākotnē tos varētu iekļaut metodoloģijā patēriņa cenu izmaiņu salīdzināšanai.

Turpmāk CSP no mazumtirdzniecības tīkliem saņems divu veidu datus - no šā gada 1. decembra statistikas pārvalde ik dienu saņems operatīvos datus par pamata pārtikas preču sarakstā iekļautajām precēm. Tos veikalu tīkli sniegs CSP katru dienu līdz plkst. 8, izmantojot drošu datu apmaiņas kanālu, kā arī ne retāk kā reizi nedēļā CSP no mazumtirgotājiem saņems datus par iepriekšējās nedēļas elektroniskajiem darījumiem jeb skeneru datus, proti, pirmo reizi CSP datus saņem 8. decembrī par elektroniskajiem darījumiem nedēļā no 1. decembra līdz 7. decembrim. Arī tos sniegs, izmantojot drošu datu apmaiņas kanālu.

Mazumtirgotājiem katru dienu būs jāsniedz CSP dati par pamata pārtikas precēm - to nosaukumu, svītrkoda numuru, cenu, atlaides cenu un cenu lojalitātes klientiem, kā arī atlaides periodu. Tāpat būs jānorāda preces daudzums un mērvienība, tirgotāja nosaukums, veikala tips un adreses, kur prece pieejama. Papildus būs jāsniedz informācija par preces ražotāju un ražotājvalsti.

Dati katru dienu būs jāsniedz par baltmaizi, rupjmaizi, saldskābmaizi, pasterizēto pienu, sieru, biezpienu, sviestu, krējumu, jogurtu, kefīru, paniņām, sīpoliem, burkāniem, ķiplokiem, bietēm, tomātiem, gurķiem, galviņkāpostiem, ziedkāpostiem, lapu salātiem, ķirbjiem, kabačiem, kartupeļiem, āboliem, bumbieriem, zemenēm, dzērvenēm, brūklenēm, krūmmellenēm, jāņogām, upenēm, avenēm, cūkgaļu, malto cūkgaļu, mājputnu gaļu, malto mājputnu gaļu, liellopu gaļu, teļa gaļu, aitu gaļu, svaigām un atdzesētām jūras un saldūdens zivīm, kviešu miltiem, pilngraudu miltiem, griķiem, vistu olām, olīveļļu, rapšu eļļu, kā arī par saulespuķu eļļu.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka elektronisko darījumu jeb skeneru dati ļaus iegūt detalizētu informāciju par pirkumu apmēriem, vidējām cenām un iedzīvotāju patēriņa paradumiem. CSP šos datus izmantos statistikas nodrošināšanai - patēriņa cenu indeksu aprēķināšanai. Skeneru dati aptvers daudz plašāku produktu klāstu, nekā pašlaik izmantotā produktu izlases metode, ļaujot precīzāk atspoguļot cenu dinamiku, kas ir aktuāla lielākai sabiedrības daļai, kā arī ātrāk reaģētu uz mājsaimniecības izdevumu struktūras izmaiņām.

Lai šos datus iekļautu aprēķinos, tiks veikta visaptveroša analīze, nodefinējot apkopošanas formulu, datu integrēšanas līmeni, kā arī vairākus citus aspektus, lai aprēķini notiktu atbilstoši visām metodoloģijas un normatīvo aktu prasībām un ievērojot "Eurostat" noteikto procedūru.

"No tirgotājiem saņemtajiem skeneru datiem ir un būs konfidencialitātes statuss. CSP tos apstrādās un izmantos apkopotā veidā oficiālās statistikas veidošanas mērķiem," norāda CSP priekšnieks Raimonds Lapiņš.

Viņš atzīmē, ka, sākot saņemt skeneru datus, CSP varēs detalizētāk, ātrāk un regulārāk ieraudzīt, kā mainās iedzīvotāju patēriņa paradumi - ko pērk vairāk un ko mazāk. Savukārt šie dati noderēs uzņēmējdarbības nozarei tirgus analīzei un savu biznesa lēmumu pieņemšanai.

LETA jau vēstīja, ka 2025. gada 27. maijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Zaiga Liepiņa un citi partneri parakstīja memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.

Ekonomikas ministrijas izvirzītais mērķis bija panākt 20% samazinājumu nepieciešamākajām pārtikas preču grupām, kā arī panākt Latvijas pārtikas produktu īpatsvara pieaugumu veikalos.

Memorands paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara palielināšanu veikalos.

Tostarp zemo cenu pārtikas groza izveide paredz, ka desmit preču kategorijās katrā jānodrošina vismaz viens produkts ar zemāko cenu kategorijā un ar zināmu regularitāti produkti jāmaina pret citiem produktiem no tās pašas kategorijas. Zemo cenu pārtikas grozus lielākie tirgotāji ieviesa šogad jūnijā.

Savukārt šogad 12. augustā valdība nolēma, ka atsevišķiem mazumtirgotājiem būs jāiesniedz informācija CSP patēriņa cenu salīdzināšanai un pārtikas preču monitoringam.

Regulējums paredz pienākumu, pēc CSP pieprasījuma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, iesniegt datus CSP. Šis pienākums attiecas uz tiem pārtikas preču mazumtirgotājiem, kuru pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 400 miljonus eiro. Pārējiem pārtikas preču mazumtirgotājiem ir tiesības šos datus iesniegt CSP, taču tas nav noteikts kā pienākums.

"Firmas.lv" dati liecina, ka pagājušajā finanšu gadā vairāk nekā 400 miljonu eiro apgrozījums bija "Rimi Latvia" - 1,126 miljardi eiro, "Maxima Latvija" - 1,102 miljardi eiro un "Lidl Latvija" - 460,87 miljoni eiro.

Tāpat ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri, pēc CSP datiem, palielinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri - pieauga par 4,3%. Tostarp pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas mēneša laikā palielinājās par 0,5%, bet gada laikā - par 5,6%.