Pārtikas cenas

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada jūlijā, salīdzinot ar 2024. gada jūliju, pieaudzis par 3,8%. Kā samazināt pārtikas cenas? Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe un Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs TV24 atzina, ka nav jāizgudro jauns velosipēds – Eiropā pastāv un darbojas samazinātais PVN pārtikai. Latvijā par to tiek runāts gadiem, bet lēmums tā arī nav pieņemts.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur pārtikas cenas divu mēnešu laikā ir samazinājušās, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

“”Kāpēc te viss ir tik dārgs?" pēc veikala apmeklējuma Limbažos brīnījās mans vecākais bērns,” raksta “postimees.ee” žurnāliste. “Tā nebija vienīgā reize, kad, ceļojot pa Latvijas ziemeļiem, lai noskaidrotu, vai iepirkšanās pie mūsu dienvidu kaimiņiem ir kļuvusi izdevīgāka pēc PVN palielināšanas Igaunijā, mūs pārsteidza cenas.”

Atsākot regulārās valdības sēdes, Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa secinājusi, kā "pārtikas cenas Latvijā pamazām krītas," liecina Siliņas paziņojums sociālajā vietnē "X".

Latvijā tuvākajos mēnešos nav pamata prognozēt pārtikas cenu samazināšanos, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Pētījumu kompānija Kantar noskaidrojusi Latvijas iedzīvotāju viedokli par valdības ieviesto īpašo “zemo cenu grozu” lielveikalos, kura mērķis ir mazināt dzīves dārdzību. Aptaujas dati liecina, ka šo iniciatīvu lielveikalos pamanījuši teju 40% iedzīvotāju, taču vairākums tai nav pievērsuši uzmanību, vēsta 360TV Ziņas.

Vietējās produkcijas piedāvājuma samazinājuma dēļ, ko izraisījuši šā gada sliktie laikapstākļi, šogad varētu palielināties arī importa pārtikas cenas, ceturtdien raidījumā "Spried ar Delfi" pauda zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals uzskata, ka Igaunijā ir pārāk daudz mazumtirdzniecības telpu, kas savukārt ietekmē cenu noteikšanu un padara preces dārgas patērētājiem. Latvijā neviens politiķis gan neko tādu nav apgalvojis, taču nav palikusi nepamanīta tendence, ka augsto cenu dēļ pircēji spiesti ierobežot pirkumus.

Pasaules kafijas tirgū briest satricinājumi, kas var būtiski ietekmēt arī patērētājus Latvijā. ASV ir nolēmušas no 1. augusta piemērot 50% muitas tarifu visam Brazīlijas eksportam, kas izraisījis bažas gan tirgotāju, gan patērētāju vidū. Brazīlija kā pasaulē lielākā kafijas ražotājvalsts jau tagad izjūt spiedienu, un iespējams, ka šis lēmums vēl vairāk saasinās cenu kāpumu, vēsta "360TV Ziņas".

Stipro lietavu dēļ lauksaimnieki ir nobažījušies par ražu. Savukārt pircēji satraukušies par iespējamo cenu kāpumu veikalos. Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe TV24 paskaidroja, ka tas būs atkarīgs no produkta, jo Latvija ir maza un mēs neesam starp tiem, kas nosaka cenu pasaules līmenī.

Pārtikas cenas vidējā termiņā, visdrīzāk, turpinās mērenu pieaugumu, energoproduktu cenām nevajadzētu pieaugt, un inflācija kopumā šogad turpinās svārstīties 3-4% robežās, norāda banku ekonomisti, komentējot inflācijas datus par jūniju.

Iepriekš pārtikas cenu kāpumu sekmēja galvenokārt globālie faktori, bet patlaban Latvijā vērojams, ka cenu pieaugumā nozīmīgāku lomu sāk ieņemt iekšzemes faktori. Patērētāju pārtikas cenu pieaugums Latvijā pašlaik ir virs iepriekšējo gadu vidējā rādītāja, savukārt ražotāju pārtikas cenu gada kāpums ir pieticīgāks, interneta vietnē "makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Bessonovs un Ieva Opmane.

Šonedēļ lielās tirdzniecības ķēdes Latvijā sākušas piedāvāt lēto pārtikas produktu grozus. Tie komplektēti no apmēram 50 precēm, kas iekļautas maija beigās parakstītajā memorandā par pārtikas cenu samazināšanu, vēsta 360TV Ziņas.

Latvijā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad maijā, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmajās cenās samazinājies par 2% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Jau šobrīd lielākajos veikalu tīklos pieejami pirmie zemo cenu pārtikas produktu piedāvājumi, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrija (EM).

Pārtikas cenu salīdzināšanas rīks “letapartika.lv” rāda, ka vislētākie rīsi Latvijā nopērkami "Rimi" veikalos – 800 gramu rīsu iepakojums maksā 1,19 eiro. Pirmajā acumirklī tiešām izskatās lēti. Tas, ko šīs cenu salīdzināšanas rīks gan nerāda, – Igaunijas "Rimi" to pašu rīsu paciņu tirgo trīsreiz lētāk – par 0,39 eiro, konstatējis Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kurš par to raksta interneta vietnē "makroekonomika.lv". Arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzskata, ka "Latvijas problēma ir pārtikas cenas, sektorā pietrūkst konkurences".

Memorands par pārtikas cenu samazināšanu veikalos varētu sākt atspoguļoties šī mēneša laikā, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Latvijā ir izteikti dārgākas cenas nekā pārējās Baltijas valstīs tieši pārtikas preču zemo cenu segmentā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijā pārtikas tirdzniecības nozarē acīmredzot ir tirgus līderi, kas nav gatavi iesaistīties konkurences cīņā, un nosaka augstās pārtikas cenas, otrdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Pārtikas cenu inflāciju varētu risināt ar konkurences veicināšanas instrumentiem, ceturtdien, tiekoties ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Ievu Šmiti, teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.