Lauksaimniecībai nepiemērotie laika apstākļi Latvijā un situācija pasaulē dod iespējas Latvijas pārvaldes aparātam taisnoties par pārtikas preču straujo sadārdzinājumu, taču simti tūkstoši valsts kalpotāju gaida no valsts vairāk par gudriem vārdiem - gaida un prasa algu pielikumus.
Lai cīnītos pret pārtikas cenu kāpumu, Zviedrijā uz laiku tiks par pusi samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pārtikas produktiem - no pašreizējiem 12% līdz 6%, ceturtdien paziņoja valdība.
Kā valsts patriots, kurā esmu dzimis, audzis un kurā aug un skolojas mani bērni, es vēlos lepoties ar savu valsti Latviju. Līdzīgu lepnumu vēlas izjust ikviens, kas šai zemei jūtas piederīgs. Lepnuma sajūtu vairo veiksmes stāsti, vai tie būtu ekonomiski, politiski vai arī ar sportu, kultūru saistīti. Tomēr svarīgs faktors ir arī drošība – kā valsts aizsargā savu cilvēku pamattiesības, kā tā rūpējas par iedzīvotāju ikdienu.
Gada inflācija eirozonā augustā pieaugusi līdz 2,1% salīdzinājumā ar 2% jūlijā, liecina otrdien publiskotais Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" ātrais novērtējums.
"Mani pārsteidz, ka ik pa laikam cilvēki aizbrauc uz Lietuvu, nofotografē tur kādu produktu, un tad atrod to pašu produktu Latvijas veikalos. Cenu atšķirība dažreiz ir tik nesamērīga, ka nav saprotams, kā tas ir iespējams," TV24 raidījumā saka mācītājs Imants Kalniņš.
Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada jūlijā, salīdzinot ar 2024. gada jūliju, pieaudzis par 3,8%. Kā samazināt pārtikas cenas? Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe un Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs TV24 atzina, ka nav jāizgudro jauns velosipēds – Eiropā pastāv un darbojas samazinātais PVN pārtikai. Latvijā par to tiek runāts gadiem, bet lēmums tā arī nav pieņemts.
“”Kāpēc te viss ir tik dārgs?" pēc veikala apmeklējuma Limbažos brīnījās mans vecākais bērns,” raksta “postimees.ee” žurnāliste. “Tā nebija vienīgā reize, kad, ceļojot pa Latvijas ziemeļiem, lai noskaidrotu, vai iepirkšanās pie mūsu dienvidu kaimiņiem ir kļuvusi izdevīgāka pēc PVN palielināšanas Igaunijā, mūs pārsteidza cenas.”
Atsākot regulārās valdības sēdes, Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa secinājusi, kā "pārtikas cenas Latvijā pamazām krītas," liecina Siliņas paziņojums sociālajā vietnē "X".
Latvijā tuvākajos mēnešos nav pamata prognozēt pārtikas cenu samazināšanos, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.
Pētījumu kompānija Kantar noskaidrojusi Latvijas iedzīvotāju viedokli par valdības ieviesto īpašo “zemo cenu grozu” lielveikalos, kura mērķis ir mazināt dzīves dārdzību. Aptaujas dati liecina, ka šo iniciatīvu lielveikalos pamanījuši teju 40% iedzīvotāju, taču vairākums tai nav pievērsuši uzmanību, vēsta 360TV Ziņas.
Vietējās produkcijas piedāvājuma samazinājuma dēļ, ko izraisījuši šā gada sliktie laikapstākļi, šogad varētu palielināties arī importa pārtikas cenas, ceturtdien raidījumā "Spried ar Delfi" pauda zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).
Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals uzskata, ka Igaunijā ir pārāk daudz mazumtirdzniecības telpu, kas savukārt ietekmē cenu noteikšanu un padara preces dārgas patērētājiem. Latvijā neviens politiķis gan neko tādu nav apgalvojis, taču nav palikusi nepamanīta tendence, ka augsto cenu dēļ pircēji spiesti ierobežot pirkumus.
Pasaules kafijas tirgū briest satricinājumi, kas var būtiski ietekmēt arī patērētājus Latvijā. ASV ir nolēmušas no 1. augusta piemērot 50% muitas tarifu visam Brazīlijas eksportam, kas izraisījis bažas gan tirgotāju, gan patērētāju vidū. Brazīlija kā pasaulē lielākā kafijas ražotājvalsts jau tagad izjūt spiedienu, un iespējams, ka šis lēmums vēl vairāk saasinās cenu kāpumu, vēsta "360TV Ziņas".
Stipro lietavu dēļ lauksaimnieki ir nobažījušies par ražu. Savukārt pircēji satraukušies par iespējamo cenu kāpumu veikalos. Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe TV24 paskaidroja, ka tas būs atkarīgs no produkta, jo Latvija ir maza un mēs neesam starp tiem, kas nosaka cenu pasaules līmenī.
Pārtikas cenas vidējā termiņā, visdrīzāk, turpinās mērenu pieaugumu, energoproduktu cenām nevajadzētu pieaugt, un inflācija kopumā šogad turpinās svārstīties 3-4% robežās, norāda banku ekonomisti, komentējot inflācijas datus par jūniju.
Iepriekš pārtikas cenu kāpumu sekmēja galvenokārt globālie faktori, bet patlaban Latvijā vērojams, ka cenu pieaugumā nozīmīgāku lomu sāk ieņemt iekšzemes faktori. Patērētāju pārtikas cenu pieaugums Latvijā pašlaik ir virs iepriekšējo gadu vidējā rādītāja, savukārt ražotāju pārtikas cenu gada kāpums ir pieticīgāks, interneta vietnē "makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Bessonovs un Ieva Opmane.
Šonedēļ lielās tirdzniecības ķēdes Latvijā sākušas piedāvāt lēto pārtikas produktu grozus. Tie komplektēti no apmēram 50 precēm, kas iekļautas maija beigās parakstītajā memorandā par pārtikas cenu samazināšanu, vēsta 360TV Ziņas.
Latvijā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad maijā, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmajās cenās samazinājies par 2% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.