Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu valsts lielāko pārtikas veikalos kopš 90.gadu vidus. Vidējās cenas aprēķina atbilstoši mazumtirdzniecības uzņēmumu cenu zīmēs norādītām, nerēķinot akciju cenas.
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos kopš 90.gadu vidus. Aprēķinot vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītais cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas.
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos kopš 90.gadu vidus. Aprēķinot vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītais cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas.
Pārtikas cenas gada laikā gandrīz nav mainījušās (+0,8%), jau trešo mēnesi pēc kārtas pārtikas gada inflācija ir zem 1%. Taču ir lielas atšķirības dažādās pārtikas groza daļās, kas ilustrē pamatproduktu un luksusa patēriņa atšķirīgo stāstu, skaidro "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš.
Tendence mazumtirgotājiem piemērot vidēji lielāku uzcenojumu Latvijā ražotai pārtikai nav sistemātiska un regulāra, aģentūrai LETA pauda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (P).
Latvijā pārtikas cenām vajadzētu saglabāties pašreizējā līmenī, ja vien nenotiks kādi satricinājumi, intervijā aģentūrai LETA atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.
Pagājuši 20 gadi kopš Lieldienām, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bet par piecīti latos tobrīd varēja nopirkt tieši to pašu, par ko vakar nācās samaksāt 17,14 eiro.
Kā liecina jauns vides zinātnieku un Eiropas Centrālās bankas pētījums, līdz ar klimata pārmaiņām paaugstināsies ne tikai planētas temperatūra, bet arī pārtikas cenas un kopējā inflācija.
Pārtikas cenas tuvākajā laikā varētu saglabāties esošajā līmenī, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe.
“Viena no pēdējā laika lielākajām dīvainībām, kas dzirdēta, ir priekšlikumi Pārtikas aprites uzraudzības likuma grozījumiem,” vēsta kāds tirgotājs no laukiem, piebilstot, ka ideja pie pārtikas preču cenu zīmēm veikalos obligātā kārtā likt klāt to valstu karodziņus, kur attiecīgā prece, produkts ražots, esot nonsenss, ziņo raidījums "Bez Tabu".
Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauž aptaujātie uzņēmumi.
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos kopš 90.gadu vidus. Aprēķinot vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītais cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas.
Lētāku preču cenas procentuāli ir pieaugušas vairāk nekā dārgo preču cenas, tāpēc mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, kas parasti pērk lētākas preces, piedzīvojušas augstāku pārtikas cenu inflāciju nekā turīgās mājsaimniecības, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Dans Štaermans un Boriss Siliverstovs.
Inflācijai samazinoties, mājsaimniecību izaicinājumi aizvien saglabājas, taču situācija vairs nav tik slikta kā pērngad, kad vien reto pārtikas produktu par nopelnīto algu varēja nopirkt vairāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar inflācijas mazināšanos, bet atsevišķās preču grupās pat cenas samazināšanos un vienlaikus notiekošo algu kāpumu situācija ir ievērojami uzlabojusies. Vēl pozitīva ziņa ir tā, ka, raugoties ilgtermiņā, strādājošā iespējas attiecībā uz pārtikas preču iegādi kopumā ir būtiski pieaugušas.
Pārtikas produktu cenu kāpums tradicionāli ir bijis viens no Latvijas inflācijas dzinējspēkiem. Tagad pārtikas ražotājiem tāpat kā citām tautsaimniecības nozarēm zināmu atelpu ir radījis enerģētisko resursu cenu kritums, tomēr no uzņēmumu pārstāvju teiktā var spriest, ka tas neveicinās masveida pārtikas cenu kritumu, jo paralēli vienu izmaksu kritumam ir tādas, kas palielinās.
Nākamajai valdībai būtu jāturpina darbs ar pārmērīgi lielajiem pārtikas cenu piecenojumiem veikalos, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Irbe.
Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar gada pirmajiem trim mēnešiem, cenas samazinājušās 70% izvēlēto pārtikas produktu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs, komentējot jaunāko asociācijas apkopoto statistiku par pārtikas cenām Latvijas mazumtirdzniecības tīklos.
Igaunija joprojām tiek uzskatīta par vienu no visdārgākajām Baltijas valstīm. “Neatkarīgā” nolēma pārbaudīt, vai tas atbilst patiesībai. Atklājās, ka atsevišķām pārtikas preču grupām cenas ir ievērojami zemākas nekā Latvijā.