Lai noskaidrotu, kurā no piecām veikalu ķēdēm pirmssvētku laikā 28 produktu grozs ir nopērkams par viszemāko cenu, tika veikts cenu pētījums Rīgā un Daugavpilī. Pētījumā secināts, ka var ietaupīt līdz pat 16 eiro. Lētākais grozs pieejams "Lidl" veikalos, savukārt dārgākais - "Mego", noskaidroja tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext”.
Ekonomikas ministrija strādās, lai pārtikas cenu salīdzināšanas rīkā datus iesniegtu ne tikai trīs lielākie mazumtirgotāji, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Ekonomikas ministrija strādās, lai pārtikas cenu salīdzināšanas rīkā datus iesniegtu ne tikai trīs lielākie mazumtirgotāji, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
10. decembrī Ekonomikas ministrijā (EM) norisinājās tikšanās ar Rīgas Biznesa skolas studentiem, kuri EM pārstāvjiem prezentēja ideju par platformu pārtikas iegādei - “Zaļais grozs”. Platforma būtu paredzēta vietējiem zemniekiem, kuri tajā varētu izvietot savu produkciju, tādējādi veidojot īsāku starpnieku ceļu no ražotāja līdz klientam. Tas dotu iespēju piedāvāt pārtikas produktus par iedzīvotājiem pieejamākām cenām. Platforma piedāvātu iespējas arī mazumtirdzniecības veikaliem, kas tajā varētu izvietot produktus, kam derīguma termiņš tuvojas beigām, vēstīts Ekonomikas ministrijas mājaslapā.
Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0,3%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada novembri - pieauga par 3,8%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus tiks noteikta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 12% apmērā, paredz Saeimas pieņemtie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā.
Krievijā pārtikas cenas strauji pieaug, liekot iedzīvotājiem arvien vairāk iepirkties tā sauktajos nabadzīgo veikalos — veikalos, kas paredzēti trūcīgajiem. Karš Ukrainā un starptautiskās sankcijas ir izraisījušas strauju ienākumu kritumu, un tagad pat vidusšķira nevar atļauties daudzveidīgu uzturu, vēsta "Prozoro".
Pārtikas cenu salīdzināšanas rīku izstrādātāji no šodienas varēs saņemt datus no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), aģentūrai LETA pavēstīja statistikas pārvaldē.
Vai “strādā” valdības pārstāvju un uzņēmēju maijā parakstītais memorands par pārtikas cenām? Vai mūsu sajūtas par cenām atbilst statistikas skaitļiem? Kāda ir pārtikas cenu situācija Latvijā, salīdzinot ar Baltijas kaimiņvalstīm?
“Acīmredzot mūsu tirgū konkurence nav tik sīva, kādai tai vajadzētu būt,” TV24 raidījumā “Naudas cena” atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi veic pētījumu divās Latvijas pilsētās – Rīgā un Daugavpilī -, lai noskaidrotu, kurā no piecām veikalu ķēdēm 28 produktu grozs ir nopērkams par viszemāko cenu. Šomēnes produktu grozs par zemāko cenu nopērkams “Lidl”, bet, iegādājoties “Mego” šos pašus produktus, klients maksās par 20 eiro vairāk. Šāda tendence ir novērota jau otro mēnesi pēc kārtas.
Represiju draudu dēļ Krieviju pametušo žurnālistu pētījums par pārtikas cenām Eiropā un ASV liecina, ka Latvijā cenas vienmēr var būt zemākas, taču par to atbilstības līmeni uz kopējā pasaules cenu fona nav iemesla satraukumam.
Runājot par straujo pārtikas cenu pieaugumu, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste TV24 raidījumā “Naudas cena” atzīst: “Tas ir kaut kas īpatnējs mūsu Baltijas tirgū, jo pārtikas cenas mums ir pieaugušas straujāk nekā citur.”
Latvijā pārtikas preču cenas zemo cenu kategorijā kopš maija, kad tika noslēgts memorands pārtikas cenu samazināšanai, ir sarukušas par 0,8%, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Kāpēc Latvijā pārtikas cenas ir relatīvi augstākas nekā citās Eiropas Savienības valstīs? Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs TV24 izteica vairākus argumentus, kāpēc tas tā ir.
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo izdevumi kļuvuši būtiski lielāki. Un tikai mazāk nekā piektdaļa nejūt izmaiņas savos ikdienas izdevumos pārtikas produktiem, vēsta "Citadele".