Pārtikas cenas

Ilgstoši politiķi aktualizē jautājumu par pārtikas cenu kāpumu. Pašlaik plānots ieviest dažādus regulējumus un ierobežojumus, kas sadārdzinās tirdzniecības procesu un gala rezultātā pieaudzēs cenas slēptā formā, vienlaikus pa ceļam iznīcinot mazos tirgotājus, kuriem dažādu administratīvu šķēršļu ieviešana ir dārgāka un sarežģītāka. “Latiņa, kurai globālais tirgotājs var pārkāpt ar vienu soli, mazajam prasa milzīgu piepūli. Kā man augstlēkšanā ar savu 1,69 nesacensties ar manu draugu Vili, kuram augums 1,96.”, salīdzina LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Latvijā pārtikas cenu samazinājumu mazumtirdzniecībā varētu panākt arī vienošanās ceļā ar tirgotājiem, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Karš Ukrainā ir viens no faktoriem, kas būtiski ietekmējis inflāciju un pārtikas cenas Eiropā. Arī pie mums, Latvijā. Pēdējo piecu mēnešu laikā Latvijā inflācija dubultojusies un bijusi augstāka par gaidīto – no 2,1% pērn oktobrī līdz 3,5% šogad martā. Tā liecina Latvijas Bankas aprēķini. Tas ietekmējis arī pārtikas cenas veikalu plauktos – tās pagājušajā mēnesī atkal kāpušas. Vairāk skaidro 360 Ziņas.

Sagaidāms, ka pārtikas cenu pieaugums, saglabājoties augstām pārtikas izejvielu cenām pasaulē, turpināsies visa gada garumā, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Ieva Opmane un Andrejs Bessonovs.

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs aktualizējis jautājumu par gaļas cenām Latvijas veikalos, atklājot, kādai gaļai tuvāko mēnešu laikā gaidāms cenu kāpums.

Vainīgais vienmēr ir jāatrod, un šobrīd tas ir veiksmīgi izdevies, jo visi ir atraduši, ka pārtikas cenu jautājumā vainīgs ir tirgotājs. Tomēr šajā jautājumā neiedziļinās pēc būtības, un tādēļ ir sajūta, ka īstenībā nekādi cenu pazeminājumi nevienu neinteresē, intervijā aģentūrai LETA atzīst SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine. Savukārt pēc izcelsmes valsts norāžu ieviešanas cenu zīmēs papildu pieprasījums pēc Latvijas precēm neesot novērots, bet papildu kontroles gan.

Latviešu blogere vietnē "TikTok" neslēpa savu sašutumu, ieraugot, cik lielveikalā "Rimi" maksā saldējumi.

Latvijā saistībā ar pārtikas cenu kāpumu no valdības puses ir nepieciešama krietni lielāka uzmanība attiecībā uz konkurences stiprināšanu, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Cik patiesas ir runas par to, ka tagad Lietuvā cenas pārtikai kļuvušas augstākas un lietuvieši brauc pie mums iepirkties, bet viszemākās cenas tagad esot Igaunijā? Veicām pētījumu – izanalizējām visās trijās valstīs strādājošo veikalu tīklu informāciju, kura bija publiski pieejama un atbilstošam pārtikas sortimentam salīdzināma. Cenu uzraugiem ir par ko padomāt.

TV24 raidījumā “Uz līnijas” Latvijas iedzīvotāji neslēpa sašutumu par pārtikas cenām, kas, liekas, aug ar katru dienu.

Pārtikas ražotāji veikalniekiem iesnieguši vairākus desmitus lūgumu palielināt produktu cenas. Lai arī cenu maiņa tirdzniecībā ir ierasta prakse, šobrīd to kāpums rada bažas iedzīvotājiem, kuri jau tā par pārtiku ikdienā maksā prāvas summas, vēsta 360TV Ziņas.

Zemākie tiešmaksājumi Eiropā lauksaimniekiem, augstās elektroenerģijas un darbaspēka izmaksas, kā arī ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir galvenie iemesli, kāpēc Latvijas zemniekiem ir sarežģīti izturēt cenu konkurenci ar importa pārtikas produktiem mazumtirdzniecības tīklos, norāda biedrība “Zemnieku saeima”.

Pārtikas cenas Lietuvā, salīdzinot ar 2020. gadu, jau ir palielinājušās par aptuveni 50%. Reaģējot uz šo situāciju, valdība sākusi Pārtikas padomes izveidi, lai ierobežotu cenu pieaugumu un nodrošinātu patērētāju intereses, vēsta Lietuvas interneta medijs "respublika.lt".

Konkurences padome (KP) 2025.gada sākumā veiktajā kafijas cenu ekspress izpētē secinājusi, ka cenas būtiski atšķiras dažādos veikalu tīklos, aģentūru LETA informēja KP pārstāvji.

Jautājums par pārtikas cenām ir svarīgs visiem, sabiedrībai kopumā un katram, kas maksā veikalā par pirkumiem, aģentūrai LETA intervijā sacīja mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Pārtikas preču cenas Latvijā 2024.gadā kļuva par vienu no apspriestākajiem tematiem. Jau divus iepriekšējos gadus pārtikas cenu pieaugums Latvijā bija satraucošs - 2022.gadā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas pieauga par 29%, bet 2023.gadā vēl par 2,7%. Diemžēl cerības, ka 2024.gadā cenas stabilizēsies vai pat samazināsies, nepiepildījās, neraugoties uz pasaules tirgus tendencēm, vēsta ziņu aģentūra LETA.

"Neesmu iedziļinājies visās detaļās, bet saprotu, ka ir doma uzpasēt mazumtirgotājus, viņu cenas kontrolēt... Kurš to darīs? Tas nozīmē, ka ir atkal jārada institūcija vai esošajā institūcijā jāpieņem darbā kādi cilvēki, kuri valsts interesēs monitorēs cenas! Citiem vārdiem, ko tas nozīmē? Atkal radīt birokrātiju!” TV24 raidījumā "Kārtības rullis” komentēja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, kurš kopā ar politologu, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts” līdzdibinātāju Filipu Rajevski, sabiedrisko attiecību kompānijas "Titava laboratorija” vadītāju Danu Titavu un reklāmas speciālistu Ēriku Stendzenieku pārsprieda, kāda varētu būt Latvijas politika 2025. gadā.

Eurostat dati liecina, ka jau 15 gadus bezalkoholiskie dzērieni Latvijā sistemātiski ir par 10–30 % dārgāki nekā Lietuvā un Igaunijā, uzsver Latvijas bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Piemēram, tā pati importētā maltā kafija un kafijas pupiņas Latvijā maksā par 10-40 % dārgāk nekā Igaunijā.

Valdība otrdien atlika likumprojekta skatīšanu vienlīdzīgas konkurences veicināšanai pārtikas preču mazumtirdzniecībā.

Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos – 31 % Latvijā, 33 % Igaunijā un 26 % Lietuvā atklāj, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas pirkumu kā līdz šim, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.