Pārtikas cenas

Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals uzskata, ka Igaunijā ir pārāk daudz mazumtirdzniecības telpu, kas savukārt ietekmē cenu noteikšanu un padara preces dārgas patērētājiem. Latvijā neviens politiķis gan neko tādu nav apgalvojis, taču nav palikusi nepamanīta tendence, ka augsto cenu dēļ pircēji spiesti ierobežot pirkumus.

Pasaules kafijas tirgū briest satricinājumi, kas var būtiski ietekmēt arī patērētājus Latvijā. ASV ir nolēmušas no 1. augusta piemērot 50% muitas tarifu visam Brazīlijas eksportam, kas izraisījis bažas gan tirgotāju, gan patērētāju vidū. Brazīlija kā pasaulē lielākā kafijas ražotājvalsts jau tagad izjūt spiedienu, un iespējams, ka šis lēmums vēl vairāk saasinās cenu kāpumu, vēsta "360TV Ziņas".

Stipro lietavu dēļ lauksaimnieki ir nobažījušies par ražu. Savukārt pircēji satraukušies par iespējamo cenu kāpumu veikalos. Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe TV24 paskaidroja, ka tas būs atkarīgs no produkta, jo Latvija ir maza un mēs neesam starp tiem, kas nosaka cenu pasaules līmenī.

Pārtikas cenas vidējā termiņā, visdrīzāk, turpinās mērenu pieaugumu, energoproduktu cenām nevajadzētu pieaugt, un inflācija kopumā šogad turpinās svārstīties 3-4% robežās, norāda banku ekonomisti, komentējot inflācijas datus par jūniju.

Iepriekš pārtikas cenu kāpumu sekmēja galvenokārt globālie faktori, bet patlaban Latvijā vērojams, ka cenu pieaugumā nozīmīgāku lomu sāk ieņemt iekšzemes faktori. Patērētāju pārtikas cenu pieaugums Latvijā pašlaik ir virs iepriekšējo gadu vidējā rādītāja, savukārt ražotāju pārtikas cenu gada kāpums ir pieticīgāks, interneta vietnē "makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Bessonovs un Ieva Opmane.

Šonedēļ lielās tirdzniecības ķēdes Latvijā sākušas piedāvāt lēto pārtikas produktu grozus. Tie komplektēti no apmēram 50 precēm, kas iekļautas maija beigās parakstītajā memorandā par pārtikas cenu samazināšanu, vēsta 360TV Ziņas.

Latvijā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad maijā, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmajās cenās samazinājies par 2% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Jau šobrīd lielākajos veikalu tīklos pieejami pirmie zemo cenu pārtikas produktu piedāvājumi, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrija (EM).

Pārtikas cenu salīdzināšanas rīks “letapartika.lv” rāda, ka vislētākie rīsi Latvijā nopērkami "Rimi" veikalos – 800 gramu rīsu iepakojums maksā 1,19 eiro. Pirmajā acumirklī tiešām izskatās lēti. Tas, ko šīs cenu salīdzināšanas rīks gan nerāda, – Igaunijas "Rimi" to pašu rīsu paciņu tirgo trīsreiz lētāk – par 0,39 eiro, konstatējis Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kurš par to raksta interneta vietnē "makroekonomika.lv". Arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzskata, ka "Latvijas problēma ir pārtikas cenas, sektorā pietrūkst konkurences".

Memorands par pārtikas cenu samazināšanu veikalos varētu sākt atspoguļoties šī mēneša laikā, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Latvijā ir izteikti dārgākas cenas nekā pārējās Baltijas valstīs tieši pārtikas preču zemo cenu segmentā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijā pārtikas tirdzniecības nozarē acīmredzot ir tirgus līderi, kas nav gatavi iesaistīties konkurences cīņā, un nosaka augstās pārtikas cenas, otrdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Pārtikas cenu inflāciju varētu risināt ar konkurences veicināšanas instrumentiem, ceturtdien, tiekoties ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Ievu Šmiti, teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Ekonomikas ministrs un pārtikas tirgotāji parakstījuši memorandu par pārtikas cenu samazināšanu. Tirgotāji ir apņēmušies cenas samazināt paši, lai pār viņu galvām nenāktu negodīgas konkurences apkarošanas likuma bardzība.

Pārtikas cenu samazinājums reālās cenās varētu atspoguļoties divu nedēļu laikā, otrdien memoranda par pārtikas cenu samazināšanu parakstīšanas pasākumā sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Lai veicinātu pamata pārtikas preču pieejamību, palielinātu vietējās izcelsmes preču sortimentu un uzlabotu sadarbību starp mazumtirgotājiem un ražotājiem tika parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu.

Kamēr pēc ilgstošajām lietavām dabā viss ir sulīgi zaļš, zemnieku sirdīs mājo bažas. Pēdējo dienu spēcīgās lietusgāzes varētu atsaukties pircēju naudas makos jau rudenī. Ir applūduši kartupeļu lauki, un zemnieki ar satraukumu lūkojas nākotnē, jo mitrais laiks pamatīgi kavē kartupeļu attīstību un rada augstu puves risku. Diemžēl tas varētu nozīmēt, ka šogad kartupeļi veikalos kļūs dārgāki.

Latvijas iedzīvotājiem cenu slogs pārtikai ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā un tas ir jāsamazina pēc iespējas ātrāk, trešdien, 21.maijā, sprieda Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Sēdes dalībnieki diskutēja par inflācijas pieaugumu un pārtikas cenu kāpuma iespaidu uz to.

Augstās pārtikas cenas pēdējā laikā ir kļuvušas par sāpīgu tēmu daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Inflācijas rādītāji pārtikai un ekonomistu prognozes par cenu kāpumu nākotnē daudziem liek saraukt pieri. Taču pagājušajā nedēļā parādījās cerība ar ekonomikas ministra Viktora Valaiņa paziņojumu par to, ka vienošanās ar tirgotājiem par pārtikas cenu samazināšanu ir teju panākta un drīzumā tiks parakstīts memorands. Bet ko tad īsti paredz šis ilgi gaidītais dokuments? Vairāk stāsta 360TV Ziņas.

Šonedēļ varētu parakstīt vienošanos ar tirgotājiem, lai piebremzētu pārtikas cenu kāpumu - tā paziņojis ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, patēriņa cenas Latvijā turpina pieaugt, gada laikā palielinoties par teju četriem procentiem, vēsta "360TV Ziņas".