Partijas

Valsts finansējums politiskajām partijām nākamgad pieaugt nedrīkst un tiks iesaldēts, tviterī paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ejot gar garāžu, pusnaktī varot dzirdēt, kā rūsa ēd automašīnas apakšu; tāpat šobrīd, ejot gar partiju birojiem, var dzirdēt tādu kā čabēšanu. Politiskās aprindas sāk gudrot, kā pareizāk organizēt pašvaldību vēlēšanas. Tās gan ir vēl tālu – notiks ne vēlāk kā nākamā gada 7. jūnijā –, taču stress jau sāk kļūt dzirdams. Sākusies manevrēšana, ostīšanās, kam ar ko taisīt koalīcijas, notiek intensīva svaigu asiņu meklēšana partiju sarakstu ailēm. Patiesi viedi par šīm lietām domāt laikus.

KNAB šonedēļ publicējis stratēģiskās analīzes ziņojumu par “Valsts budžeta finansējumu saņemošo politisko organizāciju gada pārskatiem”. Šajā ziņojumā izvērtēts, kā politiskās partijas tērējušas saņemto naudu. Īpaši laikā, kad, kā norāda KNAB, vairākkārt pieauga šo partiju valsts budžeta finansējums – “Vienotībai” desmit reizes. Nacionālajai apvienībai, Zaļo un zemnieku savienībai, kā arī “Attīstībai/Par!” – astoņas reizes.

Nacionālā apvienība (NA) jūnijā saglabājusi līderpozīcijas partiju reitingā pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, reitings pieaudzis "Jaunajai vienotībai" (JV), bet partija "Saskaņa" reitingos joprojām ieņem trešo vietu.

Partijas un partiju apvienības nav pietiekami atklātas par savu darbību, deputātu kandidātiem, kā arī valsts budžeta finansējuma apjomu un organizācijas kopējā finansējuma izlietojumu, secinājusi biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna").

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nākamnedēļ uz konsultācijām aicina visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas, šodien preses konferencē pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības demisijas raksta saņemšanas pauda prezidents.

Valsts piešķirtā nauda partijām šogad būs seši miljoni eiro. Tos sadalīs 15 partijas. Vislielākais finansējums ir partijai "Jaunā vienotība" – turpat viens miljons eiro, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn partijām un personām administratīvo pārkāpumu lietās kopumā piemērojis 25 120 eiro sodus un licis valsts budžetā atmaksāt 220 159 eiro, liecina KNAB darbības pārskats.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina partijas līdz 31.decembrim norēķināties ar preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem par iegādēm, kuras veiktas līdz 2019.gada 31.decembrim, aģentūru LETA informēja KNAB.

Satversmes tiesa (ST) par atbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas nosaka valsts finansējuma apjomu par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldības domes vēlēšanās.

Topošās koalīcijas partiju vidū visvairāk finanšu līdzekļu oktobrī notikušajām 14.Saeimas vēlēšanām tērējis politiskais spēks "Apvienotais saraksts" (AS), liecina partiju darbības pārskati par vēlēšanām.

Topošās koalīcijas partneri tuvākajās divās nedēļās turpinās diskusijas par atbildības jomas dalījumu vides jomā, aģentūrai LETA pastāstīja "Jaunās vienotības" (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

Šonedēļ ir turpinājušās jaunas valdības izveides sarunas, kurās pagaidām nav tikts pāri ļoti svarīgajam jautājumam, no cik politiskajiem spēkiem tā sastāvēs – no trim vai no četriem.

"Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) kā rīcībspējīgu valdības modeli redz tikai trīs partiju koalīciju ar "Jauno vienotību" (JV), šodien pēc AS un NA pārstāvju tikšanās apliecināja abu partiju politiķi.

Valsts prezidents Egila Levita šodien Rīgas pilī tiksies ar visiem 14.Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem. Pēc prezidenta paustā, tikšanās mērķis ir pārrunāt redzējumu par nākamās valdības uzdevumiem.

Pēdējos četros mēnešos pirms 14.Saeimas vēlēšanām lielākā publicitāte masu medijos bijusi valdību veidojošās koalīcijas partijām, no opozīcijā esošajām partijām visbiežāk pieminētas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Saskaņa", bet no Saeimā nepārstāvētajiem politiskajiem spēkiem - "Apvienotais saraksts" (AS), liecina aģentūras LETA mediju monitoringa analīze.

Latvijas specdienesti un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izvairīgi komentē ASV izlūkdienestu izvērtējumu par to, ka Krievija ietekmes pastiprināšanai ārzemju partijām un kandidātiem vairāk nekā 20 valstīs slepus piešķīrusi vismaz 300 miljonus dolāru.

Partiju programmu ieceres attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu saskan ar Eiropas Savienības (ES) politiku, taču šādi solījumi nav vērtējami viennozīmīgi no to ekonomiskās ietekmes viedokļa, norāda auditorkompānijas "Ernst&Young" ("EY") pārstāvji.

Vairākums jeb 57% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka medijos atspoguļotajiem partiju popularitātes reitingiem uzticēties nevar, liecina pētījumu centra SKDS direktora Arņa Kaktiņa publiskotie aptaujas dati.

Šīs būs otrās Saeimas vēlēšanas, kurās ir spēkā dalības ierobežojumi partijām. Kandidātu sarakstu drīkst iesniegt partijas vai partiju apvienības, kurās ir vismaz 500 biedru, turklāt partijai jābūt dibinātai ne vēlāk kā gadu līdz vēlēšanām.