Partijas

Bijušajam Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētājam, tagadējam Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes loceklim Gatim Eglītim, kurš pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plāno startēt 15. Saeimas vēlēšanās, JKP pārmet līdzekļu izšķērdēšanu.

Gadumijas sagaidīšanas tradīcijās latviešiem raksturīga laimes liešana, kas pēc būtības ir tā pati zīlēšana kafijas biezumos. Pamēģināsim kaut ko līdzīgu izdarīt ar Latvijas politiskās nākotnes prognozēšanu. Kas mūs gaida 2026. gadā? Pareizāk sakot, kas mainīsies pēc 3. oktobrī paredzētajām 15. Saeimas vēlēšanām?

Valdību veidojošo partiju Saeimas frakciju vadītājiem ir atšķirīgi viedokļi par iespējamu valsts finansējuma samazināšanu partijām taupības nolūkos.

No 2030.gada startēšanai Saeimas vēlēšanās partijām vajadzēs lielāku biedru skaitu, savukārt virkne izmaiņu attieksies jau uz nākamgad gaidāmajām vēlēšanām, tostarp iepriekšējā balsošana notiks visos iecirkņos un piecas dienas, nevis trīs, kā arī kandidātu sarakstus varēs iesniegt ilgāku laika periodu, paredz ceturtdien galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā.

Pašlaik Rīgā populārākās partijas ir "Latvijas pirmajā vietā" (LPV), "Progresīvie" un Nacionālā apvienība (NA), liecina pētījumu centra SKDS marta beigās un aprīļa sākumā veiktā aptauja, kas tapusi pēc Latvijas Sabiedriskā medija pasūtījuma.

Skatot grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā otrajam lasījumam, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien atbalstīja deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikumu paaugstināt partijas biedru skaitu dalībai Saeimas vēlēšanās.

Martā augstākie reitingi Saeimas vēlēšanās bijuši partijām "Latvija pirmajā vietā (LPV), Nacionālā apvienība (NA) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), liecina SIA "Latvijas fakti" veiktā aptauja.

Tieslietu ministrija (TM) norāda uz grūtībām pārbaudīt politisko partiju biedru skaitu, kā arī uz pārlieku ilgu partiju likvidācijas procesu.

Kopumā 12 aktīvām partijām ir parādsaistības par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pieņemtajiem lēmumiem par administratīvajiem naudas sodiem un finanšu līdzekļu atmaksu valsts budžetā - kopsummā par 265 551,23 eiro, teikts biroja ziņojumā par politisko partiju un to apvienību 2023.gada pārskatu pārbaudēm.

Partijas kongress, kas izmaksā 40 tūkstošus eiro; 60 tūkstoši par partijas stratēģijas un zīmola dizaina izstrādi; 3 tūkstošus eiro vērti DEKO aizkari. Valsts finansējumu partijas tērējušas arī ēdināšanai un viesmīļiem Ziemassvētku ballē un citiem biedru saliedēšanas pasākumiem. Šādi tēriņi parādās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) šomēnes valdībai iesniegtajā ziņojumā, kurā izvērtēts valsts finansējuma partijām līdzšinējais modelis. Kā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”,visticamāk, nākamās Saeimas laikā tas piedzīvos izmaiņas – KNAB rosina lielāku atklātību un stingrāku lietderības vērtēšanu, savukārt finanšu ministrs neizslēdz, ka valsts naudas partijām kļūs mazāk.

Jaunā situācija pasaules politikā prasa spēju ātri, izlēmīgi un pareizi pieņemt valstiski tālejošus lēmumus. Ko mēs no šīm kvalitātēm redzam mūsu Latvijas politikā? Atbilde uz šo jautājumu katram no mums ir zināma. Tādēļ nolēmām palūkoties, kā Latvijas politiskās partijas organizē sev jauno kadru piesaisti. To skaidrojot, mēģinājām arī saprast, vai mūsu politisko partiju iekšienē ir jūtama vēlme meklēt un atrast jaunus līderus.

Politisko partiju reģistrā oficiāli ierakstīta pērn novembrī Daugavpils mēra Andreja Elksniņa vadībā nodibinātā reģionālā partija "Sarauj, Latgale!", liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Valsts finansējums politiskajām partijām nākamgad pieaugt nedrīkst un tiks iesaldēts, tviterī paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ejot gar garāžu, pusnaktī varot dzirdēt, kā rūsa ēd automašīnas apakšu; tāpat šobrīd, ejot gar partiju birojiem, var dzirdēt tādu kā čabēšanu. Politiskās aprindas sāk gudrot, kā pareizāk organizēt pašvaldību vēlēšanas. Tās gan ir vēl tālu – notiks ne vēlāk kā nākamā gada 7. jūnijā –, taču stress jau sāk kļūt dzirdams. Sākusies manevrēšana, ostīšanās, kam ar ko taisīt koalīcijas, notiek intensīva svaigu asiņu meklēšana partiju sarakstu ailēm. Patiesi viedi par šīm lietām domāt laikus.

KNAB šonedēļ publicējis stratēģiskās analīzes ziņojumu par “Valsts budžeta finansējumu saņemošo politisko organizāciju gada pārskatiem”. Šajā ziņojumā izvērtēts, kā politiskās partijas tērējušas saņemto naudu. Īpaši laikā, kad, kā norāda KNAB, vairākkārt pieauga šo partiju valsts budžeta finansējums – “Vienotībai” desmit reizes. Nacionālajai apvienībai, Zaļo un zemnieku savienībai, kā arī “Attīstībai/Par!” – astoņas reizes.

Nacionālā apvienība (NA) jūnijā saglabājusi līderpozīcijas partiju reitingā pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, reitings pieaudzis "Jaunajai vienotībai" (JV), bet partija "Saskaņa" reitingos joprojām ieņem trešo vietu.

Partijas un partiju apvienības nav pietiekami atklātas par savu darbību, deputātu kandidātiem, kā arī valsts budžeta finansējuma apjomu un organizācijas kopējā finansējuma izlietojumu, secinājusi biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna").

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nākamnedēļ uz konsultācijām aicina visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas, šodien preses konferencē pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības demisijas raksta saņemšanas pauda prezidents.

Valsts piešķirtā nauda partijām šogad būs seši miljoni eiro. Tos sadalīs 15 partijas. Vislielākais finansējums ir partijai "Jaunā vienotība" – turpat viens miljons eiro, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn partijām un personām administratīvo pārkāpumu lietās kopumā piemērojis 25 120 eiro sodus un licis valsts budžetā atmaksāt 220 159 eiro, liecina KNAB darbības pārskats.