Partiju reitingi: par kuru politisko spēku balsotu iedzīvotāji, ja rīt būtu Saeimas vēlēšanas?

© f64.lv, Ilze Zvēra

Martā augstākie reitingi Saeimas vēlēšanās bijuši partijām "Latvija pirmajā vietā (LPV), Nacionālā apvienība (NA) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), liecina SIA "Latvijas fakti" veiktā aptauja.

Kā vēsta laikraksts "Diena", aptaujā iedzīvotājiem tika vaicāts, par kuru politisko partiju viņi balsotu, ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas. Atbalstu LPV pauduši 8% respondentu, NA - 7,6%, ZZS - 6,8%, bet "Jaunajai vienotībai" (JV) - 5,6% aptaujāto.

Atbalstu "Progresīvajiem" pauduši 3,8% respondentu, partijai "Stabilitātei!" - 2,2%, "Apvienotajam sarakstam" - 2%, bet "Saskaņai" - 1,8%. "Latvijas faktu" vadītājs Aigars Freimanis lēsis, ka, ņemot vērā tikai izvēli izdarījušos, arī šie saraksti pārvarētu vai balansētu uz 5% vēlēšanu barjeras. Atbalstu "Latvijas attīstībai" martā pauduši 1,5% aptaujāto, bet pārējām partijām tas bijis zem 1%.

Martā savu iespējamo politisko izvēli nevarēja nosaukt 41,2% aptaujāto, savukārt 16,7% norādīja, ka vēlēšanās nepiedalīsies.

Aptauja atklāj, ka nedaudz samazinājies augstāko valsts amatpersonu vērtējums. Premjeres Evikas Siliņas (JV) darbību martā pozitīvi novērtēja 8,2% respondentu, drīzāk pozitīvi - 20,8%, negatīvi - 26,7%, drīzāk negatīvi - 25,1%, bet nekādu vērtējumu Siliņai nevarēja izteikt 19,2% respondentu. Attiecīgi premjeres reitings martā bija -23 punkti iepretim -22 februārī.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darbību martā pozitīvi vērtēja 37,6% aptaujāto, drīzāk pozitīvi - 33,1%, negatīvi - 7,3%, bet drīzāk negatīvi - 10,3%. Nekādu vērtējumu viņam nevarēja paust 11,8% respondentu. Attiecīgi prezidenta reitings martā bija 53 punkti, kas ir par punktu mazāks nekā februārī.

Saeimas vēlēšanas gaidāmas nākamā gada oktobrī.

Telefonaptaujā no 14. līdz 24. martam piedalījās 1003 pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Politika

Tikt pie lemšanas novada vai valstspilsētas domē šajās pašvaldību vēlēšanās cer gandrīz seši tūkstoši kandidātu. Kā saskaitīja Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, vismaz 14 no viņiem šobrīd ir uz apsūdzēto sola. Vēl 10 politiķu iespējamos pārkāpumus šobrīd izmeklē. Un vēl pa desmitam ir gan to politiķu, kuru vainu neizdevās pierādīt, gan to, kurus savulaik atzina par vainīgiem noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, taču sodāmība nu jau ir dzēsta.

Svarīgākais