"Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) kā rīcībspējīgu valdības modeli redz tikai trīs partiju koalīciju ar "Jauno vienotību" (JV), šodien pēc AS un NA pārstāvju tikšanās apliecināja abu partiju politiķi.
Valsts prezidents Egila Levita šodien Rīgas pilī tiksies ar visiem 14.Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem. Pēc prezidenta paustā, tikšanās mērķis ir pārrunāt redzējumu par nākamās valdības uzdevumiem.
Pēdējos četros mēnešos pirms 14.Saeimas vēlēšanām lielākā publicitāte masu medijos bijusi valdību veidojošās koalīcijas partijām, no opozīcijā esošajām partijām visbiežāk pieminētas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Saskaņa", bet no Saeimā nepārstāvētajiem politiskajiem spēkiem - "Apvienotais saraksts" (AS), liecina aģentūras LETA mediju monitoringa analīze.
Latvijas specdienesti un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izvairīgi komentē ASV izlūkdienestu izvērtējumu par to, ka Krievija ietekmes pastiprināšanai ārzemju partijām un kandidātiem vairāk nekā 20 valstīs slepus piešķīrusi vismaz 300 miljonus dolāru.
Partiju programmu ieceres attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu saskan ar Eiropas Savienības (ES) politiku, taču šādi solījumi nav vērtējami viennozīmīgi no to ekonomiskās ietekmes viedokļa, norāda auditorkompānijas "Ernst&Young" ("EY") pārstāvji.
Vairākums jeb 57% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka medijos atspoguļotajiem partiju popularitātes reitingiem uzticēties nevar, liecina pētījumu centra SKDS direktora Arņa Kaktiņa publiskotie aptaujas dati.
Šīs būs otrās Saeimas vēlēšanas, kurās ir spēkā dalības ierobežojumi partijām. Kandidātu sarakstu drīkst iesniegt partijas vai partiju apvienības, kurās ir vismaz 500 biedru, turklāt partijai jābūt dibinātai ne vēlāk kā gadu līdz vēlēšanām.
Ja reklāma neietekmētu pat pašus stūrgalvīgākos patērētājus, pasaules ekonomikā tai netiktu tērēts miljardiem eiro. Reklāmas ietekmi labi varam vērot arī mazākā mērogā – tepat Latvijā. Pateicoties reklāmai (un droši vien ne tikai tai), dažam sarakstam šaubas par iekļūšanu Saeimā, šķiet, ir jau atmetamas.
Pastāv liels risks, ka politisko partiju raibums priekšvēlēšanu laikā var samazināt vēlētāju skaitu, sarunā ar aģentūru LETA uzsvēra politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.
Lursoft pieejamā informācija rāda, ka laika periodā kopš 90-to gadu sākuma Latvijā līdz šim reģistrēta 91 politiskā partija. Šobrīd Politisko partiju reģistrā atrodamas 69 partijas, no tām vairākām uzsākts likvidācijas process.
Partiju jūnija reitingi (SKDS) liecina, ka apstiprinās socioloģijā pazīstamais “saliedēšanās ap karogu” princips – krīzes situācijās pieaug pie varas esošo spēku popularitāte.
Partiju apvienību "Attīstībai/Par!" un "Jaunās vienotības" Saeimas deputāti Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatam izvirzījuši Augstākās tiesas (AT) tiesneses jeb senatores Jautrītes Briedes kandidatūru.
Jaunais bezpartejiskais iekšlietu ministrs Kristaps Eklons, kuru amatā virzīja partiju apvienība "Attīstībai/Par!", vēl neesot domājis, vai stāsies kādā politiskajā spēkā, taču viņš pieļauj, ka lēmumu par to pieņems tad, kad jaunajā amatā sāks sajust vairāk kritikas un "sitienu" no oponentiem.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis 18 administratīvā pārkāpuma procesus par politisko partiju gada pārskatu neiesniegšanu likumā noteiktajā termiņā vai kārtībā, informē KNAB.
Tā kā Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) prasītais finansējums vēlētāju informēšanai piešķirts netika, CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa aicina pašas partijas pārliecināt savus balsotājus doties vēlēt 14.Saeimas vēlēšanās.