Pansionāti

Lai arī lielākā daļa valsts sociālās aprūpes centru iemītnieku par uzturēšanos un aprūpi nemaksā, aprūpes centri nereti sniedz maksas pakalpojumus. Pamatojoties uz inflāciju, Labklājības ministrija rosina palielināt maksas pakalpojumu tarifus.

Konkursa kārtībā piesaistot privātos komersantus sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveides projektā, Rīgas pašvaldība varētu ietaupīt 8,6 miljonus eiro, uzskata Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Juris Radzevičs (GKR), aģentūru LETA informēja Rīgas domē.

Sabiedrības novecošanās un nepieciešamība sniegt ilgstošu sociālo aprūpi iedzīvotājiem pensijas gados atstāj lielu robu pašvaldību budžetos. Ir vietas, kur jau pirmajā ceturksnī šim mērķim iztērēta teju puse no visam gadam paredzētā finansējuma. Vietu pašvaldību līdzfinansētajos pansionātos visiem nepietiek, un uz tām veidojas rindas. Lai gan oficiālas statistikas nav, LTV raidījums “De facto” noskaidroja, ka rindā šobrīd ir 1060 iedzīvotāji.

Jūrmalā trīs bijušo viesnīcu un pansionātu vietās tiek plānoti jauni apbūves projekti, kas nodoti publiskajai apspriešanai, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Trešdien Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas sēdē deputāti atbalstīja lēmumprojektu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu maksas palielināšanu.

Labklājības ministrija pagājušajā gadā pārbaudījusi 14 sociālās aprūpes centrus – tā ir tikai neliela daļa no visiem Latvijas pansionātiem. Lielākoties vērtēts nevalstisko organizāciju un privāti veidoto sociālās aprūpes iestāžu darbs. Visvairāk problēmu konstatēts saistībā ar atbilstošu aprūpi un rehabilitāciju, par ko arī izteikti ieteikumi.

Nemājīgas istabiņas, pārapdzīvotība, neciešama smaka telpās, minimālas iespējas nomazgāties, izgulējumi, bez pastaigām svaigā gaisā – šāda un vēl cita informācija atklājusies tiesībsarga veiktajā izpētes kampaņā par dzīvi pansionātos. Ņemot vērā iegūtās ziņas par apstākļiem sociālās aprūpes centros, kuros dzīvo seniori, Tiesībsarga birojs veiks detalizētu pansionātu izpēti, lai noskaidrotu, vai šajās iestādēs tiek ievērotas cilvēktiesības.

Situācija pansionātos ir satraucoša un bieži vien neatbilstoša cieņpilnai dzīvei – tā liecina Tiesībsarga biroja kampaņas “Dzīve pansionātā – kāda tā ir?” laikā iegūtā informācija. Iedzīvotāju atsaucība bija liela – no 6. līdz 26. martam kopumā saņemtas 113 ziņas – gan zvani, gan e-pasti, gan Whatsapp ziņas. Informācija saņemta par 65 pansionātiem , vairākus no tiem gadu gaitā apmeklējuši biroja darbinieki.

Tikai 11% jeb katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs senioriem nodrošināto veselības aprūpes kvalitāti pašvaldības vai nevalstisko organizāciju dibinātajos pansionātos vērtē kā labu, liecina privātā pansionāta "Rūre" un pētījumu kompānijas "Norstat" veiktais sabiedriskās domas pētījums.

Jau gadu esam pārkārtojuši savu dzīvi ar vienu mērķi - lai novērstu to, ka ar Covid-19 saslimst seniori. Visapdraudētākie ir pansionātos dzīvojošie vecie ļaudis. Tur distancēties un izolēties ir grūti. Daudzos gadījumos, ja saslimst viens, tad inficējas simts, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Labklājības ministrija izstrādājusi rīcības plānu Covid-19 izplatības ierobežošanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Lai arī labklājības ministre Ramona Petraviča vairākas reizes pirmdien publiski uzsvēra, ka ministrija vaiga sviedros strādā jau kopš pagājušā gada pavasara, lai sociālās aprūpes centros ierobežotu Covid-19 izplatību, rīcības plāns tapis tikai tagad, tātad gadu pēc pandēmijas sākuma.

Finanšu ministra vadības grupā, kurā spriež par atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem Covid-19 pandēmijas laikā, konceptuālu atbalstu guvuši vairāki Labklājības ministrijas priekšlikumi.

Pandēmijas apstākļi ir totāli nezināma, nepieredzēta situācija, kurā mēs visi – kā ledainā ūdenī – kūņojamies jau  kopš pavasara. Cits slīkst nolemtībā klusējot, cits – histēri mēģina spirināties. Cilvēku reakcijas krīzes situācijās ir ļoti neprognozējamas un neviens no mums nezina, kāda āža kāja izlīdīs pašam no savas kulītes. Atceros, kad pirms daudziem daudziem gadiem cietu pasažieru prāmja avārijā, bija cilvēki, kuri panikā stūķēja glābšanas laivās savus resnos čemodānus, neļaujot iekāpt bērniem. Un bija cilvēki, kuri vilka nost glābšanas vestes, lai padalītos ar līdzās stāvošu, svešu senioru. Ar lielu nožēlu jāsecina – un tas būs mans, dziļi subjektīvs vērtējums -, ka Latvijas valdībā ir ļoti maz cilvēku, kuri patreiz velk nost savas glābšanas vestes, lai tās atdotu vismazāk aizsargātajiem.

Valsts sociālajos aprūpes centros strauji izplatījies Covid-19, inficējot gan klientus, gan darbiniekus.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sasaukusi sēdi, lai vērtētu situāciju sociālās aprūpes centros Covid-19 pandēmijas apstākļos. “Diemžēl mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka situācija aprūpes centros ir kritiska, turklāt mums absolūti nav skaidra un zināma, kāda ir Labklājības ministrijas un pašas ministres rīcība situācijā, kad aprūpes centros pieaug Covid-19 izplatība straujos tempos,” Neatkarīgajai atzina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par!”).

Līdz ar plašāku vakcināciju atbrīvojoties Covid-19 testēšanas jaudām, Latvijā iecerēts ieviest sociālās aprūpes centru darbinieku ikdienas testēšanu, šorīt Latvijas Radio pastāstīja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Lielākajā daļā sociālās aprūpes centru ir problēmas ievērot visus epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 pandēmijas apstākļos. Tā ir skaidra atbilde uz jautājumu, kāpēc koronavīrusa infekcija, parādoties pansionātā, nekontrolēti tajā izplatās.

Covid-19 infekciju pamatā sociālās aprūpes centros izplata darbinieki un reizēm paši klienti, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš.

Labklājības ministrijā ir saņemti vairāki signāli par to, ka atsevišķos sociālās aprūpes centros izvairās no tajos izvietot klientu masveida testēšanas, kas ļautu biežāk pārliecināties, vai tiem nav Covid-19 vīruss, šovakar intervijā LTV raidījumam "Šodienas jautājums" atzina labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Tiesībsargs Juris Jansons aicina līdz 2024. gadam pārtraukt cilvēku ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros, jo tas ir pretrunā ar pašas valsts sociālās politikas mērķi – cilvēkiem ar invaliditāti nodrošināt atbilstošus sociālos pakalpojumus un dzīvi sabiedrībā, ne institūcijā.