21.jan 2021
Pandēmijas apstākļi ir totāli nezināma, nepieredzēta situācija, kurā mēs visi – kā ledainā ūdenī – kūņojamies jau kopš pavasara. Cits slīkst nolemtībā klusējot, cits – histēri mēģina spirināties. Cilvēku reakcijas krīzes situācijās ir ļoti neprognozējamas un neviens no mums nezina, kāda āža kāja izlīdīs pašam no savas kulītes. Atceros, kad pirms daudziem daudziem gadiem cietu pasažieru prāmja avārijā, bija cilvēki, kuri panikā stūķēja glābšanas laivās savus resnos čemodānus, neļaujot iekāpt bērniem. Un bija cilvēki, kuri vilka nost glābšanas vestes, lai padalītos ar līdzās stāvošu, svešu senioru. Ar lielu nožēlu jāsecina – un tas būs mans, dziļi subjektīvs vērtējums -, ka Latvijas valdībā ir ļoti maz cilvēku, kuri patreiz velk nost savas glābšanas vestes, lai tās atdotu vismazāk aizsargātajiem.