Draud izjukt apjomīgais pansionātu celšanas projekts par 68 miljoniem
Sabiedrības novecošanās un nepieciešamība sniegt ilgstošu sociālo aprūpi iedzīvotājiem pensijas gados atstāj lielu robu pašvaldību budžetos. Ir vietas, kur jau pirmajā ceturksnī šim mērķim iztērēta teju puse no visam gadam paredzētā finansējuma. Vietu pašvaldību līdzfinansētajos pansionātos visiem nepietiek, un uz tām veidojas rindas. Lai gan oficiālas statistikas nav, LTV raidījums “De facto” noskaidroja, ka rindā šobrīd ir 1060 iedzīvotāji.
Tajā pašā laikā Labklājības ministrijas projekts, kurā ar Eiropas atveseļošanas mehānisma atbalstu bija iecerēts uzbūvēt 54 jaunas ēkas, šobrīd draud izgāzties.
Labklājības ministrijas mērķis ir, izmantojot jau sagatavotu tipveida projektu, uzcelt 54 ēkas, katru - 16 cilvēkiem. Pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums - 68 miljoni eiro, kas ļautu izveidot 850 jaunas cilvēku aprūpes vietas. Eiropas Komisijas prasa, lai būvēts tiktu vismaz 17 pašvaldībās. Taču vietvaras lielu interesi neizrādīja. Pieteikšanās nu ir beigusies, un ir apstiprināti vien trīs iesniegumi - Rīgā, Bauskā un Madonā.
Šobrīd Labklājības ministrija ir iesniegusi grozījumus Ministru kabinetā, kas ļautu uz finansējumu pieteikties privātiem pakalpojumu attīstītājiem, kuri pēc tam sniegs pakalpojumu pašvaldības cilvēkiem ar pašvaldības lēmumu. Kad grozījumus pieņems, tiks atkārtoti izsludināts pieteikšanās konkurss, raidījumam atklāja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa.
Taču arī šajā gadījumā, lai īstenotu projektu, saglabāsies minimālais slieksnis - ēku būvniecība 17 pašvaldībās. Turklāt centriem jābūt uzceltiem līdz 2026. gada vidum. Pretējā gadījumā jāmeklē citi veidi, kas noteikti nebūs saistīti ar būvniecību.
Iespējams, pašvaldību atsaucība būtu lielāka, ja ļautu ne tikai būvēt jaunas ēkas, bet arī pārbūvēt esošās. Mainīt šos nosacījumus ministriju aicināja Latvijas Pašvaldību savienība. Raidījums “De facto” apkopoja datus par septiņām pašvaldībām, kur pēdējo piecu gadu laikā tika slēgts lielākais skolu skaits - tukšas stāv 14 būves. Labklājības ministrija pašvaldību aicinājumu noraidīja, uzskatot, ka vecās ēkas nevar pilnībā pielāgot ilgstošas aprūpes cilvēkiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem.
Pieprasījums pēc ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma strauji pieaug visā valstī. Šogad pašvaldību plānotais finansējums šim mērķim ir 109 miljoni, taču daudzviet reālās izmaksas apsteidz plānus. Piemēram, pirmajā ceturksnī Kuldīgas pašvaldībai izmaksas veidoja 45% no visam gadam paredzētā, Valkas pašvaldībai - 43%. Uz vietām pansionātos daudzviet veidojas rindas. Cik lielas tās ir - apkopotu datu nav.
“De facto” uzrunāja visu pašvaldību sociālos dienestus un noskaidroja - savu kārtu uz vietu kādā no pansionātiem šobrīd gaida 1060 iedzīvotāju. Lielākā daļa - 711 cilvēki - Rīgā. 68 iedzīvotāji ir rindā Aizkraukles novadā, pa 32 - Daugavpils un Ventspils valstspilsētā, 22 - Valmieras un Liepājas valstspilsētā, Rēzeknes valstspilsētā, kā arī 21 gaida savu kārtu sociālās aprūpes centrā Madonas novadā. Daudzviet nogaida arī paši iedzīvotāji, saņemot aprūpi mājās. Gaidīšanas laiks, kā norāda, piemēram, Ogres novada sociālajā dienestā, var sasniegt “gadu vai pat vairāk”.
Gandrīz visi raidījuma aptaujāto pašvaldību sociālo dienestu vadītāji par lielāko problēmu min sociālo aprūpes vietu lielās izmaksas, ko daudzi klienti nespēj nosegt paši, bet viņu apgādnieki ne vienmēr grib vai spēj maksāt. Tāpēc praksē lielais slogs gulstas uz pašvaldības budžetu. Vietvaras cer uz valsts risinājumu, kas varētu būt arī līdzfinansējums. Par to pašvaldību savienība plāno runāt ar Labklājības ministriju ikgadējās sarunas laikā 6. jūnijā.