Valsts sociālajos aprūpes centros strauji izplatījies Covid-19, inficējot gan klientus, gan darbiniekus.
Jau vēstīts, ka patlaban Covid-19 klientiem konstatēts deviņās no 25 valsts sociālo aprūpes centru (VSAC) filiālēm. Pašlaik Labklājības ministrijas (LM) pārvaldītajos VSAC Latvijā vietas paredzētas 3833 klientiem, un pirmdien bija zināms par 178 sasirgušajiem klientiem deviņās no 25 filiālēm. Salīdzinot ar pagājušo nedēļu, sasirgušo skaits ir ievērojami samazinājies. LM apkopotā informācija no novembra liecina, ka aizvadītajā nedēļā Covid-19 skarto filiāļu un arī sasirgušo skaits bijis lielākais līdz šim, un infekcija bija konstatēta 474 klientiem 16 filiālēs.
Tomēr premjerministrs Krišjānis Kariņš intervijā LTV "Rīta panorāma" atzina, ka nav noskaņots vērtēt labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) atbildību par Covid-19 izplatīšanos sociālās aprūpes centros.
Par spīti esošajai situācijai viņš no Ramonas Petravičas neprasīs atbildību par situāciju sociālās aprūpes centros. Pēc šī premjera izteikuma sociālajos medijos "sacēlās vētra".
Aizsardzības ministrs savā Twitter kontā pauda, ka ir saņēmis lūgumu no Ramonas Petravičas sniegt palīdzību masveida Covid-19 testu iegādē, lai varētu lielos apjomos testēt sociālajos aprūpes namos esošos seniorus.
Esmu saņēmis lūgumu no ministres Ramonas Petravičas @RamonaPETR sniegt Aizsardzības nozares palīdzību Covid testu masveida iegādei. Mūsu senioriem soc aprūpes namos nepieciešama palīdzība un testēšana. Savukārt mums ir pieredze un zināšanas gan iepirkumos, gan loģistikā. Darīsim!
— Artis Pabriks (@Pabriks) January 12, 2021
Pēc Kariņa izteikumiem intervijā un Pabrika publicēto ierakstu Twitter, sociālajos medijos "sacēlās vētra" par esošo situāciju, kur atbildību jāuzņemas labklājības ministrei.
Žurnālists Lato Lapsa savā Twitter kontā publicēja vēstuli, kuru ir adresējis Valsts policijai. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka Labklājības ministrija ir vainojami nolaidībā, kas skar infekcijas izplatību sociālajos aprūpes centros. Covid-19 tur ir strauji izplatījies, saslimuši daudzi klienti un darbinieki, miruši vairāki cilvēki.
“Premjers Krišjānis Kariņš nav noskaņots vērtēt labklājības ministres Ramonas Petravičas atbildību par Covid-19 izplatīšanos sociālās aprūpes centros.”
— Lato Lapsa (@Lato_Lapsa) January 13, 2021
Nu, paskatīsimies. Ja reiz policija tās jaunā priekšnieka vadībā ir palēkdamies gatava sākt kriminālprocesu par Viņķeles mucu... pic.twitter.com/5IvHvfQFPX
Viņš Valsts policijai pieprasa izvērtēt esošo situāciju. Lato Lapsa aicina policiju lemt par kriminālprocesa ierosināšanu.
Arī žurnālists Frederiks Ozols ir neizpratnē par esošo situāciju, ka tikai tagad labklājības ministre sāk rīkoties un aicina palīgā Aizsardzības ministriju. Līdzīgi, kā Lato Lapsa, arī viņš saskata šajā situācijā noziedzīgu nodarījumu, jo rīcība ir novēlota.
Tagad? Ir vēl kāds sociālās aprūpes centrs, kurā nav covid? Kādēļ šāds lūgums nebija jau vasarā? Kaut vai rudenī? Pat vēl ziemas sākumā? KĀDĒĻ? Ja tas nav noziedzīgi, tad kas ir? https://t.co/pY6qwTljk7
— Frederiks Ozols � (@incaustum) January 12, 2021
Citi sociālo mediju lietotāji ir vienisprātis ar žurnālistu pausto. Atzīstot, ka situācija nav laba un atbildīgās personas ir jāsauc pie atbildības.
Lai pašreizējo situāciju kontrolētu, Kariņš atzina, ka labklājības ministre esot uzstājusi un izcīnījusi, lai sociālās aprūpes iestādēs sāktu lietot ātros Covid-19 testus, kas arī tiks ieviesti. Par šādu lēmumu jau iepriekš esot spriedusi valdība.
Tikai tagad, sākoties pārmetumu lavīnai, Labklājības ministrija beidzot sākusi aktīvi iesaistīties aprūpes centru izglītošanā. 14. janvārī tiks rīkota videokonference par aktuālajiem Covid-19 ierobežošanas jautājumiem, kas skar sociālās aprūpes centrus.
Jau ziņots, ka Engures novada pašvaldības sociālās aprūpes centrā "Rauda" konstatēts Covid-19 uzliesmojums. Saslimuši 64 darbinieki un 184 klienti. Pansionātā patlaban strādā 156 darbinieki un dzīvo 265 seniori.
Sociālās aprūpes centrā saslimšana ar Covid-19 pirmo reizi tika konstatēta pagājušā gada 22.decembrī, kad tests bija pozitīvs diviem darbiniekiem un desmit klientiem. Kopš 15.decembra darbiniekus testē divas reizes nedēļā, bet klientus divas reizes mēnesī.
"Vissmagākā situācija bija gadumijā, kad saslimuši un karantīnā atradās ļoti daudzi darbinieki, patlaban septiņi jau ir izveseļojušies un atgriezušies darbā. Lai nodrošinātu klientu aprūpi, darbiniekiem ir jāstrādā vairāk stundu nekā paredz Darba likums. Par virsstundām cilvēki saņems samaksu. Mēs ceram, ka arī valsts samaksās piemaksas par darbu Covid-19 pandēmijas apstākļos. Līdz 10.janvārim Labklājības ministrijai bija jānodod dati, bet piemaksas tiek solītas trīs mēnešu laikā," sacīja direktore Dace Randoha.
Plašāk par radušos situāciju lasiet arī digitālās avīzes neatkariga.lv rakstā.
