Labklājības ministrija izstrādājusi rīcības plānu Covid-19 izplatības ierobežošanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Lai arī labklājības ministre Ramona Petraviča vairākas reizes pirmdien publiski uzsvēra, ka ministrija vaiga sviedros strādā jau kopš pagājušā gada pavasara, lai sociālās aprūpes centros ierobežotu Covid-19 izplatību, rīcības plāns tapis tikai tagad, tātad gadu pēc pandēmijas sākuma.
Tā vietā, lai premjers un viņa komanda paši izvērtētu Labklājības ministrijas un arī ministres rīcību Covid-19 ierobežošanā aprūpes centros, Krišjānis Kariņš aicinājis Valsts kontroli revīzijā pārbaudīt un pārliecināties, ka līdz šim īstenotie pasākumi, lai otrā slimības viļņa laikā nepieļautu un ierobežotu Covid-19 izplatību šo institūciju klientu un darbinieku vidū, ir bijuši situācijai atbilstoši, savlaicīgi un efektīvi, kā arī cik efektīvi ir strādājusi Labklājības ministrija kā šajā nozarē vadošā valsts pārvaldes iestāde.
Daudzkārt kritizētā labklājības ministre Ramona Petraviča pārmetumus turpina uztvert stoiciski, un īpaši sarīkotā pasākumā presei ministre vairākkārt uzsvēra, ka jau “no pirmās dienas Labklājības ministrija ir aktīvi darbojusies, lai pasargātu sociālās aprūpes centrus no Covid-19.” Ministre arī nepiekrita, ka tikai tagad - nepilnu gadu pēc tam, kad Latvijā parādījās pirmās ziņas par Covid-19 inficēšanās gadījumiem, ministrija ir sākusi rīkoties. “Jau kopš februāra aktīvi strādājam, un pavasarī diezgan veiksmīgi tikām ar visu galā, taču, palielinoties saslimstībai valstī, tas, protams, atspoguļojas arī saslimstības rādītājos sociālās aprūpes centros. Aprūpes centros nav iespējams ievērot divu metru distanci, kontakti ir ilgāki par 15 minūtēm,” stāstīja ministre. Viņa arī minēja, ka 80 procentos gadījumu sociālās aprūpes centru iemītniekiem Covid-19 izraisītā slimība norit bez simptomiem, tāpēc saslimšanas gadījumi tiek “izķerti” tikai ar testēšanu. “Mēs esam izdarījusi visu,” vēl un vēl atkārtoja ministre.
Tajā pašā laikā ir zināms, un to nenoliedza arī ministre, ka
daudzi aprūpes centru darbinieki atsakās veikt eksprestestus, lai tiktu noskaidrots, vai viņi ir inficēti, tātad var ienest Covid-19 aprūpes centrā. Tas, savukārt, liecina par nepietiekamu šo aprūpes centru uzraudzību vai nu no pašvaldību puses (pašvaldību pansionātos), vai valsts Labklājības ministrijas personā (valsts sociālās aprūpes centros).
Rīcības plānā Covid-19 izplatības ierobežošanai ir noteikti “septiņi uzraudzītas rīcības virzieni”. Labklājības ministrija nosauc dažus: epidemioloģiskās drošības prasību ievērošana, infekcijas izplatības prevencija un atbalsta nodrošināšana sociālās aprūpes personālam. Vai šie virzieni ir kaut kas jauns? Nē, jo arī līdz šim epidemioloģiskās prasības bija jāievēro, Covid-19 izplatība pēc iespējas jānovērš un, protams, jāatbalsta personāls, kas strādā ar Covid-19 saslimušajiem.
Iespējams, kā jaunumu mēs varam nosaukt pasākumu, ka operatīvu jautājumu risināšanai būs iecelti starpinstitūciju sadarbības koordinatori informācijas apmaiņai par aktuālāko situāciju Covid-19. Gadījumos, kad sociālās aprūpes centrs nevarēs atrisināt radušos problēmu, centra atbildīgā persona operatīvi par to informēs Labklājības ministrijas noteikto kontaktpersonu. Grūti spriest par sociālās aprūpes centru līdzšinējo atbildību, tomēr jau līdz šim bija noteikts - ja aprūpes centra darbinieki redz kādu problēmsituāciju, kuru tikai ar pansionāta spēkiem neizdodas atrisināt, aprūpes centrs informē augstākstāvošos - ministriju vai pašvaldību, lai kopīgi risinātu problēmas. Pagaidām ir ļoti daudz jautājumu, kas, kā un kāpēc noticis aprūpes centros, kur dažos no tiem ar Covid-19 saslimuši praktiski visi - gan darbinieki, gan klienti.
Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks precizēja, ar ko šis plāns atšķiras no citiem, iepriekš īstenotiem dokumentiem. “Pamanot, ka ne līdz galam ir izprasts tas, ko Labklājības ministrija ir vēlējusies pateikt vadlīnijās no epidemioloģiskās drošības viedokļa, piemēram, par individuālās aizsardzības līdzekļiem, pievērsīsim daudz lielāku uzmanību visiem aprūpes centriem un tam, kā tiek ievērotas prasības, tostarp arī pašvaldību aprūpes centriem un privātajiem,” teica I. Alliks.
“Esam padomājuši par darbiniekiem. Lai palielinātu darbinieku motivāciju iesaistīties Covid-19 inficēto klientu aprūpē, esam paredzējuši piemaksas,” saka labklājības ministre. Pašlaik Labklājības ministrija ir saņēmusi informāciju jeb pieprasījumu piemaksām par 1024 darbiniekiem, kuriem kopumā piemaksās izmaksāts jau 231 000 eiro.
Beidzot apzināts arī jautājums par pulsa oksimetru iegādi sociālās aprūpes centriem. Tie būs obligāti izmantojami sociālās aprūpes centros kā preventīvs līdzeklis savlaicīgai veselības apdraudējuma riska konstatēšanai klientiem. Kā zināms, šo ierīci izmanto, lai mērītu skābekļa piesātinājumu asinīs, kas palīdz sekot līdzi veselības stāvoklim.
Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece veselības politikas jautājumos Līga Šerna uzskata, ka epidemioloģisko uzlabošanos sociālās aprūpes centros var panākt, ja centros tiktu sekots jau esošajām rekomendācijām, panākot, ka visi iesaistītie atbildīgi izturas pret savu un līdzcilvēku veselību. “Svarīgākais ir īstenot jau esošās rekomendācijas,” Līga Šerna vēlreiz ieskicē galveno problēmu - vadlīnijas un plānus var izstrādāt, tomēr, ja tos neviens neievēro, tad to vērtība ir nulle. Tikmēr Veselības ministrijas pārstāve arī runā nākotnes formā: “iedosim rīcības algoritmu visiem”, “iesakām izveidot kārtību, kā organizēt veselības aprūpes pakalpojumus sociālās aprūpes centros” un citi ieteikumi. Tomēr ir arī konkrēta rīcība - Veselības inspekcija jau ir uzsākusi ārstniecības personu apzināšanu, kas ir izteikušas vēlmi strādāt šā brīža epidemioloģiskajā situācijā, bet līdz šim ir strādājušas ārpus veselības aprūpes, un var iesaistīties pakalpojumu sniegšanā sociālās aprūpes centros. Kā zināms, sociālās aprūpes centri visbiežāk nav veselības aprūpes iestādes, tāpēc sniegt veselības aprūpi ir apgrūtinoši.
Lielas cerības visi liek uz aprūpes centru darbinieku un iemītnieku vakcināciju. Atkarībā no ražotāju spējām piegādāt pasūtītās Covid-19 vakcīnas sociālās aprūpes centros vakcināciju varētu sākt februārī. Vakcīnas nodrošinās visiem aprūpes centra darbiniekiem un iemītniekiem, kuri to vēlēsies, neatkarīgi no vecuma. Pēc Labklājības ministrijas datiem, ap 90 procenti aprūpes centru iemītnieku ir izteikuši vēlmi vakcinēties. Par to cilvēku vakcināciju, kuriem ir ierobežota rīcībspēja, lems aizgādņi. Uz aprūpes centriem, visticamāk, dosies mobilās vakcinācijas brigādes, bet aprūpes centriem jāsagatavo atbilstošas telpas, jānoorganizē vakcinējamo saraksti un plūsma vakcinācijas dienā.
