Valdība šodien apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) informatīvo ziņojumu par valsts atbalsta palielināšanu personām ar invaliditāti un uzdeva ministrijai līdz 1.jūlijam sagatavot izmaiņām nepieciešamos tiesību aktu projektus.
Latvijā uzsākta pārtikas paku izdale vistrūcīgākajām personām. Tās var saņemt personas, kurām sociālie dienesti izsnieguši izziņas par trūcīgā vai maznodrošinātā statusu. Šogad labdarības organizācijas plāno izdalīt vairāk nekā miljonu pārtikas produktu komplektu 157 746 cilvēkiem.
Pretēji plaši kultivētam uzskatam, ka Latvijā cilvēki ir atkarīgi no pabalstiem un tāpēc neiet strādāt, nu arī Pasaules bankas (PB) eksperti pētījumā "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?" secinājuši, ka mūsu valstī nav plašas atkarības no pabalstiem, kas mazinātu iedzīvotāju vēlēšanos strādāt.
Bērns zaudē apgādājamās personas statusu, ja saņem apgādnieka zaudējuma pensiju, kas pārsniedz 70 latus – šīs normas mainīšanu šodien pārspriedīs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Finanšu ministrijas pārstāvji.
Pašvaldībām būtu jāinformē iedzīvotāji par pieejamiem pakalpojumiem un iespējām, kā arī jāapsver iespēja izveidot vienotu sistēmu, pēc kuras ģimene ar bērniem varētu izvēlēties, kur viņiem būtu labāk dzīvot, - šādus ierosinājumus šodien izteica Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdes dalībnieki.
Vēl tikai līdz piektdienai rīdzinieki var doties pēc pabalsta, ko pašvaldība reizi gadā piešķir pārtikas iegādei. Līdz 28. martam cilvēks, kam šis pabalsts pienākas, vai viņa likumīgais pārstāvis var Rīgas Sociālajā dienestā iesniegt iesniegumu pabalsta saņemšanai un aizpildīt iztikas līdzekļu deklarāciju.
Ģimenes valsts pabalsts pēdējos gadus bijis un ir sabiedrības uzmanības lokā, jo pagaidām nevienam nav skaidrs, ko ar šo pabalstu – sauktu par universālo, proti, tādu, ko saņem ikviena ģimene Latvijā, neatkarīgi no ienākumiem, darīt.
Labklājības ministrija ziņo, ka trūcīgo skaits šogad ievērojami sarucis. Par pretējo gan liecina Neatkarīgās novērojumi, bezmaksas zupas virtuves un to darbinieku stāstītais.
Latvijā trūcīgas personas statuss pērn decembrī bija piešķirts 109 595 cilvēkiem. Tas nozīmē, ka 5 procenti Latvijas iedzīvotāju ik mēnesi saņem finansiālu palīdzību no savas pašvaldības.
Rīgā Sociālo dienestu vidēji visbiežāk apmeklē gados jauna sieviete ar vidējo izglītību, bet bez darba. Ienākumi viņas ģimenē ir līdz 50 latiem uz ģimenes locekli.
Apkures sezonai sitot pa iedzīvotāju maciņiem, arī pašvaldībām jārēķinās, ka izdevumi sociālajai palīdzībai, kas ietver pabalstu dzīvoklim, varētu palielināties.
Četru gadu laikā šis ir pirmais gads, kad 1. janvāris nevēsta par nodokļu vai nodevu kāpumu. Tiesa, arī būtisks nodokļu samazinājums šogad nav gaidāms un nodokļu slogs joprojām ir krietni smagāks nekā pirmskrīzes laikā.
Nākamgad samazinās maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu ierobežojumus, to paredz Saeimas šodien otrajā un galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam" un Valsts sociālo pabalstu likumā.
Saskaņā ar pašvērtējumu tikai 14 procentus iedzīvotāju pašlaik varētu uzskatīt par turīgiem – viņiem pietiek naudas gan pārtikai, gan apģērbam, gan ilgtermiņa lietošanas preču iegādei, liecina pētījumu centra SKDS šāgada oktobrī veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Vairāk nekā deviņdesmit procentos gadījumu vecāku pabalstu pašlaik saņem sievietes. Vidējais vecums ir 30 gadu, bet vidējais pabalsta apmērs – 287 lati.