Valsts pabalstu izmaksas ierobežojumi 2014.gadā ir saglabājami, par to šodien vienojās valdība, iepazīstoties ar Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību".
Pabalstu ierobežojumi pašlaik ir noteikti līdz 2014.gada beigām, tomēr valdība divreiz gadā izvērtē visus ierobežojumus un var rosināt tos atcelt.
Ņemot vērā pašreizējo makroekonomisko situāciju valstī, valdība vienojās 2014.gadā saglabāt ierobežojumu ģimenes valsts pabalstam un turpināt to izmaksāt astoņu latu apmērā par katru bērnu.
Šo pabalstu plānots saglabāt nemainīgu līdz 2014.gada 31.decembrim, savukārt no 2015.gada 1.janvāra plānots atjaunot ģimenes valsts pabalsta apmēra diferenciāciju atkarībā no bērnu skaita ģimenē.
Tāpat valdība nolēma saglabāt no 2010.gada 1.janvāra noteiktos ierobežojumus slimības un bezdarbnieku pabalstam, kā arī no 2013.gada 1.janvāra divreiz samazinātos ierobežojumus maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem.
2014.gadā ir saglabāsies ierobežojums ģimenes valsts pabalstam un pabalsts tāpat kā līdz šim tiks izmaksāts Ls 8 apmērā par ikvienu bērnu.
Vienlaikus Ministru kabinets uzdeva LM iekļaut informatīvajā ziņojumā informāciju, ka no 2015.gada 1.janvāra cilvēki varēs saņemt tikai savām sociālajām iemaksām atbilstošus pabalstus. Šāds nosacījums ir saistīts ar to, ka no 2014.gada ir noteikti sociālo iemaksu un izmaksu griesti. Piemēram, pat, ja 2015.gadā cilvēks mēnesī saņems algu 4500 latu apmērā, sociālās iemaksas viņš veiks no 1300 latiem, kas ir maksimālā summa pirms sociālo iemaksu griestiem. Attiecīgi pabalstu viņam arī aprēķinās no 1300 latiem.
Tāpat valdība uzdeva LM izvērtēt iespēju saglabāt pabalstu izmaksu griestus arī turpmāk.
Minēto pabalstu ierobežojumi skar apmēram 9% vecāku pabalsta saņēmēju, 11% maternitātes pabalsta saņēmēju un 19% paternitātes pabalsta saņēmēju.
Šāda rīcība nepieciešama, jo ir jānodrošina valsts budžeta intereses un citu cilvēku tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Tāpat valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem noteiktie ierobežojumi šobrīd neattiecas uz cilvēkiem, kuriem ir zems ienākuma līmenis.
Lai gan šobrīd ekonomika Latvijā lēnām atjaunojas, tas tomēr nav pietiekami, lai apmierinātu visus speciālā budžeta izdevumus. LM uzsver, ka minētajiem izdevumiem vēl aizvien jātērē speciālā budžeta uzkrājums. Tādējādi 2009.gadā noteiktie valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu ierobežojumi veicina ne tikai valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanu īstermiņā, bet arī mazina to finanšu līdzekļu apjomu, kas jātērē no speciālā budžeta uzkrājuma.
Pēc LM rīcībā esošiem statistikas datiem, 2012.gadā ģimenes valsts pabalstu izmaksāja vidēji par 314 700 bērniem mēnesī. Šim mērķim pērn izlietoti 30,6 miljoni latu.
Savukārt vecāku pabalsts 2012.gadā izmaksāts 10 150 vecākiem mēnesī, iztērējot 33 miljonus latu, maternitātes pabalsti izmaksāti aptuveni 15 000 cilvēku, un tam izlietoti 16,7 miljoni latu, bet paternitātes pabalstu saņēma 7900 tēvi, un šim mērķim pērn novirzīti 0,97 miljoni latu.
Tikmēr slimības pabalstu 2012.gadā saņēma 146 750 cilvēki. Šim mērķim pērn izlietoti 50 miljoni latu. Savukārt bezdarbnieka pabalstu 2012.gadā saņēma 80 200 cilvēki, un tam izlietoti 40,8 miljoni latu.