Tagad paliek tikai viens jautājums – kas šos sešus mēnešus apkopos datus no visām pašvaldībām par trūcīgām un maznodrošinātām personām, kurām pienāksies atlaides elektrības rēķinā?
Šodien, 4.februārī, valdība atbalstīja Ministru kabineta noteikumu projektu „Noteikumi par uzturlīdzekļu izmaksu”, kas paredz samazināt administratīvo slogu personām, kuras iesniedz iesniegumu par uzturlīdzekļu saņemšanu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.
Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) uzdevis pārbaudīt, kādēļ "liela mēroga uzņēmēja", kura savulaik minēta kā miljonāre un viena no lielākajām ķīlu devējām, bet tagad iesaistīta daudzu miljonu tiesu prāvās, pagājušā gada nogalē Jūrmalā saņēmusi un savās interesēs izmanto trūcīgas personas statusu, aģentūru LETA informēja Jūrmalas pilsētas domē.
Šāgada janvārī jaunajiem vecākiem bērna kopšanas pabalsts ir palielināts par 20 latiem jeb 28 eiro. Taču daudzi vecāki palielināto pabalstu 171 eiro apmērā janvārī nav saņēmuši, liecina vecāku stāstītais Neatkarīgajai.
No 2014.gada 1.jūlija Labklājības ministrija (LM) palielinās valsts materiālo atbalstu cilvēkiem ar I un II invaliditātes grupu, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.
Maksimālā summa, no kādas viena persona 2014.gadā varēs veikt sociālās iemaksas, būs 32 600 lati jeb 46 400 eiro gadā, tā šodien nolēma valdība, pieņemot Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus šo iemaksu regulējošajos noteikumos.
Labklājības ministrija (LM) ieplānojusi vērienīgas reformas sociālās drošības jomā – atteikties no iztikas minimuma aprēķināšanas pašreizējā variantā, noteikt pilnīgi citu minimālo ienākumu līmeni, atbilstoši kuram iedzīvotāji varētu pretendēt uz sociālo palīdzību, transformēt vairākus sociālos pabalstus, arī valsts maksātos, kā arī ieviest valsts garantētu pensiju.
Saeima jau oktobrī pieņēma lēmumu, lai ļautu tiem vecākiem, kuri atsakās no vecāku pabalsta, jo sāk strādāt, saņemt bērna kopšanas pabalstu. Taču, tā kā ir nepieciešami valdības noteikumi par šāda pabalsta izmaksas kārtību un tā kā finansējums tam ir paredzēts tikai 2014. gada budžetā, pabalstu izmaksās nākamajā gadā.
Saeima galīgā lasījumā apstiprinājusi izmaiņas pabalstu sistēmā ģimenēm ar bērniem. Ievērojot tiesisko paļāvību, atsevišķi likuma grozījumi stāsies spēkā no 2014. gada 1. oktobra, savukārt jau no nākamā gada sākuma visi jaunie vecāki varēs saņemt bērna kopšanas pabalstu palielinātā apmērā – 120 latu jeb 171 eiro.
Saeima līdz 6. novembrim atlikusi lemšanu par vērienīgajām izmaiņām pabalstu jomā, taču var teikt, ka būtiskākās vienošanās ir panāktas, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā izskatot vairākus variantus vecāku pabalsta jeb tā sauktās māmiņalgas un bērna kopšanas pabalsta izmaksā no nākamā gada.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēmusi lūgt atbildīgās ministrijas steidzami sniegt atzinumus par diviem alternatīviem likumprojektiem, kas paredz izmaiņas vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta aprēķināšanā.
Valsts pabalstu izmaksas ierobežojumi 2014.gadā ir saglabājami, par to šodien vienojās valdība, iepazīstoties ar Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību".
Zīdaiņu vecāki, kuriem līdz ar darba gaitu uzsākšanu vairs nepienākas vecāku pabalsts, turpmāk varēs saņemt bērna kopšanas pabalstu. To paredz šodien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā.
Pagaidām valdību veidojošās koalīcijas panāktās vienošanās attiecībā uz jauno vecāku pabalstiem ir visai samudžinātas, un, lai skaidri Latvijas iedzīvotājiem pateiktu, kāda ir un kāda būs pabalstu politika nākamajā gadā, politiķiem pašiem jāaprod ar saviem piedāvājumiem.
Šogad sešpadsmit cilvēku paši ir veikuši sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai. Strādājošo iemaksātās summas ir no pieciem līdz 2100 latiem, liecina Labklājības ministrijas ziņojums.
Politiskās partijas sākušas īstenot piedāvājumu tirgu, sākušas tirgoties, kurai būs labāks piedāvājums demogrāfijas jomā, un tas aizēno faktisko situāciju, ka Latvijā vairs nav stabilas ģimenes vai demogrāfiskās politikas, uz kuru var paļauties, bet gan impulsīvi piedāvāti atsevišķi varianti.