Labklājības ministrija (LM) ieplānojusi vērienīgas reformas sociālās drošības jomā – atteikties no iztikas minimuma aprēķināšanas pašreizējā variantā, noteikt pilnīgi citu minimālo ienākumu līmeni, atbilstoši kuram iedzīvotāji varētu pretendēt uz sociālo palīdzību, transformēt vairākus sociālos pabalstus, arī valsts maksātos, kā arī ieviest valsts garantētu pensiju.
Pagaidām šīs idejas, valdības līmenī izskatītas kā Labklājības ministrijas ziņojums, konkrētākas aprises reformas iegūs, kad speciālisti sāks darbu pie koncepcijām. Taču jau tagad ir skaidrs: sarunas ar sociālajiem partneriem, piemēram, pašvaldībām, kuras šīs reformas skars pavisam tieši, nebūs vieglas. Otrs būtisks jautājums – nauda reformu īstenošanai.
Ziņojums ir apjomīgs, un tas aptver sociālās palīdzības, sociālās apdrošināšanas, valsts sociālo pabalstu sistēmas. «Mēs piedāvājam ceļa karti desmit gadiem uz priekšu par to, kas pilnveidojams sociālās drošības sistēmā,» saka labklājības ministre Ilze Viņķele. Ziņojumā izvērtētas problēmas par minimālajiem ienākuma sliekšņiem Latvijā, valsts sociālo apdrošināšanu, valsts sociālajiem pabalstiem un sociālajiem pabalstiem. Valsts vairs nevar atļauties vecā veida sociālo palīdzību, norāda LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. Latvijā ir nepieciešams to mainīt, pārejot no pabalstos balstītas sociālās palīdzības uz aktīvu un cilvēkus motivējošu sistēmu.
Dokuments būtībā balstīts uz nesenā Pasaules bankas pētījuma rezultātiem, kur viens no secinājumiem bija, ka Latvijā nepastāv plaša atkarība no pabalstiem dēļ nelielā pabalsta apmēra un vidēji neilgā saņemšanas perioda, lai gan šāds stereotips vēl joprojām ir plaši izplatīts. Tajā pašā laikā Latvijā noteiktie nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi nav pamatoti un nav sasaistīti ar rādītājiem, kas raksturo iedzīvotāju situāciju. Nevienam sociāli ekonomiskajam rādītājam nav piesaistīts arī garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmenis. Tas Latvijā parasti noteikts atbilstoši budžeta iespējām vai bijis kā politisks lēmums. Ziņojumā teikts, ka GMI pabalsts praktiski visās ES valstīs ir ar vienādu mērķi – nodrošināt minimālu ienākumu līmeni, lai persona un tās ģimenes locekļi varētu segt izdevumus pamatvajadzību apmierināšanai. Turpretim Latvijā ar pašreizējo GMI – 35 latiem vienam cilvēkam – tas nav iespējams, un pie neadekvāti zemā GMI līmeņa, pabalsts piedāvā atbalstu ļoti nelielai daļai no visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem.
Tāpēc viens no galvenajiem uzdevumiem reformas ietvaros būs noteikt pamatotu minimālā ienākuma slieksni, kas kalpotu par pamatu turpmākā atbalsta plānošanā. LM piedāvā trīs variantus. Viens no tiem ir noteikt vienotu minimālo ienākumu līmeni 30, 40, 50 vai 60 procentu apmērā no mediānas ekvivalentajiem ienākumiem mēnesī, piemērojot ekvivalences skalu. Šis sarežģītais termins, pēc LM speciālistu skaidrotā, ir vidējā alga valstī, atmetot galējības – viszemākās un visaugstākās algas valstī. Šādus vidējos ienākumus mēnesī izmanto citās ES valstīs un teorētiski arī Latvijā, rēķinot nabadzības slieksni (tiesa, to izmanto vien pētījumos, nevis izmaksājot pabalstus). Bet ekvivalences skala nozīmē – ka ienākumu līmenis tiek rēķināts uz katru ģimenes locekli citādāk, proti, nevis vienāda summa uz visiem mājsaimniecības locekļiem, bet ar atbilstošiem koeficientiem, pieņemot, ka pirmajam pieaugušajam ir jāsedz ģimenes pamata izdevumi (komunālie un citi), bet pārējiem – mazāk. Piemēram, ja Latvija pašlaik noteiktu šādu sistēmu, tad pie 60 procentiem no ienākumiem vienai pilngadīgai personai mēnesī tas būtu 156 lati, divām pilngadīgām personām un diviem bērniem – 328 lati (LM gan te ņēmusi vērā 2011. gada datus).
Līdzīgs ir arī otrais variants – tikai tas paredz noteikt diferencētus minimālo ienākumu līmeņus atkarībā no ģimenes tipa, piemēram, vai tas ir pensionārs vai vecāks, kas viens audzina bērnu. Abos šajos variantos LM piedāvā atteikties no iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojuma groza aprēķināšanas. Arī trešais variants piedāvā pārtraukt aprēķināt šo 1991. gadā ieviesto minimumu un izstrādāt jaunu iztikas minimumu vai vairākus dažādām iedzīvotāju grupām. Minimālais ienākumu līmenis tiktu noteikts atbilstoši iztikas minimumam.